Loskutovs: Streļčenokam jāļauj strādāt

Viens no pirmajiem jautājumiem, uz kuriem klātesošie vēlējās saņemt atbildi, bija – kad Latvijā par kriminālpārkāpumiem varētu summēt soda termiņu, līdzīgi kā tas ir ASV. «Esmu lasījis, ka ASV normāli ir, ja par smagiem noziegumiem sasummē soda termiņu un noziedzniekam iedot pat vairākus mūža ieslodzījumus, bet mums sodu piespriež tikai par vienu no likumpārkāpumiem,» skaidroja viens no pasākuma dalībniekiem. A.Loskutovs uzsvēra, ka Latvija pamazām tam tuvojas, taču vienlaikus viņš piebilda - «maz ticams, ka Latvijā darbosies tieši tāda sistēma kā ASV.» Viņš arī norādīja, ka pēc Latvijas likumdošanas nozieguma atkārtotība, proti, ka viens un tas pats cilvēks par tāda paša veida noziegumiem tiek tiesāts vairākas reizes, netiek uzskatīts kā vainu pastiprinošs apstāklis, kas, viņaprāt, nav pareizi.

Sarunas laikā tika skarts arī jautājums par ilgstošajām tiesvedībām, ko A.Loskutovs uzskata par būtisku problēmu. «Protams, ka ir slikti, ja tiesvedība ilgst gadiem – vainīgajiem sodu vajadzētu saņemt ātri», piebilda A.Loskutovs.

Jelgavas novada domes deputāts Kārlis Rimša no A.Loskutova vēlējās uzzināt, kādēļ arvien biežāk KNAB lēmumi tiek uztverti kā tukša vieta, ar ko viņš saskāries arī pats, strādājot par deputātu. «Bēdīgi, ka KNAB vārds ir iedragāts ar iekšējiem strīdiem. Streļčenoks nav tik melns, par kādu viņu taisa. Kad es vadīju KNAB, ar Jutu Strīķi mēģināju mierīgi līdzās pastāvēt, bet Streļčenoks prasīja no viņas atskaites par paveikto darbu, kādēļ arī konflikti sākās», piebilda A.Loskutovs. Viņš neslēpa, ka J.Strīķi atbalsta mediji, sabiedriskās organizācijas un arī atsevišķi politiķi, tādēļ arī radusies situācija, kad atskaišu pieprasīšana tiek uzskatīta par ņirgāšanos. Kādreizējais KNAB vadītājs arī norādīja, ka Streļčenokam nedaudz traucē mazā dzīves pieredze, kādēļ viņš nonāk situācijās, kad viņam pārmet politisko ieinteresētību. «Strīķes atlaišanā notika politiska iejaukšanās arī no premjera puses, bet tiesa lietu pēc būtības tā arī neskatīja un nevērtēja, ka Strīķe nav pildījusi savus amata pienākumus, bet tikai novērtēja Darba likumdošanas ievērošanu», tā A.Loskutovs.

No Saeimas deputāte puses izskanēja termins «lienošais nacionālisms», jo viņš uzskata, ka ir nepareizi pārmest Streļčenokam viņa tautību – krievs. «Mani arī sauc par krievu, lai gan pasē esmu latvietis, bet sanāk, kā tajā anekdotē – sit pa seju, nevis pa pasi», neslēpa A.Loskutovs.

Pasākuma laikā tika diskutēts arī par to, vai Latvijā tautai vajadzētu vēlēt prezidentu. Kāds no klātesošajiem pat norādīja: «Tautu uzskata par muļķiem. Bet, ja muļķiem ļauj vēlēt deputātus, kādēļ neļauj balsot par Valsts prezidentu?» A.Loskutovs atklāja, ka viņš būtu par tautas vēlētu prezidentu, taču, viņaprāt, uz to vēl jāpagaida. «Ja laikā, kad par prezidenti kļuva Vaira Vīķe-Freiberga, tautas balsotu par kandidātiem, tad šo amatu visdrīzākais ieņemtu Raimonds Pauls», piebilda Saeimas deputāts.