Katoļi atzīmē Pelnu dienu; sākas gavēņa laiks

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Trešdien katoļu baznīca atzīmē Pelnu diena, kas vienlaikus ir arī Lielā gavēņa (ilgst līdz Lieldienām) pirmā diena.

Šajā dienā nav pieņemts rīkot kāzas, kristības un citus ar priecīgām izklaidēm saistītus pasākumus. Tā vietā lielāka uzmanība tiek pievērsta Bībelei, lūgšanai un grēksūdzei. Pelnu dienas novakarē draudzēs notiek īpaši dievkalpojumi. Altārus šajā dienā ietērpj violetajā krāsā, kas simbolizē ciešanas un grēknožēlu.

Pelnu dienā kristieši veic grēku nožēlu. Ticīgajiem uz galvas tiek kaisīti pelni, kā arī no tiem uz pieres tiek uzvilkts krusts. Katoļticīgie Lielo gavēni ievēro līdz Lieldienām, kas šogad būs 5.aprīlī.

Tautā Pelnu dienu pazīst kā jaunu saimniecību dibināšanas laiku, pārcelšanos uz jaunu dzīves vietu. Jaunlaulātais pāris ņem līdzi no vecā pavarda pelnus kā vecās vietas svētību. Turpretī mājinieki met pelnus pakaļ aizgājējiem, lai tos nepiemeklē nelaime un slinkums. Pelnu dienas trešdiena bijusi arī derēšanas vai atsacīšanās - norēķināšanās diena. Pelnu dienā cepa pelnu plāceni: plāceni pelnos ar kaņepēm un gaļas "circeņiem" miežu mīklā. Bet parasto maizi cept nedrīkstēja. Ja cepšot, maize cauru gadu pelēšot. Pelnu dienā pelnus izgrāb no pavarda un izkaisa tīrumā vai dārzā. Pelnu dienas ticējumi:

• Pelnu dienā piekar pelnu kulītes, lai kāpostiem nemetas tārpi.

• Ir jāmazgā krekli- tad tie būs koši balti.

• Ja Pelnu dienā kaut ko no lauka ved mājās -tad pārved arī peles.

• Pelnu dienā no plīts pelni jāizgrābj un jāuzglabā tie līdz vasarai. Kad dārzā uz kāpostiem uzrodas kāpuri, tad vajag uz kāpostiem uzbērt pelnu dienas pelnus.

• Bijis ierasts pelnu dienas vakarā stāstīt pasakas.

• Pelnu kulītes piekārējam Lieldienās ir jādāvina ola.

• Pelnus bēr arī lopiem spalvā pret dunduriem.