|
|
Laika ziņas Jelgavā |
|
|||||||||||
JAUNĀKIE
|
Kalnciema «operai» tuvojas pēdējais cēliensRaksts publicēts: 2015.01.22. 09:22:39Raksta autors: Inga Karlinska Nosūtīt Ziņa redaktoram Sagatavot izdrukai Aptuveni pusotru stundu ilga diskusija ap nolietoto akumulatoru rūpnīcas būvniecību Kalnciemā, Jelgavas novada pašvaldības apvienoto komiteju sēdē skatot jautājumu par lēmumprojekta, kas akceptētu šīs rūpnīcas būvniecību, virzīšanu uz novada domes sēdi. Gala rezultātā, 12 pašvaldības deputātiem nobalsojot «par», trijiem - «pret» un diviem atturoties, tika pieņemts lēmums, ka nākamajā nedēļā deputāti varētu pielikt punktu šim jautājumam novada domes sēdē. Kad pirms vairākiem gadiem tika publiski apspriests Kalnciema teritorijas detālplānojums, nosakot Jelgavas ielu 21 par rūpniecisko teritoriju, visai grūti bija iedomāties, kāds riņķa dancis pēc laika ap to sāksies. SIA «East - West Finances» plāno jau nākamgad Kalnciema rūpnieciskajā zonā atklāt rūpnīcu, kurā pārstrādātu līdz 15 000 tonnas akumulatoru gadā, projektā ieguldot 8,5 miljonus eiro, tādējādi palielinot pašvaldības ieņēmumus nodokļu veidā, radot jaunas darba vietas un sakārtojot infrastruktūru. Taču grupa vietējo iedzīvotāju, kuras priekšgalā stājusies Jelgavas novada domes deputāte Irina Dolgova, īpaši aktivizējoties priekšvēlēšanu laikā, kandidējot uz Saeimas deputātes krēslu (tur gan viņa neiekļuva), līdz šim tā arī nav guvusi pārliecību, ka jaunā rūpnīca būs droša un nekaitīga videi, lai gan tādus atzinumu snieguši gan neatkarīgi eksperti, gan atbildīgās institūcijas. Arī Jelgavas novada domes apvienotā komiteju sēde parādīja, ka oponenti skaidrojumos nevēlas ieklausīties. Dzeramajam ūdenim zemākas kvalitātes prasības nekā rūpnīcai «Vides pārraudzības valsts birojs, izpētot situāciju un veidojot atzinumu, ir analizējies arī tos aspektus, kurus, iebilstot pret Kalnciema rūpnīcas būvniecību, minējuši iedzīvotāji, kā arī Olaines un Jūrmalas pašvaldības. Šajos iesniegumos paustās bažas ir pieļāvuma formā, prognozējot, ka uzņēmējs rīkotos negodprātīgi, tādēļ arī atzinumā var redzēt divus vērtējumus – pirmo, kurš analizē objektīvos faktus un scenāriju, ja likuma normas tiek ievērotas, un otro, kas pieļauj situācijas modelēšanu, ja netiek ievērotas nekādas normas. Pat otrajā gadījumā netiek saskatīts videi un cilvēkiem būtisks kaitējums», - situāciju sēdē skaidroja pašvaldības jurists Dzintars Lagzdiņš. Viņš arī pauda neizpratni par Olaines pašvaldības pretenzijām, lai gan tajā pašā darbojas aptuveni 20 uzņēmumi, kuri strādā ar kaitīgām ķīmiskām vielām un pēc D.Lagzdiņa domām ir pat vēl bīstamāki par Kalnciemā plānoto rūpnīcu. Savukārt Jūrmalas pašvaldības pretenzijas vērstas pret sākotnējiem plāniem, nopludināt kanalizācijas sistēmā lietusūdeņus no rūpnīcas teritorijas. «Uzņēmējs šo sistēmu ir nolēmis padarīt vēl drošāku – teritorijā būs speciāls rezervuārs lietusūdeņiem, kurā tiks monitorēts kaitīgo vielu koncentrācija un tikai pēc tam, ja šis ūdens būs nekaitīgs, tas tiks nopludināts kanalizācijas sistēmā. Jāpiebilst, ka Ministru kabineti noteikumi dzeramā ūdens kvalitātei nosaka pieļaujamo svina koncentrāciju tajā līdz 0,01 mg/L, savukārt rūpnīcai šī robežvērtība ir vēl nekaitīgāka – 0,0044 mg/l», - piebilda jurists. D.Lagzdiņš arī atgādināja, ka Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas izstrādā stratēģija ir vērsta uz bīstamo atkritumu pārstrādi, tādējādi samazinot to nonākšanu vidē. «Tieši to šis uzņēmējs Kalnciemā arī vēlas darīt – padarīt vidi drošāku, nevis kā tagad, kad izlietotie akumulatori tiek vienkārši izmesti atkritumu urnās vai grāvmalās», - uzsvēra pašvaldības jurists. Deputāte: «fermas būvniecības pretinieki tagad savu rīcību nožēlo» Debatēs Sesavas cūku fermu piesauca arī deputāte Valda Sējāne. «Es kā sesaviete tagad redzu, cik ļoti cilvēki nožēlo savus protestus, jo paliek tikai sliktāk – darba nav, infrastruktūra pasliktinās, bet fermas projekta īstenošanu šo situāciju būtu uzlabojusi,» tā deputāte. Viņa arī norādīja, ka kā speciālists, strādājot pie veterinārmedicīnas zālēm, vienmēr izvērtē gan ieguvumus, gan riskus, bet, ja ieguvums vismaz par vienu procentu pārsniedz riskus, tad šādas zāles tiek atzītas par labām esot. «Kalnciema gadījumā es redzu krietni vairāk ieguvumus nekā iespējamos riskus», piebilda V.Sējāne. Kā jau arī iepriekš, komitejas sēdes laikā lielākos iebildumus pret rūpnīcas būvi cēla I.Dolgova, skaidrojot, ka viņa kā tautas kalps negribot redzēt bīstamu rūpnīcu upes krastā. Deputāte apvainoja visus uzņēmējus, minot, ka nezinot tādu, kurš visu dara likumīgi, turklāt pārmeta pašvaldības vadībai tās vēlmi izspiest no Kalnciema citus uzņēmējus, kuri it kā nevēloties strādāt blakus akumulatoru rūpnīcai. Komitejas sēdēs laikā deputāte vairākkārtīgi mēģināja runāt no vietas, neievērojot reglamentu, traucējot citiem runātājiem, kā rezultātā novada domes priekšsēdētājās Ziedonis Caune bija spiests I.Dolgovai vairākkārtīgi aizrādīt un rezultātā pat draudēt ar izvešanu no sēžu zāles policijas pavadībā. Vai daļa savākto parakstu ir īsti? Skaidrojot deputātiem rūpnīcas būvniecības plānus, viņš uzsvēra, jau tagad aktīvi strādā, lai uzlabotu Kalnciema infrastruktūru, turklāt pēc rūpnīcas atvēršanas priekšroka uz darba vietām tajā tiks dota tieši vietējiem iedzīvotājiem. J.Harlamovs arī neslēpa, ka viņā rada šaubas I.Dolgovas organizētās parakstu vākšanas pret rūpnīcas būvniecību patiesīgums, jo viņa rīcībā ir informācija par vismaz vienu cilvēku, kura paraksts parādās sarakstos, bet patiesībā viņš nemaz nav parakstījies. Līdzīgu analīzi veikusi arī pašvaldība, kas atklājusi, ka sarakstos praktiski nav atrodami Kalnciemā deklarēti cilvēki, turklāt tajos figurē mirušas personas un nepilngadīgie. To, ka daži sarakstos minētie cilvēki ir miruši un daži bijuši nepilngadīgi, sēdē atzina arī pati I.Dolgova, piebilstot, ka aizsaulē ļaudis aizgājusi pa parakstu vākšanas laiku, bet par dažiem viņa neesot zinājusi, ka tie vēl nav sasnieguši pilngadību. Komitejas dalībniekiem savu viedokli kā eksperts sniedza Rīgas Tehniskās universitātes doktors Juris Mālers, kurš uzsvēra, ka ir būtiski apzināties iespējamos risku un pieņemt preventīvos mērus to novēršanai, kas arī tiek darīts. «Cilvēkam ejot pa ielu, uz galvas var uzkrist ķieģelis, bet tas nenozīmē, ka viņš visu laiku staigās ķiverē», piebilda J.Mālers. Pretējās nometnes aizstāvis Rīgas Stradiņa universitātes lektors Pāvels Sudmalis norādīja uz lielo iespējamo izmešu skaitu, taču vēlāk atklājās, ka viņš operē ar veciem datiem, kas būtiski atšķiras no pēdējā ziņojumā iekļautās informācijas. Tā kā deputāti atbalstīja lēmumprojekta par rūpnīcas būvniecības akceptēšanu virzīšanu uz nākamo novada domes sēdi, paredzams, ka diskusijas ap šo jautājumu vēl turpināsies. Z.Caune skaidro, ka uz domes sēdi ir aicināti arī eksperti, kuri gatavojuši ziņojumu, lai tiktu atbildēts uz visiem deputātu uzdotajiem jautājumiem.
Komentāra ievietošanas noteikumi
|
|