Atkal cīnīsies par pareizticīgo Ziemassvētkiem (3)

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Ceturtdien Saeimas sēdes darba kārtībā kārtējo reizi nonācis par pareizticīgo Ziemassvētku – 7.janvāra – noteikšanu par svētku dienu. Atbalstot šo sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» priekšlikumu, parlamentārieši beidzot pieliktu punktu Latvijas ticīgo cilvēku dalīšanai pareizajos un nepareizajos, spertu reālu soli sabiedrības saliedēšanā un savstarpējās sapratnes veicināšanā, taču viedokļi šajā jautājumā atšķiras.

Idejas autori līdzīgi kā iepriekšējās reizes ir sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» deputāti, kuri uzskata – pozitīvs lēmums par pareizticīgo Ziemassvētkiem kā svētkiem labvēlīgi ietekmēs pareizticīgo un vecticībnieku attieksmi pret valsts varu, kā arī sekmēs sabiedrības integrāciju. 

Diskusija par to, vai pareizticīgo Ziemassvētki būtu jānosaka par svētku dienu, turpinās jau vairāk kā 12 gadu, un šobrīd iespēja brīvdienā atzīmēt svētkus tiek liegta aptuveni 400 000 Latvijas iedzīvotāju – pareizticīgajiem un vecticībniekiem. «Valdošie politiskie spēki, apelējot pie it kā Satversmē noteiktām normām, šo priekšlikumu vienmēr noraidījuši, taču viņu minētie argumenti kritiku neiztur. Visbiežāk idejas par pareizticīgo Ziemassvētkiem kā svētku dienu kritizētāji piesauc Latvijas Republikas Satversmes 99. pantu, skaidrojot, ka valsts nevar Baznīcas svētkus noteikt par svētku dienu, taču šādu tekstu minētajā konstitūcijas punktā neatrodam. Tieši pretēji – tajā lasām: «Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts».», savu viedokli pauž jelgavniece, Saeimas deputāte Zenta Tretjaka. Viņa skaidro, ka, ļaujot katoļticīgajiem un luterāņiem pilnvērtīgi svinēt Ziemassvētkus (šo konfesiju svētkos ir valsts noteikta brīvdiena), bet atņemot šādu iespēju pareizticīgajiem un vecticībniekiem, valsts jau ir pārkāpusi Satversmi – noteikusi, kura Baznīca ir pareizāka.

Deputāte piebilst, ka Baznīcas svētku noteikšana par svētku dienu nebūtu nekas īpašs – atliek, piemēram, palūkoties uz kaimiņvalsti Lietuvu, kur brīvdiena ir Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas diena. Arī Latvija pati nav izņēmums, jo Lieldienās noteikusi vairākas papildus brīvdienas, lai gan savā dziļākajā būtībā Lieldienas ir Baznīcas un kristīgās pasaules svētki.

Jāatgādina, ka saviem spēkiem šo jautājumu centušās risināt atsevišķas Latvijas pašvaldības. Tā, piemēram, šogad Rēzeknes, Preiļu un Daugavpils pašvaldības pareizticīgo Ziemassvētkus noteica par svētku dienu.

«Šogad Saeima atbalstīja priekšlikumu par svētku dienu noteikt Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienu. Nenoliedzami, ka Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki ir unikāla kultūras bagātība, kura jāatbalsta, taču, ja 40 000 šo svētku dalībnieki ir pelnījuši svētku dienu, vai to nebūtu pelnījuši arī desmit reizes lielāks cilvēku skaits – pareizticīgie un vecticībnieki?», tā Z.Tretjaka.

«Deputāte norāda, ka jau 2002.gadā Latvijas Valsts Prezidente Vaira Vīķe-Freiberga intervijā žurnālistiem atzina: «būtu pamats par svētku dienu un brīvdienu noteikt arī pareizticīgo Ziemassvētkus». Līdzīgās domās ir bijis arī Valsts Prezidents Andris Bērziņš, kurš pirms diviem gadiem pauda viedokli: «vēsturiski šeit dzīvo tik liels cilvēku skaits, kaut vai vecticībnieki, [kas svin pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī], ka vajadzētu tomēr tos iezīmēt skaidri kā brīvdienu».

«Nav saprotams, kādēļ parlamentārieši ne reizi nav ieklausījušies Latvijas augstākās amatpersonas teiktajā, un vēlos cerēt, ka deputātu balsojot par šo ierosinājumu ceturtdien rīkosies Latvijas iedzīvotāju piektdaļas interesēs un parādīs, ka viņiem rūp ikviens cilvēks mūsu valstī», piebilst Z.Tretjaka.

• par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
• forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
• portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.