Porcelāna jaukumi Jelgavas muzejā

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Ar sestdienu, 15.novembri, ikviens interesents Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā var izskatīt krāšņu izstādi - "Porcelāna kolekcija" Rīgas mākslas porcelāns (1925-1940) Pētera Avena krājumā. Izstāde būs apskatāma līdz 2015.gada 8.februārim.

.gadsimtā Latvijā mākslas priekšmetu kolekcionēšana ir būtiski mainījusies - jauni krājumi nereti pārtop par sabiedrībai pieejamiem privātiem muzejiem. Pazīstamais kolekcionārs Pēteris Avens apzinās un novērtē savu latvisko izcelsmi, viņa mērķis ir ne tikai savākt mākslinieciski augstvērtīgu Rīgas mākslas porcelāna kolekciju, bet arī glabāt un eksponēt to zemē, kur radīti šie mākslas darbi. Tāpēc kā pirmie ar šo izcilo kolekciju tiks iepazīstināti Vidzemes skatītāji.

Porcelāna ražošana Rīgā aizsākusies jau 19.gs. vidū, kad Maskavas forštatē tika nodibināts krievu uzņēmēja Sidora Kuzņecova uzņēmums, bet kopš 1886.gada darbojās vācu rūpnieka Jakoba Jesena fabrika. Porcelāna ražošanas attīstību Latvijā veicināja vietējās izejvielas un ostas, kas nodrošināja gatavās produkcijas eksportu. 20.gadsimta 20.gadu sākumā jaunajā neatkarīgajā Latvijas Republikā latviešu mākslinieki pievērsās domai par nacionālās idejas apgarotas un stilistiski vienotas priekšmetiskās vides izveidi. Lai realizētu šos jaunos principus, 1925. gadā trīs mākslinieki – gleznotāji Romans Suta un Aleksandra Beļcova un grafiķis Sigismunds Vdbergs nodibināja porcelāna apgleznošanas darbnīcu „Baltars”.

Jaunās dekoratīvās mākslas nozares izaugsmi un katra mākslinieka individuālo attīstību veicināja darbnīcā valdošā radošā enerģija, pieaugošā publikas interese un starptautiskā atzinība. Starptautiskajā izstādē L`Exposition Internationale des Arts D&eactute;coratifs et Industriels Parīzē 1925.gadā darbnīca „Baltars” un Sigismunds Vidbergs tika apbalvoti ar zelta medaļām, bet Romans Suta saņēma bronzas medaļu. Darbnīca pastāvēja tikai līdz 1928.gada beigām, tomēr tas vērtējams kā mūsu klasiskā modernisma ieguldījums 20.gadsimta mākslas vēsturē. 20.gs. 30. gados Rīgā darbojas vēl divas porcelāna apgleznošanas darbnīcas - „Burtnieks” (1929-1939) un „Ripors” (1933-1934). Par galveno tēmu kļuva daudzveidīgi variētas tautas dzīves ainas, tautudēli un tautumeitas, kompozīciju sērijas pēc tautasdziesmu motīviem nacionālā romantisma garā.

Meklējot jaunus risinājumus, kas dotu iespēju optimizēt ražošanu, atjaunot sortimentu un paaugstināt produkcijas mākslinieciskās kvalitātes, 1934.gadā tika dibināta akciju sabiedrība „M.S.Kuzņecovs”. Jaunajā ekonomiskajā modelī par vienu no noteicošajām ievirzēm kļuva pieredzējušo fabrikas meistaru sadarbība ar profesionāliem māksliniekiem. 1937.gadā Parīzē notikušajā izstādē L`Exposition Internationale de Paris 1937 Arts et techniques dans la vie moderne akciju sabiedrība „M.S.Kuzņecovs” ieguva Grand Prix, Romans Suta – Goda diplomu, apbalvojumus saņēma arī Jēkabs Bīne un Vladimirs Kandijevs (zelta medaļas) un Ansis Cīrulis, Herberts Mangolds un Vilis Vasariņš (sudraba medaļas). Liecības par pagājušo laiku mākslinieku radošo aizrautību un sasniegumiem saglabājušās porcelāna priekšmetu tīrajās krāsās.