Vecākiem rūpīgāk jāseko, lai novērstu traģēdijas

Ja kādreiz likās, ka apšaudes skolās ir kaut kas tāls un mūs neskarošs, jo pārsvarā šādi gadījumi notiek ASV, tad traģēdija tikai pārsimts kilometru attālumā no Jelgavas likusi izjust briesmas, kas varētu draudēt pedagogiem un arī skolēniem. «Diemžēl jāatzīst, ka audzēkņu visatļautība ar katru gadu progresē, un, lai gan cenšamies runāt ar bērniem, skaidrot viņiem ne tikai elementāras pieklājības lietas, bet arī risināt viņu konfliktu, tomēr nereti vismaz es personīgi esmu saskārusies ar visai noraidošu attieksmi no vecāku puses. Viņi uzskata, ka pašu bērns ne pie kā nav vainīgs, kas pastiprina jaunieša negāciju izpausmes pret vienaudžiem un pat skolotājiem», - portālam Jelgavniekiem,lv atzīst kāda Jelgavas vispārizglītojošās skolas skolotāja, kura savu vārdu publiskot nevēlējās. Līdzīgās domās ir arī vairāki citi aptaujātie pedagogi, tiesa, viņi piebilst, ka ne jau visiem jauniešiem ir tieksme uz agresīvu izturēšanos – tie ir daži izņēmumi, turklāt pārsvarā gadījumos viņu vecāki pret notiekošo izturas vienaldzīgi.

Runājot ar psihologiem, kas analizē Igaunijā notikušo, viņi vienbalsīgi atzīst, ka viens no traģēdijas iemesliem varētu būt jaunietī ilgstoši krātā agresija, kas visbeidzot izlauzusies uz āru. Viņi arī piebilst, ka nav saprotams, kā izmaiņas jaunietī nav pamanījuši ne vecāki, ne pedagogi, jo parasti šādas lietas nenotiek negaidīti, bet uz tām cilvēks «nobriest» pakāpeniski, nespējot rast risinājumu kādām problēmām. «Par notikušo ir visai maz informācijas, taču no tā, kas ir, varētu domāt, ka jaunietim ir bijušas problēmas saskarsmē ar vienaudžiem vai ģimenes locekļiem, kas noveduši pie atsvešināšanās, tādējādi liekot meklēt citu apkārtējo vidi. Nav noslēpums, ka arvien vairāk jauniešu un pusaudžu meklē patvērumu virtuālajā pasaulē – sociālajos tīklos, datorspēlēs un interneta komunikācijā. Tas ļauj viņiem anonīmi paust savas domas, nebaidoties no sekām, kā arī izpaust apslēpto agresiju, kura savukārt var būt radusies komunikācijā ar reāliem cilvēkiem. Diemžēl, ja runājam par datorspēlēm, tad ir maldīgs uzskats, ka pašaudīšanās ļaus spēlētājam nomierināties. Tieši pretēji, tā viņu uzkurina vēl vairāk, un var rasties situācijas, kad pazūd arī izpratne par to, kur beidzas spēle un sākas realitāte», - uzskata psiholoģe Anita Krūmiņa.

Jelgavas pilsētas izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza Vīlandē notikušo vērtē kā cēloņsakarību sakritību un kaut ko pilnībā ārkārtēju, neizslēdzot iespēju, ka šāvējam varētu būt arī kādas veselības problēmas. «Ja runāt par Jelgavu, tad man nav informācijas, ka pēdējo gadu laikā kāds skolēns mācību iestādē būtu ienesis auksto ieroci, taču tik un tā man gribētos aicināt vecākus vairāk sekot tam, ko viņu bērns ņem līdzi uz skolu un pārrunāt šīs lietas», - piebilst G.Auza.

Visās Jelgavas izglītības iestādēs ir izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi gan personālam, gan audzēkņiem, un šie jautājumi tiek pārrunāti ļoti bieži. Nākamnedēļ, kad pēc skolēnu brīvlaika mācību iestādēs atgriezīsies audzēkņi, audzināšanas stundās kārtējo reizi tikšot pārrunāti gan jautājumi par lietām, ko nedrīkst nest uz skolu, gan par skolēnu savstarpējām attiecībām, gan drošību.

«Visstingrākie noteikumi mums ir pirmskolas izglītības iestādēs, un es īpaši aicinātu vecākus, kuri dodas uz bērnudārzu pēc sava mazuļa, vienmēr aiz sevis kārtīgi aizvērt vārtiņus, lai teritorijā nevarētu iekļūt nepiederošas personas», skaidro G.Auza. Viņa uzsver, ka mācību procesa laikā bērnudārzu ārdurvis ir slēgtas, un iestādes personāls sagaida katru pieaugušo un noskaidro tā ierašanās iemeslu. Nedaudz savādāka situācija ir vispārizglītojošajās skolās, kas savā būtībā ir atvērtas iestādes un tajās var iekļūt arī nepiederošas personas. Tiesa, tās parasti tiek paturētas uzmanības lokā, un par to G.Auza pateicības vārdus velta arī mācības iestādēs dežurējošajiem Jelgavas pilsētas pašvaldības policijas darbiniekiem.

Ja pret nepiederošu personu iekļūšanu mācību iestādē cīnīties ir salīdzinoši vienkārši, tad daudz sarežģītāk ir ar skolēnu savstarpējo konfliktu risināšanu. Ar to Jelgavā nodarbojas ne vien pedagogi, bet arī atbalsta personāls – skolas psihologs un sociālais pedagogs.

«Ikvienam skolotājam ir jāredz, ja starp audzēkņiem veidojas saspīlētas attiecības, un tās ne vien jānovērš, bet arī jāmeklē cēloņi. Ir būtiski, lai cieņu, uzvedības kultūru un atvērtu saskarsmi skolēniem mācītu ne tikai klases audzinātāja, bet arī pārējie pedagogi, kuri ikdienā strādā ar audzēkņiem. Protams, ka nedrīkst aizmirst arī par vecāku un ģimenes lomu šajā procesā – arī viņiem ir laikus jāredz izmaiņas bērna uzvedībā vai kādas citas neierastas lietas», - piebilst. G.Auza.