Ķipura tiesu atliek līdz nākamajam gadam

Jelgavas tiesas priekšsēdētāja palīdze Sanita Grinšpone aģentūru LETA informēja, ka tiesas sēde pirmdien tika atlikta papildu informācijas izprasīšanai.

Kā ziņots, apsūdzība korupcijā celta SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" valdes loceklim Ķipuram un šīs slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas nodaļas vadītājam Edmundam Kalniņam par kukuļa saņemšanu un SIA "Digiteks" valdes priekšsēdētājam Andim Gulbim un valdes loceklim Jānim Kramenam par kukuļa nodošanu.

Šīs darbības saskaņā ar apsūdzību saistītas ar diviem iepirkumiem - 160 funkcionālo gultu un 20 ratiņkrēslu iegādi 2010.gadā un sonoskopa iegādi 2011.gadā, kuru piegādātāja bija šajos konkursos uzvarējusī SIA "Digiteks".

Visi četri apsūdzētie neatzina savu vainu, turklāt vairāki no viņiem, atbildot uz tiesas jautājumu, vai apsūdzība ir saprotama, uzsvēra, ka saprotams ir nolasītais teksts, taču ne tā būtība, jo apsūdzībā paustie secinājumi neesot saprotami.

Portāls Jelgavniekiem.lv jau rakstīja, ka šā gada aprīlī pirms apsūdzētajiem tiesā liecināja policijas eksperts, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija pieaicinājis Jelgavas pilsētas slimnīcas telpās 2011.gadā veiktajā kratīšanā. Pēc KNAB izmeklētāju lūguma viņš bija fotografējis atrastos priekšmetus.

Likuma sargs pastāstīja, ka kabinetā uz galda bijušas aploksnes, kuras viņam likuši nofotografēt, taču viņš nebija klāt šo aplokšņu atrašanā. Kad viņš pasaukts, KNAB darbinieki jau staigājuši ar aploksnēm šurpu turpu, tās pārcilājot. Par šo apstākli viņš minēja, ka paša patstāvīgi īstenotā izmeklēšanā viņš būtu fotografējis un fiksējis arī priekšmetu atrašanu, nevis tikai esamību.

Klāt naudas atrašanā eksperts bijis A.Ķipura kabinetā, un preču informācijas bukletus, kas nesen atstāti, viņam rādījis pats slimnīcas vadītājs. Jāatgādina, ka vienā no bukletiem tika atrasti 700 lati (996 eiro).

To savā liecībā apstiprināja arī A.Ķipurs, skaidrojot, ka visu atklāti izrādījis, jo uzskatījis, ka viņam nav ko slēpt, un par naudu bukletā viņš neesot zinājis. Slimnīcas vadītājs neizslēdza iespēja, ka kāds naudu ielicis speciāli, jo A.Ķipurs pirms tam kabinetā nav atradies kabinetā un arī sekretāre «bieži nesēžot uz vietas».

Par Veselības ministrijas Veselības inspekcijas konstatētajām nepilnībām iepirkto gultu dokumentos un problēmām to piegādē A.Ķipurs uzsvēra, ka, viņaprāt, tieši šīs problēmas un neatbilstības arī pierādot, ka iepirkums nav bijis iepriekš sarunāts.

«Ja iepirkums būtu bijis sarunāts, tad taču mēs iepirkuma nolikumu būtu izveidojuši tā, ka šīs firmas preces izrādītos precīzi atbilstošas, bet šajā gadījumā bija, mūsuprāt, sīkas neatbilstības, un tātad bija visiem iepirkuma dalībniekiem, un mēs pievērām acis uz nebūtiskām nepilnībām par labu lētākam piedāvājumam, kas ļāva ietaupīt ap 30 000 latu (42 686 eiro),» piebilda slimnīcas vadītājs.

Apsūdzētie SIA "Digiteks" un SIA "Amerilat MD" uzņēmēji tiesā apstiprināja iepriekš izskanējušās liecības par problēmām gultu piegādāšanā un neatbilstībām, kuras novērsa par uzņēmuma līdzekļiem. Viņi noraidīja apsūdzības aizdomas par fiktīviem darījumiem vai varbūtējām "shēmām", jo SIA "Digiteks" un SIA "Amerilat MD" ir gan saistīti uzņēmumi, gan starp tiem ir noslēgti sadarbības līgumi.

Ķīnas ražotāja partneris un gultu piegādātājs bija SIA "Amerilat MD", taču, kad uzņēmums interesējās par 160 gultu piegādi Jelgavas slimnīcai, ražotājs prasījis pilnu priekšapmaksu, savukārt iepirkums paredzējis tikai 20% priekšapmaksu. Tā kā uzņēmumam nebija tāda apjoma brīvo līdzekļu, tas par starpnieku piesaistīja radniecīgo uzņēmumu SIA "Digiteks", kam bija līdzekļi priekšapmaksas nodrošināšanai un kas tāpēc pieteicās iepirkumā, pastāstīja SIA "Digiteks" valdes priekšsēdētājs Andis Gulbis.

Savukārt Jānis Kramens tiesai precizēja, ka viņš ir ne tikai SIA "Digiteks" valdes loceklis, bet vienlaikus arī SIA "Amerilat MD" valdes priekšsēdētājs. Viņš un Gulbis liecināja līdzīgi.

J.Kramens 2011.gada 13.maijā, kad viņu aizturēja, pirms tam bankomātā bijis izņēmis ievērojamu naudas summu, lai pa ceļam no Bauskas, "LatRaps" veikalā, iespējams, iemaksātu pirmo iemaksu zāles pļāvējam, taču pārdomājis un nepirka to. Tad viņš Jelgavā bija apmeklējis A.Ķipuru, lai pārrunātu preču piegādi un informētu par jaunu preču pieejamību. Vēlāk viņš aizturēts, bet nauda bijusi joprojām pie viņa.

J.Kramens pastāstīja, ka vienubrīd KNAB izmeklētāji bija savākuši viņa koferi ārpus viņa redzesloka. Jautāts, vai pirms tam viņi izveidoja kofera satura aprakstu un devuši J.Kramenam parakstīt, viņš noliedza, ka būtu kāds saraksts izveidots.

Slimnīcas diagnostiskās radioloģijas nodaļas vadītājs Edmunds Kalniņš apstiprināja iepriekš izskanējušo informāciju, ka viņa kabinetā atradusies nauda aploksnēs kopš viņa 50 gadu jubilejas iepriekšējā rudenī. Tā kā ikdienā viņam pietiekot no algas, viņš kolēģu uzdāvināto naudu atstājis kabinetā visādam gadījumam.

E.Kalniņš pauda aizdomas, ka tieši tie apstākļi viņam radot aizdomas, ka lieta varētu būt safabricēta, jo KNAB izmeklētāji kratīšanā esot izvēlējušies tikai vienu aploksni, bet viņam bijušas vairākas sadāvinātās aploksnes - gan ar naudu, gan ar apsveikumu kartītēm vai dāvanu kartēm. Kad KNAB nolēma izņemt to aploksni, viņš minējis, lai tad izņemot visas aploksnes, jo tajās arī esot nauda, bet pārējās aploksnes KNAB darbiniekus nemaz neesot interesējušas.

Par sonoskopa "Toshiba" iegādi E.Kalniņš pastāstīja, ka viņš nevarēja ietekmēt iepirkumu, jo par iekārtas pirkšanu viņš uzzinājis tikai tad, kad iepirkuma process jau bija izsludināts un tas jau notika, jo sākotnēji iekārtu slimnīca pirkusi ar nolūku novietot pie ginekologiem, bet par tās novietošanu viņa vadītajā radioloģijas nodaļā tika izlemts tikai vēlāk, lai tur to varētu lietot gan ginekologi, gan diagnostiskās radioloģijas nodaļa.