Atbildīgie speciālisti reālus padomus nesniedz

Jau vairāk kā gadu turpinās diskusija ap to, vai Jelgavas novada pašvaldība likumīgi vēlas iegādāties juridiskajai personai piederošo Lielvircavas kultūras namu. Galvenais klupšanas akmens šajā lietā ir saimnieka pieprasītā nekustamā īpašuma cena - 569 148 eiro, kas ir vairāk kā divas reizes lielākā par sertificēta vērtētāja sagatavoto novērtējumu.

Idejas pretinieki, kuri vaino pašvaldību vēlmē izšķērdēt līdzekļus, norāda arī uz būves zemo kadastrālo vērtību – 45 000 eiro. Jelgavas novada domes sēdē pašvaldības jurists Dzintars Lagzdiņš uzsvēra, ka kadastrālā vērtība nav nekāds rādītājs, jo, piemēram, jaunuzceltajai Valgundes sporta hallei, kas būvniecībā izmaksāja 1,2 miljonus latu, kadastrālā vērtība noteikta 14 000 latu apjomā.

Skaidrojot situāciju un veltot pārmetumus masu informācijas līdzekļiem, kuri sacēluši nevajadzīgu ažiotāžu ap šo pirkumu, D.Lagzdiņš domes sēdē minēja, ka īpašuma novērtējumā izmantots kāds apstāklis, kā dēļ novērtējuma summa varētu būt pārāk maza. «Gatavojot novērtējumu, tiek veikts salīdzinājums ar citiem tāda veida darījumiem, taču varu droši apgalvo, ka mūsu reģionā un, iespējams, pat visā Latvijā pēdējo gadu laikā nav pirkts neviens kultūras nams, tādēļ salīdzinājumu veikt nav iespējams», - tā pašvaldības jurists.

Viņš kritiski novērtēja masu medijos izskanējušo ierosinājumu, bez atlīdzības atsavināt īpašniekam kultūras namu, ko par nekorektu rīcību bez tiesiska un juridiska pamatojuma atzinusi arī Latvijas Pašvaldību savienība. Tāpat jurists deputātiem atgādināja, ka līdz šim saņemtajās vēstulēs no KNAB un ministrijām nav norādīts, ka pašvaldība, pērkot īpašumu, izdarīs kādu pārkāpumu, vienīgi atgādināts par likuma pantu, kurš aizliedz iegādāties īpašumu par acīmredzami paaugstinātu cenu.

Aizstāvot Lielvircavas kultūras nama iegādes nepieciešamību, Jelgavas novada pašvaldības Kultūras nodaļas vadītāja Dzintra Zimaiša sēdē atgādināja, ka patlaban kultūras nama pirmajā stāvā, ko pašvaldība nomā no īpašnieka, darbojas deviņi pašdarbības kolektīvi, un ļoti grūti ir apvienot to mēģinājumus ar kultūras pasākumiem – tie visi notiek lielajā zālē. «Es teiktu, tas ir noziegums, jo cilvēkiem nav pieejama kultūra», uzsvēra D.Zimaiša. Viņas viedoklim pievienojās arī virsdiriģents Ints Teterovskis, kurš strādā ar Jelgavas novada koriem.

Lai īstenotu pirkumu, otrdienas domes sēdē bija plānots pieņemt lēmumu par 200 000 eiro apmērā, lai finansētu daļu no Lielvircavas kultūras nama iegādei nepieciešamās summas, taču atklājās – Valsts kase nesniedz aizdevumus īpašuma daļas atpirkšanai – to pašvaldības juristam apliecinājuši Finanšu ministrijas speciālisti.

Situācijas skaidrošanai pašvaldība uz ārkārtas sēdi bija aicinājusi vairākus speciālistus, taču reālu padomu tā arī sagaidīt neizdevās.

Paust ministrijas viedokli pirkuma jautājumā bija ieradies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Pašvaldību sistēmas attīstības nodaļas juriskonsults Aivars Mičuls, kurš gan skaidru atbildi sniegt nevarēja, jo esot no pašvaldības saņēmis tikai uzaicinājumu bez pievienotiem dokumentiem, ar kuriem iepazinies vien īsi pirms domes sēdes. Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune gan norādīja, ka dokumenti ministrijai nosūtīti jau pagājušajā gadā un, acīmredzot, «plauktā tos nav izdevies atrast», uz ko ministrijas ierēdnis atbildēja: «bet man nav aktuālās informācijas».

Viņam nebija arī atbildes uz Z.Caunes jautājumu, vai pašvaldība, veicot šādu pirkumu, pārkāpj kāda likuma normas, vien sekoja piebilde, ka matemātiski 2 miljoni eiro, cik izmaksātu jauna kultūras nama celtniecība, ir vairāk nekā 500 tūkstoši eiro, par kuriem pašvaldība vēlas pirkt jau gatavu kultūras namu.

Visai nekonkrēts savos izteikumos bija arī VK Revīzijas departamenta direktors Aivars Ērglis, kurš uzrunu sāka ar atgādinājumu par VK kompetenci, proti, tā nesniedz atzinumu par vēl nenotikušu darījumu. «Pašvaldībai pašai jāsaprot, kas ir mērķis – kultūras nama iegāde vai kultūras jomas attīstīšana konkrētajā vietā. Varbūt pašvaldībai, piemēram, ir izdevīgāk nopirkt divus autobusus un vest kolektīvus uz mēģinājumiem citā kultūras namā», - piedāvāja VK pārstāvis, izsaucot visai noraidošu izsaucienus no domes sēdes skatītāju puses. Par autobusu iegādi negatīvi izteicās arī Platones pagasta pārvaldnieks Vladislavs Pogožeļskis, kurš uzsvēra – citos kultūras namos arī notiek pasākumi, un nereti tie iekrīt vienlaikus, tādēļ pie šāda risinājuma nebūs iespējams sadalīt telpas.

Deputātu debatēs par šo jautājumu Aigars Strupulis pārliecinoši atzina, ka noteikti balsos par kultūras nama iegādi, un ir gatavs atbildēt, ja kādam liksies, ka kaut kas nav pareizi. Savu viedokli viņš motivēja ar to, ka Lielvircavā ir nepieciešams savs, pilnvērtīgs kultūras centrs.

Savukārt deputāts Kārlis Rimša atzina, ka neiebilst pret pirkšanu, bet gan pret to, kā šis process notiek. Viņš vainoja pašvaldību mahinācijās, taču pats steidzās rosināt risinājumu, kas īsti pēc likumīga neizskatās. «Vajag kultūras nama saimniekam pateikt, lai viņš uzraksta vēstuli, ka met mūs no turienes ārā. Tad, ņemot vērā krīzes situācijas izveidošanos, varam droši kultūras namu iegādāties», - tā K.Rimša. Šādu deputāta ideju Z.Caune publiski nodēvēja par aicinājumu uz mahinācijām.

Skaidrojot VARAM pārstāvim viņa izteikumu, ka neesot zināms, kādā stāvoklī esot kultūras nams, deputāte Ilze Vītola atgādināja, ka VARAM ministrs ir bijis Lielplatonē un atzinis, ka kultūras nams ir teicamā stāvoklī. «Ministrs teica, ka prasītā summa par šādu kultūras namu ir atbilstoša, taču izrādās, ka ministrijas ierēdņiem ir cits viedoklis», - piebilda I.Vītola.

Tā kā Valsts kase nevar izsniegt aizdevumu kultūras nama iegādei, domes deputāti sagatavoto lēmumprojektu noraidīja, gaidot jaunus risinājumus kultūras pieejamības problēmas risinājumam Lielvircavā.

Jāatgādina, ka līdz šim Platones pagastam nācies samierināties tikai ar dažu telpu īri "Lielvircavai AGRO" piederošajā īpašumā Lielvircavā, kopumā īrējot telpas 560 kvadrātmetru platībā – zāli, kultūras darba organizatora kabinetu un bibliotēku.

Līdz šim nomas maksa pa gadiem ir atšķīrusies, taču pēc 2012.gada, kad īpašnieks veicis telpu remontu un vērienīgākus finansiālos ieguldījumus nekustamā īpašuma infrastruktūras uzlabošanā, īres maksa tika palielināta līdz 1896 eiro mēnesī. Tādējādi no 2002.gada 1.janvāra līdz 2014.gada septembrim pašvaldība par nomu, telpas īrējot, samaksājusi 102 607 eiro.

Jaunas ēkas būvniecība izmaksātu daudz dārgāk, un, kā atzina I.Teterovskis, būtu muļķīgi vienam kultūras namam blakus būvēt otru. Pašvaldības rīcībā ir neapšaubāmi un iepirkumu procedūrās pārbaudīti, tirgus ekonomikai atbilstoši matemātiski lielumi – kvadrātmetra izmaksas jauna objekta būvniecībā ir vidēji 1140 eiro. Apzinoties, ka jaunas ēkas būvniecības izmaksas aprēķināmas, pamatojoties uz šīm izmaksām, bet renovācijas darbi – aptuveni 500-570 eiro par kvadrātmetru, var secināt, ka atbilstošas platības ēkas (tikai kultūras nama) būvniecība izmaksātu vairāk nekā 1,1 miljonu eiro, savukārt analoģiskas kopējās platības ēkas būvniecība izmaksātu vairāk nekā 1,7 miljonus eiro.