Bērnudārzos uzteic pedagogu radošumu

Trešdienas rītā pašvaldības pārstāvji devās iepazīties ar pirmsskolas izglītības iestādi «Gaismiņa», kura ir viena no vecākajām mūsu pilsētā. Kā skaidro «Gaismiņa» vadītāja Agrita Loca, šis bērnudārzs atklāts 1962.gadā, un ir lietas, kas iestādē savu laiku nokalpojušas, piemēram, kanalizācijas sistēma. Taču, pateicoties pašvaldības atbalstam, «Gaismiņā» pēdējā gada laikā ir veikti uzlabojumi – izremontētas vairāku grupiņu telpas, labierīcības, iegādātas mēbeles un mācību līdzekļi. «Mums ir milzīgs sapnis – multifunkcionāla zāle, jo patreizējā ir krietni par mazu, un mēs nevaram tajā pilnvērtīgi rīkot pasākumus – vienkārši visiem tur nav vietas,» - skaidro direktore. Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš gan tuvākajā budžetā zāles būvniecībai līdzekļus nesolīja, savukārt Jelgavas izglītības pārvaldes pārstāvji rosināja izmantot turpat blakus esošās Valsts ģimnāzijas zāli, tādējādi arī bērnudārzniekus iepazīstinot ar potenciālo tālāko izglītības iestādi.

Izmaiņas skārušas ne tikai iekštelpas, bet arī apkārtni – pašvaldība izbūvējusi ietvi gar bērnudārzu līdz Mātera ielai, ko īpaši atzinīgi novērtējuši tie vecāki, kuri savas atvases uz iestādi ved ar kājām. Šogad paredzēts nojaukt pagrabu bērnudārza pagalmā, un visdrīzākais, ka tā vietā taps neliels sporta laukums ar mīksto segumu. Jāpiebilst, ka sporta nodarbībām kā bērnu veselības garantam «Gaismiņā» pievērsta īpaša uzmanība – katra diena sākas ar rīta rosmi, un arī sporta nodarbības ir katru dienu, turklāt iespēju robežās tās notiek brīvā dabā.

Šobrīd «Gaismiņā» mācās 116 bērni – 103 latviešu, bet 13 – mazākumtautību. Iestādes vadītājas vietniece Sarmīte Čerņeviča gan uzsver, ka reāli mazākumtautību bērnu skaits ir lielāks, jo pie tiem netiek skaitīti tie mazuļi, kuriem kā tautība uzrādīta – latvietis, bet vecāki un līdz ar to arī sarunvaloda ģimenē ir krievu. «Ir bijuši gadījumi, kad atnāk vecāki, agresīvi prasot, ka bērns jāiemāca runāt latviski, bet ģimenē viņi runā tikai krieviski. Tādā situācijā ir grūti pilnvērtīgi iemācīt bērnam valodu. Taču ir arī labi piemēri – vienu gadu mums bērnudārzā bija deviņas krievvalodīgās meitenes, kuras pēc tam ļoti veiksmīgi uzsāka mācības latviešu skolā,» - tā S.Čerņeviča.

Runājot par bērnu skaita samazinājumu, A.Loca uzsver, ka tas, salīdzinājumā ar pērno gadu, sarucis par deviņiem. Līdz šim pilnībā nav nokomplektēta piecgadīgo-sešgadīgo grupiņa – tajā ir vēl trīs brīvas vietas, bet viena vieta brīva ir arī 2011.gadā dzimušo mazuļu grupā.

Tikšanās laikā gan pirmsskolas iestādes vadība, gan pašvaldības pārstāvji uzsvēra pedagogu kvalitātes būtisko lomu bērnu izglītošanā, un A.Loca stāsta, ka «Gaismiņā» strādā desmit pedagogi, kā arī logopēds un psihologs. «Bērniem tiek piedāvāta arī papildus apmācība – angļu valoda, tautas dejas un ritma dejas. Tiesa, šīs nodarbības ir par maksu», - tā iestādes vadītāja.

Ne mazu lomu bērnu apmācībā spēlē arī tas, cik radoši pedagogi māk audzēkņus mācīt. «Ir ļoti būtiski, nevis bērnam priekšā pateikt, ka tā ir vista un ola, bet likt viņam pašam iepazīt to un izdarīt secinājumus», - piebilst S.Čerņeviča.

To, ka pedagogi «Gaismiņā» māk radoši strādāt, pierādīja grupiņu apmeklējums – tajās izdomāti jauni uzskates materiāli, bet skolotāji caur rotaļu ļauj bērniem daudz vieglāk apgūt jaunas zināšanas.

«Liels prieks redzēt, ka pedagogi ir izdomas bagāti un pēc labākās sirdsapziņas veic savu darbu. Skaidri saskatāms, ka ar ierobežotajiem līdzekļiem tiek sasniegts viss nepieciešamais un pat vēl vairāk. Uz šādiem cilvēkiem jābalstās mūsu sabiedrībai, un gribētos vēlēt, lai radošu laužu mums būtu arvien vairāk,» - savās pārdomās dalījās Jelgavas pilsētas domes deputāts Ivars Jakovels.

Novērtējot pirmskolas izglītības iestāžu gatavību mācībām, Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza uzsvēra, ka ir divas būtiskas lietas pirmsskolas vecuma bērnu izglītošanā – vide un radoši, zinoši pedagogi ar labu materiāltehnisko bāzi. Šogad visi pilsētas bērnudārzi darbam ir gatavi. «Pēc tam, kad darbu sāks bērnudārzs «Kāpēcīši» Ganību ielā un pirmsskolas izglītības iestāde Skautu ielā (tas iecerēts uz nākamā gada martu), būtībā visus pilsētas bērnus būsim nodrošinājuši ar vietām pirmsskolas izglītības iestādēs,» piebilda G.Auza.