Jelgavas muzejā izstāda reālisma meistardarbus

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Piektdien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta mākslinieka Ulda Zemzara izstāde „Vecumvecais reālisms”.

Jau pirms oficiālās atklāšanas izstāžu zālē valdīja svinīga atmosfēra, un tās apmeklētājiem bija ļauts apskatīt eksponētos mākslas darbus. Portāls Jelgavniekiem.lv apbrīnoja gleznoto darbu tēmu daudzveidību, kā arī tajos ietvertās emocijas: gadalaikus, personas, to skaitā gan mākslinieka ģimenes locekļus, gan tādus sabiedrībā pazīstamus rakstniekus kā Māru Zālīti un Jāni Baltvilku. Aplūkojot gleznu, kurā attēlota ziemas naksnīgā debess, rodas sajūta, ka tajā esošās tumsas samtā ietītās zvaigznes mirdz, ļaujot sava aristokrātiskā vēsuma pieskārienu nedaudz sajust arī tās vērotājam.

Izstāde tiek svinīgi atklāta ar muzeja direktores vietnieces Marijas Kauperes uzrunu, kas atklāj, ka mākslinieka darbos attēlotās dabas ainavas ir no Tukuma novada Sēmes. Uzzinām interesantu faktu, ka Uldis Zemzaris ir ne tikai gleznotājs, bet arī rakstnieks. M.Kaupere min viņa daiļdarbu „Tad es biju mellužnieks”, tā sižetu raksturojot kā dzīvespriecīgu un gaišu. Izstādes apmeklētājiem gleznu autors atklāja savas biogrāfijas lappuses, kā arī faktus par darbos attēlotajiem cilvēkiem. Piemēram, to, ka dzejniece Māra Zalīte ir no Slampes, bet rakstnieks Jānis Baltvilks – no Tukuma. Mākslinieks glezno atmiņas no dzimtajām mājām, dabas skatiem un ainavām. Gleznotājam patīkot melni, kontrastaini toņi, viņš atzīst bailes būt banālam. U. Zemzaris ir pārliecināts, ka māksliniekus nekad nevajag instruēt. Ja viņus liek mierā, tie ir patiesi. Gleznotājs stāsta par mākslu Padomju laikos un pašportretiem. Uzzinām arī to, ka Ulda Zemzara tēvs bijis jelgavnieks un mākslinieka sākotnējais uzvārds bijis Heimanis, kas Ulmaņlaikos tika latviskots par Zemzari.

Izstādīto gleznu autoru ieradās sveikt Tukuma Mākslinieku grupas pārstāvji, kuru apvienības sākotnējais dibinātājs un vadītājs bijis U.Zemzaris. Juris Celmiņš savā uzrunā atminas 1984. gada izstādi, kas organizēta Tukuma tirgū. Daudz mākslinieku esot nobijušies par tās rīkošanu un piedalīšanos, bet U.Zemzaris teicis : „ejam tirgū, es gribu, lai mani mākslas darbi un gleznas atrodas gaļas paviljonā, tur, pie kluča, kā jau iecirsts, vecs cirvis!” Sveicēju pulks noslēgumā gleznotāja dāvāja oriģinālu dāvanu - otas un audeklu, tālāko mākslas darbu izveidei.

Portāls Jelgavniekiem.lv pēc izstādes oficiālās atklāšanas izmantoja iespēju aprunāties ar mākslinieku, lai uzzinātu gleznošanas pirmsākumus un arī to, kā mākslinieciskais talants ticis atklāts.

Gleznošanas pirmos soļus Uldis Zemzaris raksturo kā oriģinālu sākumu. Māsa bijusi par 8 gadiem vecāka, tāpēc skolā mācījusies jau tad, kad mākslinieks dzimis. Mājās abi rotaļājušies- māsa bija skolotāja un mācīja zīmēt savam brālim - skolniekam. Talantu skolas laikā pamanīja arī pedagogi, un aicināja piedalīties izstādēs. Gleznotājs atminās apzīmētās matemātikas un dabaszinību burtnīcas. Viņš stāsta, ka tālākās mācības tika turpinātas Mākslas vidusskolā un Akadēmijā. Taujāts, par to, kā tiek gūta inspirācija, U.Zemzaris atbild- iedvesmu sevišķi nav ko gaidīt, jo tad, kad cilvēks strādā, tad tā arī nāk.

Izstāde ir fantastiska, tā pievienoties emociju ceļojumam aicina ikvienu interesentu, un pats labākais - apskatāma līdz 17. augustam.