Akumulatoru rūpnīcas projekts satrauc Kalnciemu (2)

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Jau vairāk kā divus gadus tiek virzīta iecere par nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas būvniecību Kalnciemā kādreizējā minerālvates ražošanas ceha vietā, kas satraucis vietējos iedzīvotājus. Viņi netic, ka šāda ražotne var būt nekaitīga un ir nopietni satraukušies gan par savu, īpaši – bērnu veselību, gan vides piesārņošanu.

Vides dienests bīstamību nesaskata
SIA «East - West Finances» plāno 2016.gada sākumā Kalnciema rūpnieciskajā zonā atklāt rūpnīcu, kurā pārstrādātu līdz 15 000 tonnas akumulatoru gadā, saražojot 8 700 tonnu svina. Uzņēmēji šajā projektā plāno ieguldīt 8,5 miljonus eiro un nodarbināt 42 darbinieku. «Par Kalnciema drošību esmu pārliecināts! Tāpēc jau mēs ieguldam tik lielu naudu šajā ražotnē, lai tā būtu atbilstoša visiem drošības standartiem. Lielākā daļa no šiem nepieciešamajiem miljoniem ir ieguldījumi nevis ražošanās procesā, bet ekoloģijas vajadzībām, tai skaitā filtri, attīrīšana, specializētās iekārtas,» stāsta SIA “East - West Finances” valdes loceklis un atbildīgais par Kalnciema rūpnīcās projektu Juris Harlamovs. Viņš arī izprot Kalnciema iedzīvotāju bažas, jo cilvēki atceras vēl ne tik seno padomju laiku rūpniecību Kalnciemā. Daudzi joprojām šajā pilsētā cieš no arodslimībām, atceras ekoloģiskās problēmas upē un tās krastos, un pat savā dārzā izzudušās sliekas. J.Harlamovs atzīst, ka pārāk formāli pievērsies projekta publiskajai apspriešanai un iedzīvotāju informēšanu sācis pārāk novēloti. Lai šo situāciju labotu, pēc vairākām iedzīvotāju tikšanām ar investoriem jūlijā tika organizēts brauciens uz Poliju, lai iepazīstinātu iedzīvotājus ar tur strādājošām akumulatoru pārstrādes rūpnīcām. Tiesa, aktivitāte no iedzīvotāju puses bija neliela – turp devās tikai pieci cilvēki, kā arī vairāki Jelgavas novada domes deputāti. Šonedēļ tikšanās laikā ar pašvaldības pārstāvjiem kalnciemieši atzina, ka par šo braucienu nav bijuši informēti. Tas ir akmens to trīs novada domes deputātu dārziņā, kuri ievēlēti no Kalnciema – Irina Dolgova, Aija Tračuma un Anita Klupša, jo viņi ir tiešie šo vēlētāju pārstāvji pašvaldībā. I.Dolgova tikšanās laikā ar iedzīvotājiem atklāja, ka iedzīvotāju informēšanu par savu pienākumu neuzskata, jo braucienu organizējis rūpnīcas būvnieks, turklāt arī pati viņa braucienā nav devusies, taču, neskatoties uz nepietiekamo informētību par ražošanas procesiem un to ietekmi uz iedzīvotājiem un vidi, ir pret šo ieceri. Viena no Kalnciema iedzīvotājām, kura vēlējās palikt anonīma, gan izteica aizdomas – deputāte šādu pozīciju ieņēmusi galvenokārt tādēļ, ka plāno startēt Saeimas vēlēšanās un šādā veidā cer piesaistīt vēlētāju balsis.

Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās pārvaldes direktora vietniece Jolanta Ližus, iepriekš tiekoties ar Kalnciema iedzīvotājiem publiskās apspriešanas laikā, publiski iedrošināja, ka akumulatoru pārstrāde Kalnciemā tiktu uzraudzīta īpaši, jo Latvijas likumi nosaka, ka šādas rūpnīcas ir jāpārbauda ne retāk kā trīs reizes gadā. Vides dienesta atzinumā uzsvērts, ka galvenais produkts, kurš radīsies pārstrādes procesā, ir svins, kas cietā agregātstāvoklī netiek klasificēts kā bīstama ķīmiska viela. Ar pilnu Vides dienesta atzinumu var iepazīties ŠEIT

J. Harlamovs skaidro, kā šāda akumulatorus pārstrādājoša rūpnīcā Latvijā ir ļoti nepieciešama. «Šobrīd oficiāli utilizētos akumulatorus pārstrādā uzņēmi Lietuvā un Igaunijā, bet tikmēr Latvijā plaukst nelegāla un vidi ļoti apdraudošā «mājas pārstāde», kad akumulatora svins tiek pārkausēts teju vai mājas krāsniņā, bet svina lietņi vēlāk nodoti metāllūžņos. Tur tad neviens nekontrolē ne izmešus, ne to, kur un kā tiek noliets akumulatoros esošais šķidrums,» situāciju raksturo J. Harlamovs.

Jautājumu - daudz
Šā gada aprīlī Kalnciemā notika sanāksme par šī projekta īstenošanu, kuras laikā dalībnieki varēja uzdot visus interesējošos jautājumus. Uz to bija ieraudušies tikai deviņi iedzīvotāji, lai gan Kalnciemā un tās lauku teritorijā dzīvo vairāk kā 2000 personas.

Viens no jautājumiem, kurš tika apskatīts šīs sanāksmes laikā – kāpēc nolietoto akumulatoru rūpnīca ir jāveido lauku vidē, kur netālu dzīvo cilvēki. J.Harlamovs uzsver, ka citās valstīs nolietoto akumulatoru pārstrādes rūpnīcas atrodas pilsētas vidē, kur blakus atrodas dzīvojamās ēkas. To apliecina arī Jelgavas novada domes deputāti, kuri jūlijā apmeklēja rūpnīcu Polijā. «Turpat, pretējā pusē ielai ir dzīvojamās mājas ar mazdārziņiem pie tiem, blakus – dīķis, kurā iedzīvotāji peldas, bet aptuveni kilometre attālumā – bērnudārzs. Nevienam iedzīvotājam iebildumu nav, to var apliecināt arī mans kolēģis Aigars Strupulis, kurš ar viņiem personīgi runāja. Jā, es arī uz Poliju devos skeptiski noskaņota, taču redzot, kā tur viss notiek, manas domas mainījās», uzsvēra Jelgavas novada domes deputāte Zenta Tretjaka.

Iedzīvotāju Valdi Čakaru uztrauc veids, kā no sārņiem tiks atdalīti citi metāli, piemēram, kadmijs, niķelis un litijs, taču šo metālu koncentrācija rūpnīcā būs nenozīmīga. Savukārt citām vides drošības lietām, piemēram, izmešiem un gaisa piesārņojumam tiks pievērsta īpaša uzmanība – jaunākās tehnoloģijas ļauj nodrošināt to filtrāciju un savākšanu, un, piemēram, dūmi, kas nāks no skursteņiem ar speciālu filtru palīdzību tiks tā attīrīti, ka no tiem nekādi kaitīgi nosēdumi vidē nenonāks.

Jautāts par rūpnīcas izveides izvēli tieši Kalnciemā, SIA «Metalekspo», kas ir viens no projekta attīstītājiem, valdes priekšsēdētājs Deniss Uļjanovs atzīmē, ka izvēle ir balstīta uz ekonomisko pamatojumu. Olainē, kur iepriekš bija plānota rūpnīcas izbūve, SIA «EAST – WEST Finances» tika piedāvāts īrēt telpas 3 000 m2 platībā, bet šajā teritorijā nebija attīstības iespējas. D. Uļjanovs uzskata, ka no ekonomiskā viedokļa Kalnciemā 20 gadu laikā nekas nav mainījies, tādējādi, izveidojot akumulatoru pārstrādes rūpnīcu Kalnciemā, tiktu attīstīta reģiona ekonomika un rūpniecība. Šie izteikumi gan raisīja visai kritisku attieksmi no iedzīvotāju puses, liekot jautāt, kādēļ attīstītājs pats nedzīvo Kalnciemā, uz ko D. Uļjanovs teica: «Es dzīvoju Jūrmalā un, ja būtu iespēja, tad akumulatoru pārstrādes rūpnīcu būvētu Jūrmalā».

Jāpiebilst, ka pēc svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas darbības uzsākšanas, SIA «EAST – WEST Finances»

Uzņēmumu reģistrā tiks pārreģistrēta Kalnciemā, tādējādi pašvaldība saņems nodokļus, kuri savukārt nepieciešami pilsētas attīstībai.

Par to, kādu ietekmi plānotās rūpnīcas darbība atstās uz apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem, diskusijas izvērtās no dažādiem skatu punktiem. Valsts vides dienesta pārstāve. L. Kursīte min, ka no veselības viedokļa svins un tā neorganiskie savienojumi uzskatāmi par potenciāli bīstamāko piesārņotāju, kas var nelabvēlīgi ietekmēt gan darbinieku, gan apkārtējo iedzīvotāju veselību. Viskaitīgākais svina iedarbības ceļš ir caur kuņģa – zarnu traktu, no kurienes svins viegli uzsūcas asinsritē un tiek aiznests uz mērķorgāniem – centrālo nervu sistēmu, radot psihoneiroloģiskus efektus, un asinsrades orgāniem, samazinot hemoglobīnalīmeni asinīs un izraisot anēmiju. Bērni pieskaitāmi pie riska grupas, kurai pat neliela svina deva var izraisīt nopietnus veselības traucējumus. Savukārt, pieaugušajiem, daudz biežāka ir svina putekļu ieelpošana, kas ir īpaši kaitīga grūtniecēm, jo svins spēj šķērsot placentu un iedarboties uz topošā bērna veselību. Tajā pašā laikā viņa uzsver, ka Latvijas normatīvie akti ir vērsti uz to, lai aizsargātu cilvēku veselību un, ievērojot iekārtu tehnoloģiskos risinājumus un ietekmes uz vidi mazinošos pasākumus, ietekme uz iedzīvotājiem nav sagaidāma.

Diskusija turpināsies
Šobrīd, kad pēc sabiedriskās apspriešanas sanāksmes ir pagājuši gandrīz trīs mēneši, daļa iedzīvotāju joprojām aktīvi iestājas pret rūpnīcas būvniecību, ko pierādīja arī trešdienas vakara sapulce Kalnciemā. Ja citi izskatīties jautājumi tika apspriesti visai mierīgi, tad akumulatoru pārstrādes rūpnīcas projekta jautājums radīja teju vai meksikāņu seriāla cienīgas emocijas. Nevēloties ieklausīties pašvaldības pārstāvju, kā arī vairāku iedzīvotāju teiktajā, atsevišķi sapulces dalībnieki asi kritizēja notiekošo procesu, brīžiem savus iebildumus izpaužot kliedzot. Viņu nostāja bija viennozīmīga – pašvaldības deputāti nedrīkst pieļaut šīs rūpnīcas atvēršanu.

Tam gan oponēja novada domes deputāts K.Rimša. «Savulaik, piekrītot konkrētās teritorijas iekļaušanu detālplānojumā, viss jau tika izlemts. Toreiz iedzīvotāji nez kādēļ neiebilda. Ja tagad novada domes deputāti neļaus veidot šo rūpnīcu, tad visdrīzākais gaidāmi tiesu darbi, jo likumiska pamata aizliegumam nav. Tiesvedība ilgs vairākus gadus, un spriedums visdrīzākais būs par labu rūpnīcas būvniekiem. Es esmu cilvēks, kurš ir «pret» visu, taču šajā gadījumā, iepazīstoties ar ražošanas procesu, es neredzu iemeslus, kādēļ rūpnīcas izveida būtu jāaizliedz», tā deputāts.

Šādi un līdzīgi argumenti no atsevišķu iedzīvotāju puses vērā netika ņemti, un daži no viņiem pat kategoriski paziņoja – ja rūpnīcu veidos, tad viņi pametīs Kalnciemu.

Projekta attīstītāji tuvāko mēnešu laikā vēlas vēl vairākas reizes tikties ar iedzīvotājiem, lai izrunātu visus sāpīgos jautājumus, taču, ja pašvaldības deputāti lems par labu rūpnīcai, tās būvniecība varētu sākties jau šī gada nogalē.

• par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
• forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
• portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.