Pie Lielupes tilta ar laiku varētu būt lielveikals

Vairāku nedēļu garumā iedzīvotāji tika aicināti iesūtīt savus ieteikumus teritorijas Cukura ielā 2, 2A, 2B un 4, kā arī Krasta ielā 1 attīstīšanai, un pagājušās nedēļas nogalē notika sabiedriskās apspriešanas sapulce, uz kuru gan bija ieradušies tikai daži iedzīvotāji.

Nedaudz vairāk kā deviņus hektārus plašā teritorija pieder divām juridiskajām personām un trim privātpersonām, bet vislielākais zemes laukums ir SIA «Zemgales tehnoloģiskais parks» īpašums. Lai būtu iespējams attīstīt minēto teritoriju, nepieciešams izstādāt jaunu lokālplānojumu, kas precīzi noteiktu apbūves iespējas atbilstoši likumdošanai.

Kā skaidro Jelgavas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte, saskaņā ar Jelgavas pilsētas teritorijas plānojumu 2009.-2021.gadam, zemesgabala Cukura iela 2B atļautā izmantošana ir sabiedrisko un darījumu apbūves teritorija, zemesgabalu Cukura iela 2, Cukura iela 2A un Cukura iela 4 atļautā izmantošana ir savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorija, bet zemesgabala Krasta ielā 1 - parku un skvēru teritorija. Šobrīd daļu teritorijas Krasta ielā 1 šķērso Lielupes labā krasta aizsargdambis un uz tā izveidotā gājēju promenāde. Minētie zemes gabali Cukura ielā ir neapbūvēti, izņemot Cukura ielu 4, uz kura atrodas ēka un jaunbūves pamati.

Tā kā zemes gabali izvietoti blakus Rīgas ielai, veidojot detālplānojumu, kā būtisks punkts ietverta panorāmas saglabāšana uz pilsētu un īpaši uz Jelgavas pili, tādēļ jaunveidojamā apbūve teritorijā nedrīkst aizsegt pilsētas centra siluetu. Apkārtējo privātmāju īpašnieki sapulcē pauda nožēlu, ka viņi nākotnē pazaudēs skatu uz pilsētu, jo tam jāsaglabājas neaizsegtam tikai no Rīgas ielas. Tiesa, neviens no viņiem neiebilda pret to, ka teritoriju Cukura un Krasta ielā ir jāsakopj un jāizveido uz tās iedzīvotājiem noderīgi objekti.

Kā svarīgs uzdevums teritorijas izmantošanas organizēšanā bija nodrošināt Zinātniski tehnoloģiskā parka izveides priekšnoteikumus, tālākai zinātnes un tehnoloģiju centru izveidei, kas kalpotu kā bāze augsto tehnoloģiju kompāniju attīstībai, inovāciju ieviešanai, infrastruktūras radīšanai un komercializācijai, kā arī zinātnes līmeņa paaugstināšanai un akadēmiskās izglītības sasaistei ar tautsaimniecības nozarēm. Tieši tāpat nedrīkst tikt aizmirstas atpūtas un kultūras baudīšanas iespējas. Tiesa, viens no iedzīvotājiem neslēpa, ka savulaik arī Lielupes krastā bija paredzētas atpūtas būves, bet rezultātā cilvēki «ieguva» vēja tuneli, kas dēļ radītā trokšņu līmeņa neļāva cilvēkiem mierīgi atpūsties. G.Osīte gan uzsvēra, ka nekas tāds neatkārtosies.
Teritorijas Krasta ielā 1 atļautā izmantošana tiek noteikta divās apakšzonās – Publiskā apbūve P1 un P4. Apakšzonā P4 galvenā atļautā izmantošana ir publiskā ārtelpa un ar to saistītās infrastruktūras izbūve, un, kā skaidro arhitekte Iveta Lāčauniece, šeit vajadzētu atrasties apstādījumiem, soliņiem un tamlīdzigām lietām.

Apakšzonā P1 savukārt drīkst atrasties autostāvvietas, publiskā ārtelpa un infrastruktūras objekti, kas nepieciešami publiskas ārtelpas un autostāvvietu funkcionēšanai. Šajā teritorijā aizliegts izvietot jebkādas ēkas, izņemot labiekārtojumu autostāvlaukumu infrastruktūras elementus. Šai teritorijai jābūt brīvi piekļūstamai bez jebkādas iežogošanas, izņemot labiekārtotus dzīvžoga vai aizsargstādījumu elementus. Šajā vietā jāveido autostāvlaukums ar ietilpību līdz 300 automašīnas, turklāt tam jāatrodas ne tuvāk par 50 m no dzīvojamām ēkām (attālumu mēra no ēkas sienas līdz autostāvlaukuma izbūves robežai).

Virzienā no Rīgas galvenais skats orientējams uz perspektīvo daudzfunkcionālo tirdzniecības un pakalpojumu centru, kura ievietojums paredzēts apakšzonā P2. No šobrīd pieejamās informācijas, šajā vietā varētu tikt būvēts lielveikals. Tieši šis objekts raisījis vislielākās diskusijas no iedzīvotāju puses, jo viņus uztrauc piegādes transporta kustība uz veikalu. Ņemot vērā iedzīvotāju ierosinājus, lokālplānojumu izstrādātāji iecerējuši noteikt, ka piegādes transports veikalam varēs iebraukt tikai no Peldu ielas puses, nosakot aizliegumu tā kustībai pa Cukura un Veco strēlnieku ielu. Tāpat tiek rosināts noteikt maksimālo pieļaujamo ēkas augstumu – 15 metri. Tuvējo īpašumu saimnieki no G.Osītes vēlējās uzzināt, kāds lielveikals šajā vietā atradīsies, taču viņa uzsvēra, ka par to nav informēta, jo nomnieka meklējumi ir īpašuma attīstītāja ziņā.

Pārējā zemes īpašuma Cukura ielā 2B teritorijā atļautā izmantošana ir noteikta papildizmantošanā P3. Nosakot teritorijas atļauto izmantošanu, ir ņemtas vērā agrāk izstrādātā detālplānojuma prasības, un teritorijas galvenais atļautais izmantošanas veids ir biroju ēku, izglītības un zinātnes iestāžu, sporta būvju un tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūve. Kā papildizmantošana atļauta tūrisma un atpūtas iestāžu, kultūras iestāžu, daudzdzīvokļu māju apbūve, publiskā ārtelpas izveide un infrastruktūras objektu, kas nepieciešami atļautās izmantošanas funkcionēšanai, izbūve. Teritorijā atļautais maksimālais stāvu skaits ir 6 stāvi. Gar esošajām savrupmāju teritorijām Cukura ielā jāveido labiekārtota aizsargstādījumu teritorija vismaz 5 metru platumā.
Cukura ielā atrodas arī Jelgavas pilsētas domes deputāta Mintauta Buškeviča privātmāja, un viņš sapulce laikā izteica bažas, ka pēc apkārtējo zemes gabalu apbūves tā vērtība kritīsies. Šiem apgalvojumiem gan nepiekrīt nekustamā īpašuma eksperti, jo, tā kā tiks sakārtotas komunikācijas, tostarp iela, lietusūdeņu kanalizācija, ielu apgaismojums un daudzas citas lietas, īpašuma vērtība tikai palielināsies.

Perspektīvā Peldu iela paredzēta tikai līdz krustojumam ar Veco strēlnieku ielu, tālāko posmu likvidējot un iekļaujot kopējā teritorijas P2 attīstībā. Peldu ielas platums ir noteikts 20 metru, no kuriem septiņi metri atvēlēti brauktuvē, bet pārējā platumā paredzot ietves, ielas apgaismojumu un inženierkomunikāciju trases, tajā skaitā lietusūdeņu kanalizāciju.

Iespējams, ka līdz ar minētās teritorijas attīstību, varētu mainīties arī satiksmes organizācija Rīgas un Cukura ielas krustojumā. Viens no variantiem, ko izskata un attīstītājiem piedāvā pašvaldības satiksmes kustības drošības komisija, ir apļveida krustojuma izveidošana. G.Osīte piebilst, ka ši jautājums gan tiek skatīts kompleksi ar Rīgas ielas un Brīvības bulvāra krustojumu un Rīgas un Garozas ielu krustojumu. Ja tiks pieņemts lēmums par apļveida krustojuma izveidi, no Cukura ielas varēs veikt pagriezienu uz centru un nevajadzēs izvēlēties apkārtceļus, kā tas ir patreiz.

Portāls Jelgavniekiem.lv centās sazināties ar teritorijas attīstītāju, taču šobrīd viņš atrodas ārzemēs.

Pirmdien noslēdzās ierosinājumu iesniegšanas laiks, un saņemtie ieteikumi, ja tie būs atbilstoši likumdošanai, tiks iekļauti lokālplānojumā, par kura pieņemšanu tālāk lems Jelgavas pilsētas domes deputāti.

Pie Lielupes tilta ar laiku varētu būt lielveikals (5)