Laukos cilvēku paliks vēl mazāk?

Jau kopš pavasara lēmumpieņēmēji Saeimā strādā pie grozījumiem likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", un šajā laikā ar viedokļiem apmainījušās visas iesaistītās puses.

Arī man kā divu pagastu pārvaldes vadītājam ir savs skatījums, kā situāciju mainītu šo grozījumu pieņemšana. Lai arī kopumā uzskatu, ka iniciatīva sakārtot lauksaimniecības zemes tirgu ir apsveicama, šobrīd mums vislielākos riskus var radīt nepamatotu ierobežojumu noteikšana saimniecību īpašumā esošās zemes lielumam, nosakot to maksimālo apmēru 500 ha īpašumā vienai fiziskai vai juridiskai personai.

Ja sākotnējais likuma grozījumu mērķis bija veicināt lauksaimniecības attīstību Latvijā, tad pēdējie ieteikumi, manuprāt, var novest tieši pie pretējā – apdraudēt daudzu Latvijas lauku saimniecību attīstību.

Mani pārsteidz, ar cik vieglu roku deputāti ir iesnieguši šos priekšlikumus par 500 ha – bez jebkādas situācijas izpētes un ekonomiskās analīzes.

Jā, kādam iespējams 500 ha platība var šķist milzīga teritorija, un arī lauksaimniecības nozarē strādājošie atzīst, ka, piemēram, dārzeņu un augļu sektorā vai aitkopībā, tās ir vairāk nekā pietiekamas platības optimālai saimniecībai. Taču, ja saimniecība nodarbojas ar graudu audzēšanu, piena un gaļas lopkopību, pupu audzēšanu, tad runa jau ir par daudznozaru saimniecību, kuras normālai attīstībai vajag vairāk kā 500 hektārus, iespējams optimāli varētu būt pat 2000 vai 3000 ha.

Tāds ir arī mūsu pagastā lielākais darba devējs – SIA "Lestene", kuru apsaimniekotā platība sasniedz 1872 ha, no tiem 1450 ha ir saimniecības īpašumā, bet pārējais tiek nomāts. Šī ir moderna un mūsdienīga daudznozaru saimniecība, kuras apgrozījums pērn sasniedzis 2 miljonus eiro un kurā legāli tiek nodarbināti 60 darbinieki. Tādējādi šī ir arī lielākā saimniecība Lestenes pagastā un lielākais nodokļu maksātājs.

Ja šodien stātos spēkā zemes platību ierobežojumi līdz 500 ha, tas būtiski ietekmētu šīs saimniecības attīstību, pat bremzējot tās darbību. SIA "Lestene" saimniecība nevarētu iegādāties savā īpašumā šobrīd nomāto zemes daļu, uz kuras noris aktīva saimnieciskā darbība, taču zemes iznomātājs nākotnē varētu šo zemi pārdot kādam citam, līdz ar to nopietni apdraudot saimniecības nākotni. Saimniecība ir modernizējusies, investīcijas ir plānotas uz apstrādāto zemes platību.

Es neticu, ka tā spētu savas saistības izpildīt, ja nomā esošo zemi tai atņemtu. Faktiski tas varētu nozīmēt, ka saimniecībai ir darbība jāpārtrauc, kas nozīmē arī mūsu puses lielākā darba devēja pastāvēšanas beigas.

Saeimas deputāti savās vizītēs laukos mēdz gari un plaši runāt par reģionu attīstību, par nepieciešamību radīt jaunas darbavietas reģionos un tā tālāk, taču šajā gadījumā, notiekot nepārdomātam un sasteigtam lēmumam, kas saistīts ar vienu no Latvijas lauku attīstības stūrakmeņiem – lauksaimniecību – var būt dramatiskas sekas.

Mūsu pagastā ir faktiski tikai divi uzņēmumi, kas rada darbavietas – maizes ražošanas uzņēmums, kurš nodarbina 30 cilvēkus un SIA "Lestene", kuri ir darba devējs divreiz lielākam skaitam iedzīvotāju.

Lestenē esam sarežģītā situācijā - dēļ slikti attīstītās infrastruktūras, ir apgrūtinoši nokļūt arī līdz tuvākajām pilsētām – Tukumu vai Dobeli – jo nav asfaltēta ceļa seguma, tādēļ vēl jo vairāk no svara ir katrs vietējais darba devējs. Uzņēmīgi cilvēki mūsu pagastos arī ir gana maz. Ja 500 hektāru ideju bīdītāji saka, ka tādējādi lauki kļūs apdzīvotāki, baidos, ka var notikt tieši pretējais process. Var cerēt, ka kāds jauns uzņēmums vietā radīsies, tomēr ticība šim procesam man nav pārlieku liela. Turklāt, kamēr tukšā vieta aizpildīsies un 60 jaunas darbavietas radīsies, paies nozīmīgs laiks.

Ir ļoti svarīgi veicināt konkurētspējīgas lauksaimniecības attīstību Latvijā, jo tikai tā spēs nodrošināt lauku apdzīvotību. Taču, ja tagad līdz ar šiem grozījumiem likumā par zemes iegādes kritērijiem, Saeima nobalsos arī par 500 ha ierobežojumiem, ir sagaidāmas lielas problēmas saimniecībām, kas ir nozīmīgi darba devēji ikvienā reģionā. Līdz ar darba devējiem, no laukiem būs spiesti aiziet arī darba ņēmēji, kuriem līdzi aizies arī visa pagasta "dzīvība", nebūs ne skolu, ne bērnudārzu, ne doktorāta, ne veikala.

Tāpēc aicinu deputātus būt tālredzīgiem un piemērojot ierobežojumus, izvērtēt visus to trūkumus un radītos riskus, un pieņemt izsvērtus un saprātīgus lēmumus saistībā ar paredzētajiem grozījumiem likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos".
Tāpēc aicinu deputātus pirms Saeimas vēlēšanām nenodarboties ar mazākumsolīšanu, sacenšoties, kurš savam potenciālajam elektorātam piedāvās mazāku ha skaitu, jo šādi priekšlikumi var iznīcināt daudzas lauku saimniecības tuvāko gadu laikā!