Advokātes slimības dēļ pārceļ Ķipura lietu

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Trešdien Jelgavas tiesā bija plānots turpināt izskatīt lietu, kurā par kukuļņemšanu un citām iespējamām nelikumībām saistībā ar medicīnas aprīkojuma iegādi slimnīcas vajadzībām tiek vainots Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes loceklis Andris Ķipurs, taču advokātes Brigitas Miķelsones slimības dēļ tā pārcelta uz 14.aprīli.

Kā sēdes laikā skaidroja tiesnese, B.Miķelsones slimību apliecina dokumenti, un nolemts lietas izskatīšanu pārcelt, jo turpināt tiesvedību bez aizstāvja klātbūtnes nevēlas neviens no apsūdzētajiem. Lieta, kur pierādījumi savākti 15 krājumos, pēc advokātu viedokļa ir sarežģīta, un, iespējams, izmeklēšanas laikā pieļautas daudzas kļūdas, kas var ietekmēt tiesas galējā lēmuma pieņemšanu.

Kā liecina apsūdzības sagatavotie materiāli, tiesas priekšā bez A.Ķipura stājies arī Jelgavas slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas nodaļas vadītājs Edmunds Kalniņš, kā arī divi uzņēmēji, kuri, pēc apsūdzības viedokļa, ne reizi vien devuši kukuļus A. Ķipuram un E. Kalniņam. Neviens no apsūdzētajiem savu vainu neatzīst, un daži pat nesaprot, par ko tieši viņus vaino.

Apsūdzības materiāli liecina, ka likuma pārkāpšana notikusi 2010. un 2011. gadā, kad pie A. Ķipura vērsās firmas «Digiteks» pārstāvji Jānis Kramens un Andis Gulbis, dodot kukuli par viņiem labvēlīgu lēmumu Jelgavas pilsētas slimnīcas iepirkumos. 2010. gadā tika izstrādātas tehniskās specifikācijas un izsludināts konkurss par iepirkumu slimnīcas vajadzībām (160 gultu un 20 ratiņkrēslu iegāde). Apsūdzība uzskata, ka A. Ķipurs savtīgos nolūkos radīja šīs tehniskās specifikācijas, lai konkrētā firma uzvarētu iepirkumā. Jāatgādina, ka aģentūra LETA jau rakstīja – pēc iepirkuma dokumentu pārbaudes nekas aizdomīgs netika atrasts. Taču apsūdzība uzstāj, ka A. Ķipurs līgumu parakstīja un apmaksāja gultu un ratiņkrēslu piegādi, zinot, ka tehniskās specifikācijas neatbilst konkursa nolikumam. Tiesā liecināja vēl trīs Jelgavas pilsētas slimnīcas iepirkumu komisijas locekļi, kuri dokumentos neatbilstības nav konstatējuši, un neviens viņus neietekmēja lēmuma pieņemšanā par labu firmai «Digiteks».

Par to, ka iegādātās gultas neatbilst prasībām, liecina Nacionālais veselības dienests, bet arī šeit rodas daudz neatbildētu jautājumu, piemēram, kāpēc dienests nekādas neatbilstības gultu parametros nekonstatēja citās Latvijas slimnīcās, kur izmanto tieši tādas pašas gultas. Jau sākumā A. Ķipurs pārliecinoši apgalvoja, ka lieta ir safabricēta.

Lietā par šo iepirkumu figurē kukulis 1300 latu apmērā, bet apsūdzība piesauc vēl kādu iepirkumu – sonoskopa un zondes iegādi. E. Kalniņš it kā esot pieprasījis kukuli, lai rezultāts būtu labvēlīgs firmai «Digiteks». Viņa kabinetā tika atrasta skaidra nauda, kas varētu būt kukulis. Pats E. Kalniņš uzsver, ka šo naudu saņēma kā dāvanu no kolēģiem savā 50 gadu jubilejā.

Šie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem tiesas izmeklēšanas laikā būs jāatbild, bet jau šobrīd ir radušās šaubas, vai policistiem bija tiesības pārmeklēt A.Ķipura un E. Kalniņa kabinetus, jo Augstākās tiesas dokumentā, kas atrodas pie A. Ķipura advokātes B. Miķelsones, norādīts, ka atļauts vien noklausīties telefonsarunas, nevis pārmeklēt kabinetus.

Jāpiebilst, ka 2011. gada maijā A. Ķipuru aizturēja policija aizdomās par kukuļņemšanu ne mazāk kā 3700 latu apmērā. Pēc tam viņu atstādināja no slimnīcas direktora amata, bet pērn viņš amatā tika atjaunots.