Liza, Līze,
Elizabete, Betija
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
IZGLĪTĪBA
DĀVANAS SVĒTKOS
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • piedāvā
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • SLUDINĀJUMI
  • FORUMS
  • GRĀMATU APSKATS
  • IZGLĪTĪBA
  • DĀVANAS SVĒTKOS
  • LABDARĪBA
APTAUJA
Vai svinēsiet Latvijas valsts simtgadi? ..vairāk
Jā, došos uz Rīgu
skatīties
vērienīgo
uguņošanu!
Jā, kopā ar
ģimeni svinēsim
pie svētku galda.
Svinēšu tepat
Jelgavā ar
draugiem!
Svinēšu darbā...
Nesvinēšu,
priecāšos par
brīvdienām!
Neredzu, kas tur
jāsvin...

Čili

Pirms 95 gadiem... (2)

Raksts publicēts: 2014.03.13. 21:13:10
Raksta autors: Andris Tomašūns

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai
Galerija (6)

Kad 1919.gada 7.janvārī Jelgavu atstāja landesvērs, kura sastāvā bija Oskara Kalpaka komandētais latviešu bataljons, un Latvijas Pagaidu valdība, pilsētā 8.janvārī ienāca lielinieki – latviešu sarkanie strēlnieki. 8.janvārī vācu karaspēks atkāpjoties uzspridzināja Lielupes tiltu un vācu 8.armijas munīcijas noliktavu Aveņciemā Viktorijas ielā. Šo vietu, kur mājas vietā palika bedre un izveidojās dīķis var dabā atrast vēl mūslaikos.

Līdz 18.martam pilsētā valdīja pasludinātās Latvijas Socialistiskās Padomju Republikas Pētera Stučkas vadītā valdība, lielinieku partija LSD un sarkanais terors.  9.janvārī notika LSD pilsētas revolucionārās komitejas pirmā sēde, par tās priekšsēdētāju ievēlēja Krišjāni Saulīti (1889-1937).

1919.gada 10.janvārī iznāca pirmais jaunās varas avīzes numurs Ziņotājs, kurā lielinieki paziņo: ...Sarkanais sociālisma karogs pacelts, aicina visus apspiestos, visus kalpinātos, visu darba tautu uz pēdējo galīgo cīņu par savu nākotni, par brīvu sociālisma valsti, kur nav vairs vietas verdzināšanai, proletariāta izsūkšanai.

1919.gada 4.februārī sāk darboties revolucionārais tribunāls, priekšsēdētājs bija Teodors Nete (1896-1926). Pilsētā  tika piedzīvots sarkanais terors, kad nāves sodus piesprieda vairāk kā simts cilvēkiem.17.martā, padomju varai atkāpjoties no Jelgavas, uz Rīgu ar kājām dzina cietumnieku kolonnas, kopā ap 400 cilvēku, apsargiem pa ceļam nogalinot novārgušos un iet nespējīgos. Nāves gājienu pārdzīvoja 284, bet viņiem nāve draudēja Rīgas cietumā. Cietumā masu kapos atrastos 70 upurus, ko neatpazina tuvinieki, apbedīja tuvējā parkā, un 1921.gadā uz kapa uzstādīja akmens pieminekli ar uzrakstu vācu valodā Kā viltnieki un tomēr patiesīgi; kā nepazīstami un tomēr pazīstami; kā mirēji, un redzi, mēs dzīvojam; 2. Kor. 6,9. In memoriam. Jelgavas vācu draudzes. 1921. Mācītājs Leonhards Zēzemanis par pirmajām revolucionārā tribunāla notiesāšanām, par pirmajiem nāvessodiem, un, par savu pirmo nopratināšanu stāsta savās atmiņās: Tomēr drīz arī mēs izdzirdējām par tautas tribunāla spriedumiem. Es vēl skaidri atceros, cik mums bija slikti, kad mēs dzirdējām pirmo nošaušanu cietuma pagalmā, kad nogalināja arī mums pazīstamos notiesātos; kapu sev viņiem bija jāizrok pašiem. Viņi pirms nāvessoda bija prasījuši garīdznieku, lūgums tomēr tika noraidīts, kaut arī cietumā bija vesela rinda garīdznieku, arī mans draugs Pauls Vahtsmuts. Mēs nesagājām kopā ar citu kameru iemītniekiem, bet gan tikām turēti stingri izolēti; es tikai nejauši reiz redzēju manu pazīstamo amata brāli Rutkovski, kurš atradās blakus kamerā. Vienu reizi sava apcietinājuma laikā mani izsauca uz nopratināšanu. Protokols bija īss, man neko sodāmu nevarēja pierādīt, tomēr beigās ierēnis man uzdeva jautājumu, par kuru es no citiem jau biju dzirdējis, ka tāds būs, un no atbildes būs atkarīga dzīvība vai nāve: "Ko jūs domājat par komunismu?" Man atbilde jau bija sagatavota un es teicu: "Es uzskatu komunismu par ļoti augstu ideālu, kas pirmajā kristiešu draudzē, kuras dzinulis bija mīlestība, netika īstenots draudzes locekļu grēku dēļ." Ar šo atbildi ierēdnis bija apmierināts. Jaukas un sirsnīgas bija kopīgās lūgšanas ar dažiem kameras biedriem, tā kā mēs katru dienu gaidījām, ka mūs nošaus.

1919.gada 18.martā Jelgavā ienāca vācu landesvērs un Vācu Dzelzsdivīzija majora Fletčera vadībā, stacijā tika nošauti sanitārajā vilcienā atrastie ievainotie sarkanarmieši, starp viņiem bija arī pirmā akadēmiski izglītotā latviešu ārste Marija Vecrumba. Sarkanajam teroram sekoja baltais terors.


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (2)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.
DELFI.lv ziņas
  Latvijas simtgades salūtu noskatījušies desmitiem tūkstoši cilvēku
  Simtgades sastrēgums – pat pāris stundas pēc salūta Rīgā svinētāji netiek mājās
  Vējonis: Spītējot kariem un okupācijām, pašu grūtāko mēs esam izcīnījuši
  Foto: Sabiedriskais transports militārās parādes laikā
  Foto: Tūkstošiem cilvēku dodas iespaidīgā lāpu gājienā
  Līdz šim svētku pasākumi Rīgā aizritējuši mierīgi
  Prezidents: Mēs esam gatavi aizsargāt savu valsti un tautu

1.190633058548 56(0) - 0.74342060089111 2018.11.19. 14:28 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=33268 ip: 54.91.203.233 usememcache: 1