|
|
Laika ziņas Jelgavā |
|
|||||||||
JAUNĀKIE |
Deputātu viedokļi par notikumiem Ukrainā atšķiras (3)Raksts publicēts: 2014.03.04. 09:21:31Raksta autors: jelgavniekiem.lv Nosūtīt Ziņa redaktoram Sagatavot izdrukai Pēdējā laikā daudzi cilvēki min vārdu «Ukraina». Vienus satrauc tur notiekošais, citus – tas, kas var sekot, tādēļ uzklausījām dažus deputātu viedokļus par Ukrainā, īpaši Krimā notiekošo. Valentīns Grigorjevs, Jelgavas domes deputāts («Saskaņas centrs»). Krimas iedzīvotājiem ir tiesības pašiem noteikt savas valsts nākotni. Krievijas karaspēka ievešanu Krimā nevar nosaukt par militāro iebrukumu. Rietumu kolēģi līdzīgās situācijās rīkojas tāpat, it sevišķi, ja viņu pilsoņiem nepieciešama palīdzība, tādēļ man nav saprotama rietumu naidīgā pozīcija attiecībā uz Krieviju. Citām valstīm, tostarp Latvijai, nepieciešams pašām novērtēt situāciju un izdarīt secinājumus, nevis uzkurināt stāvokli, izmantojot masu medijus. Vladimirs Reskājs, Saeimas deputāts («Latvijas attīstībai»). Ukrainā iedzīvotāji vēlas pārmaiņas un cīnās pret varas visatļautību, par savu nākotni un tiesībām to ietekmēt demokrātiska ceļā. Ar nožēlu skatījos uz iepriekšējas varas nespēju atrisināt konfliktu bez asins izliešanās. Daudzu cilvēku upuros vainīgie nedrīkst palikt nesodīti. Skaidrs, ka provokatori ir abās pusēs, toties tieši bijušai varai bija visas iespējas konfliktu atrisināt miermīlīgi. Ņemot vērā Krima notiekošo, uzskatu, ka konfliktu izdosies novērst ar ārkārtas prezidenta un parlamenta vēlēšanām. Krievijas Federācijas Padomes lēmums atļaut bruņoto spēku izmantošanu Ukrainas teritorijā ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums un pretrunā ar pastāvošajām starptautiskajām saistībām. Krievijas rīcība ir klaja iejaukšanās suverēnas valsts iekšējās lietās, kas tiek īstenota bruņotas agresijas veidā pret neatkarīgu valsti - Ukrainu un tās teritorijas neatņemamu daļu - Krimu. Krievijai nekavējoties jāpārtrauc agresijas izradīšanu pret Ukrainas iedzīvotājiem, un domstarpības jārisina diplomātiska ceļa. Šobrīd stāsts vairs nav tikai par Ukrainu. Pēc būtības, zem jautājuma zīmes ir visa starptautisko līgumu un kolektīvās drošības sistēma. Mūsu interesēs ir vienota un stingra pozīcija kopējās ārējās drošības un aizsardzības politikā, tādēļ mums ir strikti jāiestājas par nekavējošu un aktīvu starptautiskās sabiedrības rīcību, tai skaitā, ja nepieciešams, arī sankciju noteikšanu Krievijai. Tajā pašā laikā, nedrīkst sasteigt lēmumus, balstoties tikai uz emocijām, kas situāciju var sarežģīt. Katra lēmuma pamatā jābūt racionāliem apsvērumiem. Ivars Jakovels, Jelgavas domes deputāts («Saskaņas centrs»). Diemžēl šodienas situācija Ukrainā ir vērtējama kā pilsoņu kara priekšvakars. Turklāt šo traģēdiju – un nekādu citu raksturojumu nav iespējams atrast – ir izraisījusi Ukrainas politiskās elites mazspēja konsolidēt sabiedrību virzīties kopīgā valsts attīstības virzienā. Patlaban starptautiskajai sabiedrībai, tostarp Krievijai, vajadzētu savstarpēju sarunu ceļā iespējami ātrāk vienoties par kopīgām darbībām, lai stabilizētu situāciju reģionā un garantētu vietējo iedzīvotāju drošību. Viens no iespējamajiem risinājumiem ir starptautisko novērotāju ievešana Ukrainā, ko Krievijai būtu jāatbalsta arī no savas puses. Tieši starptautisko novērotāju klātbūtne nodrošinātu drošību valsts iedzīvotājiem un novērstu jebkuru provokatorisku rīcību. Latvijai, tāpat kā citām valstīm, šobrīd pareizākais ceļš ir strādāt gan Eiropas Savienības, gan visas starptautiskās sabiedrības kopībā, lai rastu labāko risinājumu milzīgajam konfliktam, kas šobrīd radies Ukrainā, un nepieļaut tā tālāku attīstību. Tieši pretēji – starptautiskajai sabiedrībai ir kopīgi jāpalīdz Ukrainai šajā ļoti sarežģītajā vēsturiskajā brīdī, lai novērstu sabiedrības sašķelšanos un bruņotus konfliktus, kas var prasīt jaunus upurus. Andris Tomašūns, Jelgavas domes deputāts («Vienotība»). Tas, kas šobrīd notiek Krimā, ir vērtējams kā Krievijas uzbrukums suverēnai valstij. Tas nav nekas cits kā militārs iebrukums. Uzskatu, ka Krievijai nekavējoties jāizved savi militārie spēki no Ukrainas un jācenšas problēmas risināt mierīgā – pārrunu ceļā. Zenta Tretjaka, Jelgavas novada domes deputāte («Saskaņas centrs»). Jautājums ir sarežģīts, un viennozīmīgu atbildi uz to sniegt ir praktiski neiespējami. Es no visas sirds jūtu līdzi ukraiņu tautai, jo viņu valstī notiek briesmīgas lietas. Pats galvenais – nepieļaut sabiedrības sašķelšanos divās naidīgās frontēs. Tauta ir vienota, un tai par savām tiesībām ir jācīnās kopā. Šajā situācijā Ukrainai trūkst gudra līdera. Kas attiecas uz Latviju, es iesaku nepaļauties uz presē rakstīto. Ja neesi pats bijis Ukrainā un redzējis situāciju ar savām acīm, ir ļoti grūti izdarīt secinājumus. Mūsu valstij nevajag iesaistīties konfliktā, Ukrainai pašai jāaizstāv savas intereses un jāmeklē izeja no sarežģītās situācijas.
Komentāra ievietošanas noteikumi
|
|