Kā ierasts, pasākums pulcēja simtiem Jelgavas ģimeņu ar bērniem. Svētku pirmā daļa risinājās kultūras namā, kur sanākušos izklaidēja Vladimira Astapenko teātra studijas pārstāvji. Pēc tam visi devās uz skvēru aiz kultūras nama, kur izklaides turpinājās – notika «gaiļu» cīņas, virves vilkšana, salmu maisu mešana, ķenguru maratons un vēl daudz kas cits. Sacensību dalībnieki saņēma kuponus, kurus pēc tam varēja samainīt pret pankūkām ar ievārījumu.
Kaut arī lielākā daļa arī savā starpā sarunājās savā dzimtajā – krievu – valodā, Masļeņicas pasākums kļuvis par tradīciju arī daudzām latviešu ģimenēm. Klātesošos Jelgavas pilsētas mērs Andris Rāviņš uzrunāja krieviski, kā ierasts Masļeņicas laikā, lūdzot arī piedošanu, ja pašvaldība kaut ko ne tā ir izdarījusi.
«Skolā bērniem stāsta par Meteņiem, bet vēl vēlējāmies viņus iepazīstināt arī ar Masļeņicu. Domāju – visi, kuri atnāca, ļoti labi pavadīja laiku», atzīst Košpinu ģimene.
Pasākumā netrūka rotaļu, dziesmu un joku, kā arī dažādu jau ierastu sacensību – pankūku ātrēšanas, pankūku skrējiena un citu. Bet, simbolizējot ziemas aizvadīšanu, arī Jelgavā, skvērā aiz kultūras nama, tika veikta viena no būtiskākajām šo svētku tradīcija – sadedzināta salmu lelle, ko ik gadu darina Sabiedrības pārvaldes darbinieki.
Masļeņica ir vieni no slāvu svētkiem ar daudzveidīgām paražām un tradīcijām, kas zināmas un saglabātas cauri gadsimtiem. Masļeņicu svin nedēļas garumā, katrai nedēļas dienai piedēvējot savu nosaukumu, nozīmi un noteiktas tradīcijas. Jāpiebilst, ka šie svētki ir līdzīgi latviešu Meteņiem. Meteņi, kas ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki, beidzās Pelnu dienā, kurai seko lielais gavēnis.