ZPR nepiekrīt Valsts kontroles viedoklim

Zemgales Plānošanas reģions (ZPR) nepiekrīt Valsts kontroles (VK) publiskajā telpā paustajam viedoklim, ka reģioni tērē «lielus valsts budžeta līdzekļus, imitējot darbību». Plašsaziņas līdzekļiem sniegtajā informācijā par plānošanas reģioniem trūkst precizējumu, tādēļ sabiedrībā izskanējuši pārsteidzīgi apgalvojumi.

Veicot revīziju ZPR, VK nekonstatēja būtiskas nepilnības iestādes administrācijas darbā, un līdzvērtīgi novērtēts arī Eiropas Savienības struktūrfondu Informācijas centra darbs, tādēļ nav saprotams VK vadītājas paustais vispārinātais viedoklis.

ZPR pērn no valsts pamatfunkciju nodrošināšanai saņēma 167 881 latu. No šiem līdzekļiem iestādes funkciju veikšanai piešķirts 106 881 lats, ES struktūrfondu informācijas centra darbības nodrošināšanai (valsts budžeta daļa) – 21 400 latu, bet sabiedriskā transporta reģionālo vietējas nozīmes pārvadājumu organizēšanai – 40 tūkstoši latu. Līdzvērtīgu finansējumu saņēmuši arī pārējie plānošanas reģioni, un tie tiek izlietoti telpu nomai un uzturēšanai, transporta nodrošināšanai, darbinieku algām un citiem līdzvērtīgiem izdevumiem.

VK atzinumā par Plānošanas reģioniem minētie «gandrīz 13 miljoni» latu radušies, jo vienkopus saskaitītas reģioniem sniegtās dotācijas un «tranzīta finansējums» – dotācijas sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai, kuras ZPR tikai administrē, sadalot reģionālajiem sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem. 2013.gadā kopā ZPR sabiedriskā transporta pārvadājumiem saņēma 2 215 110,56 LVL, turklāt, šie līdzekļi pilnībā pārskaitīti transporta pakalpojumu sniedzējiem.

Jāatzīmē, ka savu pilnvaru un cilvēkresursu robežās Plānošanas reģions ir nodrošinājis izdevumu kontroli pārvadātāju uzņēmumos, turklāt saskaņojis tos ar Autotransporta direkciju. Arī VK ārpus reģiona revīzijas atsevišķi veikusi pārbaudes pārvadātāju uzņēmumos, nekonstatējot būtiskus pārkāpumus. VK revīzijas laikā ZPR sniedza viedokli par valstiska līmeņa sistēmiskām nepilnībām dotāciju sadales kārtībā, tomēr revidenti savā ziņojumā šo informāciju nav analizējuši, sarunās minot, ka likumdošana jau ir grozīta, un dotāciju sadales kārtība vairs neskaršot reģionus.

Plānošanas reģioni ir nozīmīgs vidutājs starp centrālo varu un pašvaldībām, kas nodrošina interešu pārstāvniecību un rūpējas par līdzsvarotu reģionālo attīstību, ievērojot kā reģionu, tā pašvaldību individuālās atšķirības. ZPR piekrīt VK viedoklim, ka normatīvajos aktos pastāv robi, kā dēļ nav iespējams pilnvērtīgi pildīt valsts noteiktās Plānošanas reģiona funkcijas, tomēr vēršam uzmanību, ka Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta Deklarācijā pausta valdības apņemšanās īstenot pasākumus, lai nostiprinātu pašvaldību un plānošanas reģionu lomu uzņēmējdarbības un reģiona sociālekonomiskās attīstības veicināšanā.

Papildus savu pamatfunkciju izpildei, plānošanas reģioni aktīvi strādā, lai piesaistītu Eiropas Savienības programmu finansējumu savu teritoriju attīstībai. Svarīgi, ka jau vairākus gadus ZPR, īstenojot dažādus reģionālos un starptautiskos projektus, aktīvi piedalās uzņēmējdarbības, vides aizsardzības, tūrisma, sociālās un kultūras nozares attīstīšanā. Veiktie aprēķini liecina, ka piesaistītais Eiropas Savienības fondu finansējums ik gadu ir vismaz desmit reizes lielāks nekā iestādei piešķirtās valsts dotācijas, turklāt piesaistītie līdzekļi tiek iztērēti tieši reģiona novadu attīstībā, piemēram, renovēti muzeji, tīrītas upju gultnes, izveidoti amatniecības centri, izvietotas videonovērošanas sistēmas daudzās pilsētās, sekmēts tūrisma piedāvājums u.tml.

ZPR arī akcentē, ka iestāde ir vienīgais plānošanas reģions valstī, kurā ietilpstošās pašvaldības ir finansiāli uzskatījušas par nepieciešamu atbalstīt iestādes darbu. Līdz ar to VK minējums par nevēlēšanos «balsošanu ar saviem maciņiem» nav saistošs ZPR – Zemgales pašvaldības izprot iestādes pienesumu pārstāvētajās pašvaldībās.