Ašeradens: cilvēkiem jākļūst aktīvākiem

To, ka dzīves līmenis daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir kritiski tuvu nabadzības slieksnim, atzina arī A.Ašeradens. «Aptuveni 40 procenti strādājošie saņem minimālo algo vai tuvu tai. Vissmagāk klājas ģimenēm ar bērniem, īpaši tajos gadījumos, ja strādā viens no vecākiem vai arī abi no tiem saņem minimālo algu. Tādēļ esam sākuši dažādu pasākumu kompleksu, lai kaut nedaudz uzlabotu situāciju, bet darāmā vēl ir daudz», skaidroja deputāts.

Pēc vairāku gadu pārtraukumu pagājušā gada nogalē pensionāri beidzot sagaidīja pensiju indeksāciju četru procentu robežās no pensijas apmēra. Tās rezultātā viņu ienākumi kļuvuši par dažiem latiem lielāki, taču uz kopējo dzīves līmeni tas nekādu iespaidu nav atstājis.

Valdība arī šogad iecerējusi pensiju indeksāciju, taču tā notiks pēc jaunas formulas, proti, tiks ņemts vērā ne tikai faktisko patēriņa cenu indekss, kā tas bija līdz šim, bet arī 25% no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa. Protams, arī tas nedos būtisku uzlabojumus dzīves līmeņa uzlabošanā, turklāt valdība plāno indeksēt nevis visu pensiju, bet tikai vienādu bāzes summu. Šobrīd tiek diskutēts par šo bāzes summu, bet visdrīzākais tas varētu būt 285 eiro (200 lati). Kā skaidro A.Ašeradens, tas nozīmē, ka indeksācija skars visus pensionārus, bet augsto pensiju saņēmējiem piemaksa būs tikai pie tās pensijas daļas, kas nepārsniegs minēto summu.

Šis skaidrojums izsauca neapmierinātību dažos tikšanās dalībniekos. Viņuprāt, lielo pensiju saņēmējiem indeksācija nav nepieciešama. «Viņiem jau tā ir tik daudz, kādēļ jādod vēl vairāk, ja mums knapi izdodas savilkt galus?» taujāja viena no klātesošajām. Uz to Saeimas deputāts atzina, ka citu risinājumu viņš neredz, jo cilvēktiesības paredzot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem, tādēļ nav iespējams indeksēt tikai mazās pensijas.

Taču indeksācija nebūt nav tā lielākā bēda, ar kuru šobrīd jāsaskaras pensionāriem. Pēc iepriekšējās indeksācijas daudziem pensionāriem pensija pacēlusies virs tā līmeņa, kad viņi vairs nevar saņemt sociālos pabalstus. «Jā, saņemu par četriem latiem vairāk, bet man vairs nav iespējams saņemt pabalstu medikamentu iegādei, līdz ar to zaudēju vairāk nekā iegūstu», savu viedokli pauda viena no pensionārēm.

«Šis jautājums ir risināms pašvaldības līmenī, jo tās nosaka summu, no kuriem pienākas sociālie pabalsti. Vienīgais izņēmums – dzīvokļu pabalsts», komentēja A.Ašeradens.

Kā piebilda daži no klātesošajiem, atsevišķas pašvaldības pabalstu saņemšanai noteikto pensijas minimumu ir paaugstinājušas, un uzteica, cerību, ka šim paraugam sekos arī Jelgava, lai tādējādi atviegloti pensionāru dzīvi.

Vēl viens būtisks jautājums, kas uztrauc pensionārus, lai cik banāli tas neskanētu – atbalsts zobu labošanā un protezēšanā, jo nav noslēpums, ka šie pakalpojumi ir ļoti dārgi un daudziem senioriem nepieejami. Te A.Ašeradens deva cerību, kā uzlabot situāciju. Ir iecere piesaistīt Eiropas sociālā fonda līdzekļus, ar kuru palīdzību varētu segt zobārstniecības izdevumus pensionāriem. Tāpat jādomā arī par līdzmaksājuma samazināšanu, ārstējoties stacionārā, turklāt ne tikai pensionāriem, bet ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Šogad, palielinot minimālo darba algu, kā arī kāpinot atvieglojumus par apgādāmajiem, valdība centusies paaugstināt dzīves līmeni trūcīgākajiem iedzīvotājiem. Tomēr ne visas problēmas ar to ir atrisinātas.

Saeimas deputāts atzina - Rīgas reģionā bezdarbība līmenis ir tik zems, ka drīz uzņēmējiem sāks trūkt darba roku. Turklāt daudziem darba meklētājiem nav nepieciešamās kvalifikācijai, lai saņemtu pat minimālo algu. Savukārt Latgalē bezdarbnieku ir ļoti daudz – vairāk par 20 procentiem, un šie cilvēki ir gatavi pamest Latviju, lai meklētu darbu ārzemēs. Arī pašreizējā sociālo pabalstu sistēma neveicina iedzīvotāju atgriešanos darba tirgū.

Tieši tādēļ tiek domāts par to, kā veicināt bezdarbnieku motivāciju un mudināt tos strādāt algotu darbu. «Ir iecere, ka, atgriežoties darba tirgū, cilvēks kādu laiku varētu saņemt arī daļēju pabalstu, jo skaidrs, ka, izvēloties no divām iespējām - sēdēt mājās un saņemt 180 eiro vai strādāt un saņemt pārdesmit eiro vairāk, izvēle visbiežāk krīt uz pirmo iespēju. Problēma Latvijā ir tā, ka nav arodbiedrību, kas reāli aizstāvētu darba ņēmēju tiesības, kā tas ir citās valstīs. Tas ļautu būtiski uzlabot darbinieku apstākļus un samazināt spiedienu no darba devēju puses», piebilda deputāts.

Īpaša uzmanība šā gada budžetā pievērsta ģimenēm, veicinot demogrāfijas stāvokļa uzlabošanos. Taču šajā jautājumā A.Ašeradens redz kādu problēmu – ir paredzēts atbalsts jaundzimušo ģimenēm un tām, kuras audzina mazuļus līdz 1,5 gadiem, taču pārējām tik liela uzmanība nav pievērsta. «Patiesībā vislielākie izdevumi sākas tad, kad bērns sāk iet skolā, tādēļ būtu jāpalīdz arī šīm ģimenēm. Pierādījies, ka pabalstiem, proti, naudai nav izšķirošana nozīme, lai ģimenēm dzimtu vairāk bērnu. Vecākiem jājūtas stabili, un tas ir galvenais», piebilda deputāts.

Tā kā aptuveni puse Latvijas bērnu dzimst nereģistrētā laulībā vai arī bērnu audzina viens no vecākiem, tad valdība šogad parūpējusies, lai daudz vienkāršāk vecāks, kurš audzina bērnu, no otra vecāka varētu saņemt alimentu. Šā brīža sistēma vientuļajam vecākam vairs neliek meklēt otru pusi alimentu nomaksai, to viņa vietā izdara Valsts garantiju fonds, izmaksājot alimentus, bet pēc tam piedzen izmaksājamo summu no parādnieka.

«Jā, fonds ir lielos zaudējumos, bet tas bija vienīgais veids, kā palīdzēt vientuļajiem vecākiem», - tā A.Ašeradens.

Pēdējā laikā sabiedrībā arvien vairāk diskutē par to, kā cilvēkus skars elektroenerģijas tirgus atvēršana. Jau tagad skaidrs, ka maksāt par elektrību nāksies vairāk, īpaši tiem, kuri tērē maz, jo vairs neeksistēs starta tarifs, kas bija speciāli piemērots mazturīgajiem.

Šobrīd, pēc A.Ašeradena teiktā, tiek meklēts labākais risinājums, kā iedzīvotājiem kompensēt cenu kāpumu elektroenerģijas tirgū. Viens no tiem, izmantojot pašvaldības, tiks izmaksātas kompensācijas cenu kāpuma segšanai, pievienojot tās dzīvokļa pabalstam. Pagaidām gan pāragri runāt par konkrētām summām, taču problēma novārtā atstāta netiks. Tiesa, šīs kompensācijas plānots maksāt tikai mazturīgajiem.

«Pašvaldības vislabāk zinās, kuriem tiešām atbalsts ir vajadzīgs, kurām – nē. Pretējā gadījumā var rasties situācija, ka kompensāciju izmaksā kādam bagātniekam ar villu», piebilda deputāts.

Pastāvot vēl otra iespēja, izmantojot likumīgos veidus, ietekmēt «Latvenergo», pieprasot samazināt cenu par elektrību. Deputāts gan prognozē, ka cenas pašas no sevis konkurences dēļ varētu samazināties līdz 2017.gadam.

Klātesošie Saeimas deputātam žēlojās par to, ka Valsts ieņēmumu dienests kūtri iekasē nodokļus, tādēļ arī līdzekļu citām sabiedrībai tik nepieciešamām lietām nepietiek. Tika minēti piemēri, kad tirgotāji neizsniedz čekus par pirkumiem, tajā skaitā Jelgavas tirgū, bet neviens viņus par to nesoda.

«Daudz kas atkarīgs no pašiem cilvēkiem. Jāmaina attieksme pret to, ar ko ikdienā saskaramie, tad situācija uzlabosies. Pieprasiet čekus, informējiet par pārkāpumiem atbildīgās institūcijas. Valsts nevar katram nostāties blakus un ķert aiz rokas», uzsvēra A.Ašeradens.

Klātesošie gan izteica bažas par savu drošību, ja viņi atļausies jaukties dažādos pārkāpumos.

Runājot par nodokļu jautājumiem, viens no klātesošajiem jauniešiem taujāja, vai ir pareizi, ka skolēniem, kuri vasarā strādā, no tā jau simboliskās samaksas vēl jāmaksā nodokļi. «Ziņu, ka Somijā valsts subsidē jauniešu algas, izmaksājot tās bez nodokļu atvilkumiem», tā teica jauneklis. Saeimas deputāts atzina, ka nav informēts par to, kā tas ir Somijā, bet šajā jautājumā, viņaprāt, diez vai būtu labākais risinājums, nodokļu nemaksāšana.

Skarot legālo narkotiku tēmu, Saeimas deputāts atzinīgi novērtēja Jelgavas piemēru, kad šīs sērgas apkarošanās ir iesaistījusies arī sabiedrība. Tajā pašā laikā viņš arī atzina nepieciešamību regulēt šo problēmu ar likumu. Jāpiebilst, ka šobrīd top labojumu Krimināllikumā, kas paredzēs kriminālatbildību par šo veselībai un pat dzīvībai kaitīgo vielu tirdzniecību.