Cik mirušo vēl vajadzīgs?

Jelgavas «točkas» nedēļas nogales statistika: septiņi mirušie – divi mājās un pieci Jelgavas slimnīcā; divi turpina ārstēties Jelgavas slimnīcā; viens no slimnīcas izrakstīts.

Pēc katra gadījuma, kad uzzinu, ka no nelegālā alkohola vai narkotikām Latvijā iet bojā kāds cilvēks un izglābto ārstēšanai ir iztērēti tūkstošiem un tūkstošiem latu, es uzdodu jautājumu: «Cik mirušo vēl ir vajadzīgs, lai sāktos rezultatīva cīņa ar šo nelegālo rūpalu?»

Varas struktūras pagaidām neizdara secinājumus no daudzajiem regulāri notiekošajiem gadījumiem, kad saindējušies ir «tikai daži», bet bojā iet «pa kādam» cilvēkam. Šie gadījumi jau kļūst par rutīnu un tikai papildina statistiku, kamēr pasīvo vairākumu tā neuztrauc. Esam imūni un negribam redzēt nevēlamo, tostarp to, ka šo simtiem saindēto un apreibināto ārstēšana notiek no jau tā kritiski nepietiekamā veselības aprūpes budžeta, un arī tādēļ pēc valsts apmaksātas palīdzības arvien garākās rindās jāstāv tūkstošiem slimnieku, bet simti nevar tikt nodrošināti ar neatliekami nepieciešamajām bezmaksas zālēm.

Žēl, bet mēs neesam izdarījuši nekādus valstiski atbildīgus secinājumus pēc traģiskajiem notikumiem pie kaimiņiem Igaunijā, kur no nelegālā alkohola īsā laikā mira vairāk par 50 cilvēkiem. Tikpat pasīvi bijām pēc notikumiem savās mājās, kad 2006. gadā vairāk nekā 60 alkohola saindētie Preiļos nonāca slimnīcās. Tolaik Saeimas vēlēšanas tikko bija notikušas, vēlētājus varēja aizmirst, sākās treknie gadi…

Šodien katram būtu jāzina un jāsaprot tas, ka, pat nejauši uzcienāti, varam tikt pacienāti ar šādu nāves dziru, kas sapildīta pa miskastēm salasītās, bet ļoti skaistās ekskluzīvu dzērienu pudelēs. Jāzina, ka cietuši ir daudzi pilnīgi nevainīgi cilvēki, un tas var atkārtoties. Starp cietušiem var būt arī mūsu tuvākie, tostarp bērni.

Neesmu pilnībā pārliecināts, bet tomēr gribētos ticēt, ka septiņi mirušie dažās dienās Jelgavā no «točkā» iegādātā alkohola beidzot būs tā kritiskā masa, un ierosinājums pārkāpt vienaldzības robežu starp sabiedrības, atbildīgo dienestu, kā arī daudzu mediju pasīvo, tikai faktus konstatējošo, novērotāju pozīciju par notiekošo; ka tas beidzot būs iemesls visām varām un pusēm reāli sākt aktīvu «točku» iznīdēšanu.

Šo prognozi es balstu savā līdzšinējā pieredzē, kurā viens no labākajiem piemēriem ir 2000.gada «asiņaino Jāņu» ietekme uz sabiedrības domāšanu, un attieksmes maiņa pret notiekošo. Līdz tam gadu no gada es nenoguris runāju par lielo, arvien pieaugošo traumu skaitu Jāņu laikā. Bet tikai tad, kad dažās dienās nositās gandrīz trīsdesmit cilvēki, tiku sadzirdēts. Viss mainījās. Notika gaidītais klikšķis mūsu kopīgajā domāšanā, un sākās visu ieinteresēto pušu mērķtiecīga un koordinēta cīņa pret braukšanu pie stūres dzērumā, pat pēc līgošanas, kas līdz tam tika attaisnota ar nacionālajām tradīcijām.

Ceru, ka septiņi Jelgavā noindētie cilvēki būs pietiekošs stimuls sabiedrībai rezultātu pieprasīšanā cīņā pret nelegālo alkohola tirdzniecību. Latvijai nav nepieciešams sagaidīt savu Igaunijas pieredzi!

Izmantojot izdevību, es vēlos atvainoties tiem daudzajiem žurnālistiem, kuri, uzzinājuši par pirmajiem mirušajiem Jelgavā, lūdza manu eksperta viedokli. Jebkādus komentārus un informāciju atteicu notikuma pārvaldīšanas un izmeklēšanas konfidencialitātes vārdā, novirzot uz policiju, kas vadīja un koordinēja notikuma pārvaldību. Tagad notikums noslēdzas un noslēpumainības plīvuru var noņemt.

Arī es kā ārsts un sabiedrības loceklis varētu pārmest policijai par agresivitātes un mērķtiecīguma trūkumu cīņā ar nelegālā alkohola tirgotājiem tā dēvētajās «točkās» un legālo un nelegālo zālīšu tirgotājiem. Policijas darbu vēl vairāk apgrūtina likumdošanā nesakārtotie jautājumi un birokrātiskās prasības, un formālisms. Toties šajā konkrētajā Jelgavas gadījumā es vēlos noņemt cepuri to daudzo iesaistīto policistu un izmeklētāju priekšā, kuri diennakts laikā atklāja un identificēja praktiski visu, sākot ar vielas izcelsmi un iegādāto daudzumu, un beidzot ar tirdzniecības vietu un tajā sagatavoto un pārdoto pudeļu skaitu. Metilspirts, kurš bija marķēts kā inde, ir paredzēts pievienošanai sacīkšu automašīnu degvielai jaudas palielināšanai un tika iegādāts uzņēmumā Rīgā. Dziras izgatavotāji savā alkatībā un dzert kāres vārdā metilspirtā redzēja tikai tā vēlamo - otro – daļu, tas ir, …spirts, un pat «nepamanīja» uzlīmes ar melnajām miroņgalvām un sakrustotajiem kauliem, un neredzēja uzrakstu indīgs...

Notikušā faktu atklāšanas un pārvaldības procesos tika iesaistītas daudzas institūcijas. Ļoti agrā stadijā tika secināts, ka «točkā» realizētais alkohols nav rūpnieciskas izcelsmes, un Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti var nemeklēt vainīgos starp legālajiem ražotājiem. Pateicoties policijas operatīvajai informācijai, arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sabiedrības veselības situāciju pārvaldošie speciālisti varēja pieņemt profesionāli izvērtētu lēmumu par tālāku draudu neesamību sabiedrības veselībai.

Sakarā ar notikumu man šajās dienās vairākkārt tiek uzdots jautājums, vai sakarā ar lielo saindējušos skaitu Jelgavas slimnīcā neveidojās ārkārtas medicīniskā situācija, un kā ar to tika galā slimnīca? Vai necieta citi slimnieki?

Atbildu viennozīmīgi un noliedzoši – nē!

Jelgavas neatliekamās palīdzības slimnīca ir viena no labāk sagatavotajām ārkārtas situāciju pārvaldīšanai Latvijā. Slimnīcā daudzkārt ir notikušas mācības ar daudz lielāku slimnieku skaitu. Slimnīcai un tās mediķiem astoņi hospitalizēti saindējušies, lai arī smagi, no kuriem vairāki kritiskā un bezcerīgā stāvoklī, ir atsevišķs klīniskais gadījums ar palielu, bet zināmu cietušo skaitu. Protams, personālam un slimnīcas vadībai vairāki viens otram sekojoši mirstoši un neglābjami jelgavnieki bija milzīgs psiholoģiskais slogs. Vienaldzība un nejūtīgums reanimācijā strādājošajiem ir svešs. Slimnīcai, uzņemot šos saindētos, nācās risināt arī dažas ārkārtas situācijām raksturīgas, bet mācībās pārbaudītas lietas, proti, arī šie slimnieki tika izvietoti reanimācijas nodaļas pagaidu telpās, jo Jelgavas slimnīcā noris īstās reanimācijas nodaļas rekonstrukcijas darbi. Slimnīca un tās ārsti, strādājot šajā režīmā, veiksmīgi tika galā bez jebkādas papildu palīdzības pieprasīšanas, vien konsultējoties par ārstēšanas taktiku ar savas specialitātes amata brāļiem Rīgā. Terapijas iespējas konkrētās saindēšanās ārstēšanai ir vienādas visās neatliekamās palīdzības slimnīcās.

Slimības klīniskā diagnosticēšana un simptomi ir ļoti tipiski un nepārprotami, ārstēšanas taktika un ārstēšana ir aprakstīta jebkurā specializētā mācību grāmatā, medikamenti ir zināmi un pieejami. Pat Google izvērsti dod atbildi uz jautājumu, kādi ir saindēšanās ar metilspirtu simptomi un kāda ir ārstēšana. Dažu šādu slimnieku ārstēšana nedrīkstētu sagādāt problēmas nevienā stacionārā ārstniecības iestādē pat medicīnas studentiem.

Jautājums ir par ko citu - pēc cik liela izdzertā daudzuma un cik ilgi pēc metilspirta izdzeršanas pašiem slimniekiem procesi objektīvi kļūst neatgriežami, un cik atklāti pret izmeklētājiem un ārstiem ir pacienti, stāstot par iegādātā un izdzertā daudzumu, kā viņi palīdz atklāt citus lietotājus, lai savlaicīgi viņus glābtu. Te jāsaka, ka situācija bija gandrīz bezcerīga gan ārstiem, gan izmeklētājiem, jo gandrīz visi saindētie noliedza kā pirkšanas, tā arī lietošanas faktu, pat tie, kuriem bija izteikti simptomi, tostarp jau iestājušies redzes traucējumi, kas draud ar aklumu.

Par attaisnojumu cīņas neuzsākšanai pret nelegālā alkohola tirgošanu nedrīkst kļūt fakts, ka konkrētajā gadījumā pārdodamā dzira - atšķaidītais metilspirts - «točkā» tika tirgots nelielam slēgtam un ierobežotam sociāli nelabvēlīgu personu lokam. Slimnieki to bija dzēruši un ar to pašu atkārtoti lāpījuši paģiras pat vairākas dienas. Viņi pēc palīdzības griezās ļoti vēlu, - tad, kad tā vairs nebija iespējama, un divi mira jau mājās. Vistiešākā nozīmē tika ievērots princips: kaut nomiršu, bet draugus nenodošu! Vairāki mirstošie, pat apzinoties savu stāvokli, pudeles brāļus neuzrādīja un noliedza pirkšanas faktu.

Vēlētos, lai cīņā pret šo iznīdējamo parādību mums būtu vēl spēcīgāka solidaritāte, sapratne un savstarpējais atbalsts.

Cik mirušo vēl vajadzīgs? (2)