Trotuārs, kas ved uz nekurieni

Daudziem mūsu bērnudārza vecākiem un darbiniekiem par prieku nesen tika veikta ietves izbūve Vaļņu ielā 5 pie Jelgavas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes «Gaismiņa». Gadu no gada vecāki ar bērniem un bērnudārza darbinieki bija spiesti brist dubļus ielas nomalē vai peļķēs uz bedrainās ielas starp garām braucošajām un ielas malā novietotajām automašīnām. Šķiet, mēs visi, kuri diendienā mērojam ceļu uz šo bērnudārzu, bijām sajūsmināti, kad uzzinājām, ka beidzot tiks atrisināta šī mokošā situācija. Cerējām, ka līdz ar to tiks uzlabota arī satiksmes drošība šajā gājējiem, it sevišķi mazajiem bērniem, tik bīstamajā vietā. Beidzot, kad darba troksnis un putekļi ir izzuduši, jaunais trotuārs no otrreizējā betona bruģakmeņiem izbūvēts, nākas secināt, ka maz kas no cerētā ir piepildījies.

Kad tiek būvēts kaut kas jauns vai pārveidots jau esošais, gribas pieņemt, ka tas tiek darīts saskaņā ar kādu mērķi, jaunradīto loģiski iekļaujot jau esošajā vidē. Parasti ir vismaz nojaušams, ka izmaiņas notiek saskaņā ar kādu apzinātu un saprātīgu kopēju koncepciju. Cilvēki kopš senatnes ir veidojuši takas un ceļus. Tiem visiem ir kas kopējs – tie aizvada ceļotāju no kaut kurienes uz kaut kurieni. Tāpat arī šim trotuāram ir jasagaida savs gājējs un jāaizvada līdz galam. Neviens no mums uz tā vēl nav no gaisa nokritis un no tā gaisā parauts (nu varbūt izņemot tikai dažus). Bet kā tas nākas, ka šis trotuārs, kuram ir divi gali un «Gaismiņa» pa vidu, vienā galā sākas netālu no Pētera ielas tieši no ielas braucamās daļas, bet otrā galā no zāliena, kurš mitrā laikā draud pārvērsties par dubļu peļķi? Tad jau sanāk, ka nu mums būs jābrien tādi paši dubļi vai jāiet pa ielas braucamo daļu kā agrāk, tikai gabaliņu nostāk no durvīm. Šķiet, ka kādam ir pietrūcis nedaudz plašāka skatiena!? Vēl ir arī trešais virziens, no kura mūsu bērnudārzam piekļūst tie cilvēki, kas nāk no centra, Raiņa parka puses. Viņi šķērso nelielo skvēru gar rotaļu laukumu, kas izvietots starp abām Vaļņu ielas brauktuves daļām. To viņi var izdarīt tikai tad, ja ziemā sniegs ir notīrīts vai arī grantētie celiņi nav pārmirkuši pēc lietavām. Viņus jaunās pārmaiņas skar vismazāk, jo neviens vēl nav iedomājies, ka arī šinī virzienā noderētu kāda bruģēta taciņa. Iespējams, ka jaunais trotuārs galvenokārt ir iecerēts to jelgavnieku ērtībām, kas savas atvases uz bērnudārzu nogādā ar automašīnām. Atzīšos, pats diezgan bieži esmu viens no tiem. Jā, mums tagad ir daudz ērtāk! Tomēr jājautā - par kuriem iedzīvotājiem rūpējas Jelgavas domnieki – par visiem vai tikai par labāk situētajiem?

Tik tālu par ērtībām, pie kuru neesamības daudz kur mēs jau laikam visi esam pieraduši un laikam daudz ko varam pieciest arī turpmāk. Pavisam cits jautājums ir drošība un šoreiz – mūsu bērnu drošība!

Cik vien atceros, šis Vaļņu ielas posms vienmēr ir bijis kluss un ar minimālu satiksmi, šoferi no tā ir izvairījušies, jo daļēji tas ir klāts ar automašīnām ne tik draudzīgo veco nekalto bruģakmeni. Laika gaitā vairākkārt ir mainīts atļautais braukšanas virziens, bet tas maz ko ir ietekmējis, jo pamata plūsmai vienmēr abos virzienos ir bijusi atvērta asfaltētā brauktuves daļa otrpus nelielajam skvēram. Tas ir loģiski, jo tur nav brauktuvei cieši piekļauta bērnudārza ar vienīgo izeju uz Vaļņu ielas pusi. Arī bērnu rotaļu laukums, kuru labprāt apmeklē tuvākās apkaimes jaunās ģimenes, kā šķiet, ar nolūku, ir izvietots skvēram šinī - «Gaismiņas» pusē – tālāk no intensīvās satiksmes, kā tas bija vēl pirms izmaiņām satiksmes organizācijā. Lielākoties šeit iebrauca tikai tie transporta līdzekļi, kam bija kāds sakars ar bērnudārzu, šoferi zināja, ka te jāuzmanās, un ņēma vērā dažkārt neprognozējamo mazo skraidītāju klātbūtni. Tā tas bija līdz brīdim, kad neizprotamu iemeslu dēļ tika mainīts braukšanas virziens šinī ielas posmā. Tagad abās pusēs skvēram ir brauktuves ar vienvirziena kustību – katra savā virzienā. Visas automašīnas, kas pa Vaļņu ielu dodas pilsētas centra virzienā, tiek novirzītas tieši gar pašu «Gaismiņas» vienīgo ieeju. Tā šķiet, ka šī ir maza ieliņa, ka te neiemaldīsies daudz «caurbraucēju». Tā šķiet, bet tad, ja padomā un nedaudz pavēro, izrādās, ka pēc jau daudz kur medijos atspoguļotajām neveiksmīgajām Raiņa ielas satiksmes organizācijas izmaiņām, visātrākais un ērtākais maršruts, lai apbrauktu Raiņa ielas «vājprātīgos luksoforus» centra virzienā, ved tieši pa Vaļņu ielu un garām «Gaismiņai». Daudzi ir izmantojuši šo «fikso ceļu bez luksoforiem» uz centru arī agrāk un, kā ierasts, cenšas «izskriet» gar Vaļņu ielas skvēru pa kreiso pusi, tad pamana jauno «ķieģeli» un ir spiesti nogriezt pa labi pa šauro taku gar «Gaismiņas» namdurvīm. Tie ir steidzīgi ļaudis un diez vai kāds pamana, ka vienā pusē pāris metru attālumā no brauktuves nenorobežotā smilšu laukumā spēlējas bērni, bet otrā pusē atrodas bērnudārza ieejas vārti. Diez vai viņi pamana arī ceļa zīmi «Dzīvojamā zona» pašā ielas sākumā, kas tur grūti pārskatāmā vietā uzradusies pavisam nesen. Tas šķiet labs risinājums, bet būsim reāli un atzīsim, ka maz ir tādu šoferu, kuri zin, ka šīs ceļa zīmes darbības zonā maksimālais atļautais braukšanas ātrums ir 20 km/h un priekšroka ir gājējiem un velosipēdu vadītājiem! Esmu novērojis, ka steidzīgie brauc tā, ka «putekļi griežas» un pavisam nesen kāds nepacietīgais sāka pīpināt māmiņai, kura nespēja, viņaprāt, gana ātri savu atvasi izdabūt no auto krēsliņa un aizgādāt prom no brauktuves.

Rotaļu laukums iepretim «Gaismiņas» ieejai ir jauka vieta, kas piesaista arī «Gaismiņas» bērnus. Tā ir vieta, kur mazie mēdz vēlreiz satusēt pēc tam, kad vecāki vakarā viņus paņēmuši no audzinātāju gādīgajām rokām. Kad tāds ķipars kopā ar mammu vai tēti dodas ārā pa bērnu dārza vārtiņiem, viņš jau nepacietīgi skriešus dodas pie citiem biedriem, bet tas ir pāri brauktuvei, pa kuru tagad ir novirzīta diezgan būtiska satiksmes plūsma. Ja māmiņai rokas aizņemtas ar kādu nesamo, ratiem vai brāli vai māsu un vēl aiz sevis jāaizver vārtiņi, tad grūti ir mazo skrējēju noturēt! Šeit nav izveidota nedz gājēju pāreja, nedz kāda brīdinoša zīme, nedz barjera ielas malā, pat ne «gulošais policists». Kad iela vēl nebija remontēta, tad vismaz bedres nedaudz piebremzēja ātrākos braucējus. Tagad itin nekā!

Ņemot vērā iepriekš aprakstīto, lūdzu Jelgavas Domi izskatīt un realizēt sekojošo:

1) Nekavējoties slēgt Vaļņu ielas braukuves daļu, kas piekļaujas PII «Gaismiņa» teritorijai, caurbraucošajam transportam, līdz ar apzaļumotā skvēra sākumu (skatoties no Pētera ielas puses) tur, kur sākas vienvirziena kustība, uzstādot 302. ceļa zīmi «Braukt aizliegts» ar 842. papildzīmi «Izņemot uz PII «Gaismiņa»». Uz Vaļņu ielas krustojumā ar Pētera ielu uzstādīt 710. ceļa zīmi «Strupceļš».

2) Iespējami tuvākā laikā iepretim PII «Gaismiņa» ieejai uz brauktuves izveidot mākslīgu paaugstinājumu - slieksni, kas paredzēts braukšanas ātruma samazināšanai (tā saukto gulošo policistu).

3) Jaunizveidotajam trotuāram izbūvēt savienojošos posmus ar Pētera un Mātera ielu trotuāriem, kā arī uzstādīt bruģa klājumu Vaļņu ielas skvēru šķērsojošajam kājāmgājēju celiņam.

Klāvs Rirdancis

Trotuārs, kas ved uz nekurieni (8)