Šodien Nacionālā trīspusējās sadarbības padome pieņēma lēmumu atbalstīt minimālās algas palielināšanu ar nākamā gada 1.janvāri līdz 320 eiro jeb 225 latiem. Uzņēmēju pārstāvji šo lēmumu uzskata par kompromisa soli, vienlaikus saprotot, ka būs grupa darba devēju, kam šīs izmaiņas uzliks papildus finansiālo slogu.

Par nepieciešamību palielinās minimālo algu tika spriests jau ilgāku laiku, un par to aktīvi diskutēja arī Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK). Kā negatīvākie faktori minimālās algas palielināšanas faktori tiek minēti ēnu ekonomikas sektora kāpums nodokļu maksājumu jomā, bezdarba riska palielināšanās (it īpaši reģionos), tajā pašā laikā pozitīvi tiek vērtēts samazinājums starp algu līmeņiem. Finanšu ministrija publiskajā telpā ir paudusi, ka no nākamā gada minimālo algu iespējams paaugstinās par 25 latiem (šobrīd minimālā alga ir 200 lati), savukārt Labklājības ministrija piedāvāja to palielināt līdz 210 vai 220 latiem, apzinoties bezdarba riska pieaugumu. Visaugstākās prasības bija Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, kas vēlējās minimālo algu palielināt par 40 līdz 50 latiem.

“Panāktā vienošanās par minimālās algas palielināšanu līdz 225 latiem ir kompromisa risinājums”, uzsver LDDK padomes loceklis un Jelgavas ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška. Viņš runā par trīs grupām, kurās katrā būs savs rezultāts pēc minimālās darba algas palielināšanas. Pirmajā no tām ietilpst lielie uzņēmumi, kur šobrīd visi darbinieki saņem augstākas algas par minimālo, tādējādi šo grupu izmaiņas nekādi neietekmēs.

“Minimālās algas pacelšana būtiski ietekmēs nelielos uzņēmumus reģionos, tajā skaitā Jelgavā, kuri jau šobrīd balansē uz sabrukuma sliekšņa. Uzkraujot šo papildus nastu, nevar izslēgt iespēju, ka daļa no tiem strādāt vairs nevarēs”, piebilda I.Kanaška.

Vispozitīvāk izmaiņas ietekmēs darbiniekus, kas saņem minimālo algu, jo viņu ienākumi kaut nedaudz, bet palielināsies.

Jāpiebilst, ka LDDK jau ilgstoši iestājas par darbaspēka nodokļu samazināšanu, kas sekmētu uzņēmumu konkurētspēju, it sevišķi attiecībā pret citām valstīm, kā, piemēram, Igauniju, kur šie nodokļi ir krietni zemāki. Šajā jomā gan reālus sasniegumus līdz šim nav izdevies panākt.