1.Cik ilgi jau uzturaties Latvijā, un kāda šeit ir Jūsu nodarbošanās?

Esmu Latvijā jau 6 gadus – kopš 2007. gada septembra. Dzīvodams Francijā, iepazinos ar latvieti, un mums izveidojās romantiskas attiecības. Tās ilga 5 gadus, esot Francijā. Kā loģisku turpinājumu redzēju dzīvošanu Latvijā. Tādējādi, romantisku jūtu vadīts, pārcēlos uz Latviju. Drīz pēc atbraukšanas sāku strādāt par franču valodas pasniedzēju Rīgā. Šajā darbā joprojām strādāju- tagad ne tikai Rīgā, bet arī Jelgavā.

2.Kā sākās Jūsu sadarbība ar Jelgavu un LLU?

Pirms gada man izveidojās sadarbība ar Zemgales NVO centru un tā vadītāju Uldi Dūmiņu, kā rezultātā pasniedzu franču valodas nodarbības jelgavniekiem. Ar universitāti mūs saista tas, ka piedalos Frankofonijas dienu tapšanā. Pagājušajā gadā uzstājos ar prezentāciju par franču šansoniem.

3.Kā Jūs raksturotu Jelgavas pilsētu un cilvēkus?

Jelgavai ir sena vēsture. Man imponē fakts, ka Jelgavas pilī ir uzturējies Francijas karalis Luijs XVIII (Louis XVIII). Šeit ir patīkami pastaigāties, īpaši patīkama ir pastaiga gar upi. Studenti, kas pie manis apgūst franču valodu, ir centīgi un ieinteresēti arī Francijas kultūrā.

4.Kādi ir Jūsu nākotnes plāni, sadarbojoties ar LLU?

No septembra pasniegšu franču valodu LLU studentiem. Mācoties franču valodu, viņiem būs iespēja vienlaicīgi gūt ieskatu arī Francijas kultūrā, tostarp franču gastronomijā, ar ko Francija lepojas it īpaši. Ceru, ka studenti gūs motivāciju tālākai franču valodas apguvei un Francijas iepazīšanai. Turklāt, ņemot vērā, ka franču valoda ir viena no vadošajām Eiropas Savienībā, šīs valodas prasmes turpmākajā dzīvē studentiem noderēs, ne tikai lai iepazītu Franciju un francūžus tuvplānā- ceļojumu laikā-, bet arī, lai uzlabotu savas iespējas ES darba tirgū.

Ar LLU, protams, turpināsim sadarbību, arī veidojot Frankofonijas dienas. Šogad kopā ar Frankofonijas svētku organizatorēm- asoc. profesori Dainu Grasmani un Sociālo zinātņu fakultātes absolventi Sanitu Grasmani- jau strādājam pie nākamā gada sarīkojuma ieceres. Esam nolēmuši, ka šoreiz temats būs- «Francūži Latvijā un latvieši Francijā».

5.Pastāstiet, lūdzu, par savu vaļasprieku- lidošanu ar planieri.

Ar planieriem sāku lidot savam priekam, kas ar laiku kļuva par neatņemamu manas dzīves sastāvdaļu. Planieru lidošanas apmācība ir pielīdzināma auto apmācībai. Patstāvīgie lidojumi sākas jau pēc 20 apmācības stundām.  Bet tas ir tikai sākums īstai lidošanai. Mēs mācāmies ar katru lidojumu aizlidot aizvien tālāk un ilgāk. Vispirms 90 km, tad 300 km, tad attālums jau pieaug līdz pat 500- 1000 km, lidojam ar vidējo ātrumu no 70 km/h līdz 100 km/h.  Lai to paveiktu, nepieciešams rūpīgs treniņš, pārliecība par planieri un rūpīga plānošana.

Kalnos, Francijas dienvidos, kur es visbiežāk lidoju, mēs sākam lidojumu dienu ap plkst. 12.30. un atgriežamies lidlaukā ap plkst. 18.00 vai vēlāk. Gaisā vienlaicīgi atrodas vairāki planieri, tāpēc ir jābūt ļoti uzmanīgam. Mūsdienu planieri ir ļoti jutīgi un prasīgi. Tā ir laba dzīves skola, kas iemāca lēmumu pieņemšanu. Planierim var veltīt ļoti daudz laika. Kalni no augšas ir īpaši skaisti, tāpēc gribas lidot vēl un vēl!

Pirms diviem gadiem mēs nopirkām planieri un uzsākām lidot kopā ar draugiem no Latvijas. Daba šeit ir ļoti skaista, un šogad mēs turpināsim lidojumus. Pagaidām nevaram šim sporta veidam atvēlēt tik daudz laika, kā gribētos, bet nākotnē vēlamies šo aktivitāti attīstīt tā, lai arī šeit būtu gan apmācības skola, gan tehniskās apkopes darbnīca.