Simona,
Apolonija
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • piedāvā
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • SLUDINĀJUMI
  • FORUMS
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
APTAUJA
Vai jūsu bērnu skolā vēl tirgo bulciņas? ..vairāk
11
8
Neesmu informēts/-a
7
Man nav bērnu
7
FOTOSTĀSTS

 1.Dr. Zīverte pieņem..
 2.sia intransserviss..
 3.Metāla durvis!..
 4.Datortehnikas remo..
 5.Ziemas apavi inter..
FORUMS

Latvijai 20 gadus nav industriālās politikas (3)

Raksts publicēts: 2013.02.28. 15:10:06
Raksta autors: Solvita Cukere

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai
Galerija (14)

Ceturtdien, 28. februārī, Jelgavā, klātesot ekonomikas ministram Danielam Pavļutam un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam, notika ceturtais Ekonomikas ministrijas organizētais reģionālais forums «Industriālā politika un atbalsts biznesam».

Reģionālā foruma mērķis bija iepazīstināt komersantus ar Nacionālās industriālās politikas mērķiem un galvenajiem rīcības virzieniem, mērķtiecīgām ekonomikas struktūras izmaiņām, kā arī ieskicēt Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda prioritātes. Forums tika organizēts sadarbībā ar Zemgales plānošanas reģiona ES informācijas centru.

D. Pavļuts savā uzrunā klātesošajiem akcentēja: «Rūpniecība ir tā, kas pēdējos gadus ir vilkusi ekonomiku laukā ar stabilu pieaugumu 5.2 % jau vairākus gadus pēc kārtas. Priecē, ka Latvijas ekonomika neattīstās burbuļveidīgi, bet ekonomikas izaugsme valstī ir stabila. Bet negatīvais ir tas, ka Latvijā ir zema produktivitāte rūpniecībā. Latvijai jākļūst par gatavu preču un lietu ražotāju. Labi attīstās farmācija un kosmētika. Bet rūpniecībā galvenokārt spējam ražot vien detaļas citu valstu konveijeriem. Svarīgi ir uzturēt izaugsmi ilgtermiņā. Ar tādu valsts atpalicību, kāda mums ir, mēs nepārtraukti zaudējam pašu galveno, kas Latvijai ir –cilvēkus. Jo ilgāk mēs kavējamies, jo mazāk izredžu, ka šie cilvēki atgriezīsies Latvijā. Jāorientējas uz gataviem produktiem un precēm, sarežģītiem augstas kvalitātes pakalpojumiem. Mēs esam kā tranzītvalsts, kur valda caurvējš, viss plūst pa vienām durvīm iekšā pa otrām ārā. Mums jāgūst pēc iespējas lielāks labums no tranzīta pakalpojuma. Tam ir jākļūst par transporta un rūpniecības puduri, kur precei Latvijā tiek pievienota jauna kvalitāte un vērtība. Arī finansu plūsmā naudai jāgūst pievienotā vērtība, lai no dažādām finanšu darbībām pēc iespējas vairāk naudas paliktu Latvijā. Latvijai 20 gadus nav bijis rūpniecības politikas. Tehnoloģijas daudz ko maina. Katra rūpniecības nozare rada citas papildus darba vietas apkalpojošā un citās jomās. Šobrīd Latvijas IKP ir 14.1% pēc 2012.gada datiem. Mūsu mērķis būtu virzīties uz 20% IKP. Latvijā ir kokrūpniecības, pārtikas pārstrādes, lauksaimnieciskās pārstrādes, metālapstrādes un farmācijas, tūrisma un informācijas tehnoloģijas nozares, kuras šodien rada darbavietas. Svarīgi ir radīt jaunas ražotnes Latvijā un atbalstīt jau esošās industrijas, paralēli ejot nākotnes industriju virzienā, attīstot mikro ražošanu. Inovāciju jomā esam trešajā vietā no beigām ES. Tā tas nedrīkstētu būt, jāattīsta biznesa inkubatoru tīkls Latvijā. Latvijas iespējas ir attīstīt rūpniecību, kura ir balstīta tehnoloģijās. Jānovērš tirgus nepilnības, apkarojot ēnu ekonomiku, radot jaunas darba vietas. Jābeidz cepties un gudri jāstrādā, novēršot nepilnības tirgus ekonomikā. Svarīgi ir radīt stimulus perspektīvai uzņēmējdarbībai, neizceļot prioritārās nozares, par prioritāti katrā jomā izvirzot ienesīgumu, strādājot ražīgāk un pelnot vairāk naudas. Ļoti svarīgi ir novērst kļūdas, ko pieļauj valsts un pašvaldības līmenī. Atslēga visam ir sadarbība un pastāvīgs dialogs nozarēm, tostarp, valsts un pašvaldību līmenī. Savu vietu tirgū varam iekarot, pieņemot mazākas pasūtījumu partijas ražošanai, esot elastīgākiem, konkurējot ar cenu, izpildes un piegādes termiņiem. Naudas attīstībai trūkst visiem, trūkst kvalificēta darbaspēka, pietrūkst zināšanu vadības līmenī, nepietiekami attīstīta pētniecība un jaunu produktu ražošana, izteikts rakšanai piemērotu platību trūkums. Industriālās politikas attīstībā iesaistītas daudzas ministrijas, jo starpministriju sadarbība ir atslēga, lai kaut kas varētu notikt. Veidosim industriālās zonas lielākajās pilsētās. Piemērosim jaunas nodokļu atlaides jauno tehnoloģiju attīstībai. Domājam par pārstāvniecībām jaunās valstīs. Ļoti svarīga šobrīd ir arodizglītības reforma un bezdarbnieku nonākšana darba tirgū, lai viņus māca darba devējs uz vietas darbavietā. Atbalstīt uzņēmējdarbību sākumposmā, kur vēl bankas neatbalsta, sniedzot tā saucamo sēklas kapitālu. Veiksmīgi uzņēmēji ir visās Latvijas vietās, un pati karte pasaka priekšā, kur izvieto galvenās industriālās zonas, tostarp, Ventspilī, Daugavpilī un Jelgavā.

Svarīgi ir arī veidot LIIA pārstāvniecības ārvalstīs, paplašinot tās ASV, Vācijā, domājam par Indiju. Turpināsim atbalstīt uzņēmumu savstarpējo sadarbību un klasteru programmas. Ir izstrādāts plāns, kurš paredz investīcijās ieguldīt resursus 540 milj. LVL laikaposmā Iīdz 2020.gadam, no kuriem 211 milj. ievirzīt industriālo zonu attīstībai. Vēlamies redzēt 40% produktivitātes pieaugumu attiecībā pret esošo. Nodarbinātībai ir jāpieaug ekonomiski aktīvajā vecumā līdz 73%.»

Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs, aktualizē galvenās problēmas industrijas attīstībā: «Valstij kopumā jākoncentrējas uz ekonomiskajiem jautājumiem. Ļoti svarīga ir Latvijas stipro pušu izmantošana. Fundamentālā problēma ir tā, ka vienlaikus ir izvirzīti pārāk daudzi mērķi un pietrūkst fokuss, prioritātes. Viss nevar būt prioritāte vienlaikus. Svarīgi izvirzīt galveno virsmērķi un uz to pragmatiski virzītes. Svarīgi katru aktivitāti valstī vērtēt saistībā ar ekonomisko izaugsmi. Ja mērķis ir nosprausts, tad tam ir jāizvirza atbilstoši resursi. Vienmēr jāatceras, ka Latvija ir krustpunkts starp austrumu un rietumu biznesiem, un tas ir veiksmīgi jāizmanto. Jāizmanto tas, ka Latvijas ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē. Svarīgi, lai nevis pati pašvaldība nodarbojas ar uzņēmējdarbību, bet veicina un motivē, lai ar to nodarbotos uzņēmēji. Jāmaina ir valsts līmenī plānošanas sistēma, jo NAP ir daļēji pareizs. Lai Latvijā ir izcili uzņēmēji izcilā vidē!»

Pēc tam sekoja diskusija par Zemgales reģiona attīstības perspektīvām industriālās politikas kontekstā nākamajā plānošanas periodā. Diskusijā piedalījās ekonomikas ministrs, J. Endziņš, Aleksandrs Cepurītis ( SIA «Dinex Latvija») un Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Guntis Libeks.

Visi diskusijas dalībnieki kopīgi nonāca pie secinājuma, ka uzņēmēji ir tie, kas nosaka ekonomikas attīstību valstī, tāpēc nedrīkst kropļot uzņēmējdarbības vidi. Lielākās problēmas šobrīd ir nodokļu sadalē un atbalsta mehānismos uzņēmējdarbībai. Tikai produktivitātes celšana var atrisināt galvenās problēmas mūsu valsts ekonomikā. Uzņēmēji arī akcentēja to, ka šiem izvirzītajiem uzdevumiem un plāniem jānoris pēctecīgi, neskatoties uz to, kurš tobrīd ieņem amatus kādās atbildīgās struktūrās.

J. Endziņš: «Uzņēmējuprāt, ikviens ES fondu atbalsta virziens jaunajā plānošanas periodā sijājams caur Nacionālās attīstības plāna vadmotīva – ekonomikas izrāviens – sietu. Tie, kuri šo virsmērķi nepalīdz sasniegt, finansējami, kad Latvija būs pārtikusi valsts. Runājot par ES fondu investīcijām uzņēmējdarbībā, atslēgas vārdi ir produktivitātes un konkurētspējas celšana, inovāciju sekmēšana, kvalitatīvas profesionālās un augstākās izglītības nodrošināšana Latvijas darbaspēkam un, protams, eksporta atbalsts.»

Ekonomikas ministrs: «Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu dokuments jau šonedēļ tiks iesniegts izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Tomēr izšķirošs posms turpmākajā procesā būs visu pušu mērķtiecīgs un koordinēts darbs, lai industrializāciju iedzīvinātu praksē visā Latvijā. Tā nebūs vienīgi valdības un iesaistīto ministriju atbildība, bet liels darbs un atbalsts tiek gaidīts arī no citiem spēlētājiem, īpaši pašvaldībām, jo tieši to teritorijās uzņēmēji veido un attīsta savas ražotnes, nodarbina iedzīvotājus un arī maksā daļu nodokļu. Reģionālo forumu mērķis ir diskutēt par Nacionālās industriālās politikas rīcības virzieniem, kas noteiks arī Ekonomikas ministrijas prioritātes nākamajā ES struktūrfondu plānošanas periodā.»


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (3)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.
DELFI.lv ziņas
  Saindējoties ar dūmiem, ugunsgrēkos cieš divas sievietes
  ASV cietumā bija grūtāk psiholoģiski, atzīst Čalovskis
  Kučinskis kritizē diskusijas par pielaides valsts noslēpumam piešķiršanu
  Laikraksts: LTVžurnālists, iespējams, iesaistīts apdrošināšanas izkrāpēju grupā
  Diennakts laikā dzēsti 22 ugunsgrēki; divi cietušie
  Cirkaēka nav bīstama, uzsver Rīgas cirka direktore
  Straujuma vadīs, visticamāk, pēdējo savas valdības sēdi
NRA.lv ziņas
Dari šo 3 reizes nedēļā un iegūsti brīnumainu sejas ādu
Britu karaļpāra oficiālās mājvietas pagalmā iet bojā vīrietis
Čalovskis strādā Latvijas ārstu biedrībā
Aiztur autovadītāju, kurš alkohola reibumā bēg no policijas
Dopinga lietošanā pieķerti vairāki Latvijas sportisti
Rīgas mēram pieteikušās 22 "ēnas"
Straujuma Vējonim sūta īsziņas par būtiskiem jautājumiem

0.53038811683655 61(0) - 0.30987858772278 2016.02.09. 15:42 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=29145 ip: 54.221.9.209 usememcache: 1