Sadārdzinājumu visasāk izjutīs trūcīgie un vientuļie cilvēki. Analītiķi pat aprēķinājuši, kā palielināsies katras ģimenes tēriņi.

“SEB bankas” sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis sacīja – ņemot vērā iepriekš pieņemtos lēmumus, ziņas par elektrības cenu kāpumu iedzīvotājiem nav nekāds pārsteigums: “Tā ir realitāte – elektrības tarifu palielinājums būs. Jautājums tikai, vai tas būs šoruden, vai arī to novilcinās līdz nākamā gada sākumam.” 

Latvijas iedzīvotājus šis solis ietekmēs negatīvi. Turklāt vislielākā problēma ir tā, ka lielāko cenu pieaugumu jutīs tie iedzīvotāji, kuri elektrību lieto ļoti maz un kuriem parasti ir vismazākie ienākumi. Tie ir vientuļie cilvēki, pensionāri, trūcīgie ļaudis. Šiem iedzīvotājiem parasti nav nedz lielu māju, nedz citu ekstru, kas patērētu daudz elektrības. Viņi elektrību lieto tikai, lai nodrošinātu pirmās nepieciešamības sadzīves vajadzības. Mazajiem lietotājiem elektrības cenu pieaugums būs procentuāli vislielākais.

Rudzītis norādīja, ka elektrības tarifu pieaugums ietekmēs arī inflāciju. Patlaban gan esot grūti teikt, cik ļoti.  Taču skaidrs, ka līdz ar elektroenerģijas sadārdzināšanos inflācija pieaugs.  Elektrības cenu palielinājums ietekmēs arī visu Latvijas tautsaimniecību, piemēram, samazināsies iedzīvotāju pirktspēja. Taču galvenā problēma ir obligātā iepirkumu komponente. Saistībā ar to var kāpt izmaksas gan ražotājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem. 

Tāpat jāatceras, ka brīvais tirgus nozīmē to, ka, nākotnē kāpjot cenām pasaulē, elektrības tarifi varētu sadārdzināties arī Latvijā. 

“Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimmermane norādīja: “Ģimene, kuras elektrības vidējais patēriņš šobrīd ir 150 kWh mēnesī, par elektrību maksā aptuveni 12 latus mēnesī jeb 162 latus gadā, gada laikā piemērojot elektrības Starta un Pamata tarifus. Ja elektrības cena par vienu kWh ģimenei mainītos no pašreizējiem 8,18 santīmiem Starta un 10,65 santīmiem Pamata tarifā uz 11,31 santīmu, ģimenes izdevumi par elektrību gada laikā pieaugtu par 41 latu. Ģimenei, kura tērē aptuveni 100 kWh mēnesī, elektrības izdevumi gadā pieaugtu par aptuveni 37 latiem, bet tādai ģimenei, kura mēnesī tērē aptuveni 300 kWh, izdevumu pieaugums būtu pat par 53 latiem gadā.” 

Viņa atgādināja, ka šis gads ģimeņu finanšu lietās sākās ar pozitīvu ietekmi – samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli uz 24% un no šā gada vidus ceļot atvieglojumu par apgādājamajiem līdz 80 latiem, pieaugtu iedzīvotāju darba algas. Iepriekšējie aprēķini rāda, ka ģimenē, kurā ir divi strādājoši vecāki ar vidējiem ienākumiem un aug divi bērni, alga šā gada laikā būs par aptuveni 100 latiem lielāka nekā gadu iepriekš.

Taču, ja izdevumi par elektrību jau no šā gada rudens ģimenēm pieaugtu, vērtējot gada griezumā, ar tagadējām darbaspēka nodokļu likmēm un atvieglojumiem, 42% no ienākumu ieguvuma ģimenei nāktos novirzīt pieaugošo elektrības maksājumu segšanai.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena skaidroja, ka elektroenerģijas tirgus atvēršanas mērķis ir palielināt tirgus dalībnieku skaitu un radīt iespēju jebkuram elektroenerģijas lietotājam izvēlēties atbilstošāko elektroenerģijas piegādātāju, veicināt elektroenerģijas tirdzniecību par ekonomiski pamatotām cenām un rosināt konkurenci elektroenerģijas tirdzniecībā.

Līdzšinējā pieredze rāda, ka cena, par kādu tirgus dalībnieki varēja pirkt elektroenerģiju, kopumā ir bijusi līdzīga vai zemāka par regulētajos tarifos iekļauto elektroenerģijas cenu un pēdējās garantētās piegādes cenu. Līdz ar to var prognozēt, ka arī nākamajā periodā biržas cenas gada griezumā varētu saglabāties līdzīgas un elektroenerģijas cenu izmaiņas neradīs būtisku papildu finansiālo slogu lietotājiem.

Latvija elektroenerģijas tirgus atvēršanas procesu sāka 2007.gada 1.jūlijā, bet tirgus sāka darboties 2008.gadā. Šobrīd Latvijas atvērtā elektroenerģijas tirgus daļa sasniedz 75% no kopējā patēriņa. Valdība akceptējusi ierosinājumu elektroenerģijas tirgus atvēršanu pabeigt līdz 2013.gada 1.septembrim.Tas nozīmē, ka no 1.septembra elektroenerģijas cena Latvijā vairs netiks regulēta un arī mājsaimniecībām būs jāizvēlas savs elektroenerģijas tirgotājs un jāvienojas par sev piemērotāko pakalpojumu un tā cenu.

“Runājot par potenciālo cenu pieaugumu, jāuzsver, ka tas vispirms varētu būt saistīts ar vēsturiski īstenoto atbalsta politiku elektroenerģijas ražošanai no dabasgāzes un atjaunojamajiem energoresursiem. Tieši pieaugošie maksājumi par elektroenerģijas obligāto iepirkumu rada cenu pieauguma riskus, nevis pats fakts, ka elektrības tirgus tiks atvērts arī mājsaimniecībām.”

Lai labotu vēsturiski īstenotās politikas sekas un ierobežotu obligātā iepirkuma komponentes turpmāku pieaugumu, Ekonomikas ministrija izstrādāja ziņojumu par elektroenerģijas cenu pieauguma riskiem un to potenciālo ierobežošanu. Plānots akceptēt elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku ierobežošanas rīcības plānu.

“Ņemot vērā, ka elektroenerģijas kopējās cenas pieaugums atstātu plašu ietekmi uz ekonomiku, tajā skaitā pievienotās vērtības radīšanu, ministrija uzskata, ka pēc iespējas ātrāk nepieciešams ieviest tādas politikas izmaiņas, kas nodrošinātu politiku līdzsvaru, lai Latvijā varētu attīstīties atjaunojamās enerģijas ražošana, bet vienlīdz veiksmīgi tiktu nodrošināta arī ekonomikas konkurētspēja, attīstība un tiktu novērsta iedzīvotāju dzīves līmeņa pasliktināšanās.”