Linda,
Janīna
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
APTAUJA
Vasara - atvaļinājumu laiks? Kā pavadīsiet? ..vairāk
Nebūs man nekāda atvaļinājuma!
51
Strādāšu dārzā!
32
Braukšu ceļojumā uz ārzemēm!
30
Apceļošu Latviju!
10
Jūra!Jūra!Jūra!
9
Čili

Atceras nogalinātos Krievijas latviešus

Raksts publicēts: 2012.12.02. 16:31:31
Raksta autors: jelgavniekiem.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai
Galerija (6)

Lai gan parasti Latvijā dažādas piemiņas un atceres dienas tiek atzīmētas visai plaši, decembra pirmā svētdiena diemžēl atstāta novārtā, lai gan ar to saistīta vairāku desmitu tūkstošu latviešu arestēšana un tai sekojoša nošaušana. Šogad Jelgavā 1937. un 1938.gadā Krievijā nogalinātos latviešus, noliekot ziedus pie piemiņas akmens Svētbirzē, godināja Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) Jelgavas nodaļas aktīvisti.

«Mēs atceramies komunistiskā genocīda upurus, kas no Latvijas tika aizsūtīti uz Sibīriju, taču nepelnīti aizmirsti tie Krievijā dzīvojošie tautieši, kas kļuva par komunistiskā genocīda upuriem. Ilgu laiku mēdza uzskatīt, ka tolaik tika iznīcināti Ļeņina piekritēji, taču vēsturnieki ir pierādījuši, ka tā tas nav, un mēs vēlamies dziļi noliekt galvas to priekšā, kas svešā zemē centās saglabāt latviešu kultūru un kas par to saņēma sodu,» pastāstīja LSDSP Jelgavas nodaļas vadītājs Jānis Čevers.

 

Svētbirzē, kur ir izvietotas piemiņas plāksnes izsūtījumā bojā gājušajiem latviešiem, svētdien ziedi gūla arī piemiņā par tiem, kuru dzīvības izdzisa daudzviet Krievijā. LSDSP Jelgavas nodaļas aktīvists Pēteris Miļūns piebilst, ka šo atceres dienu kalendārā iekļāva tikai pateicoties vēsturnieces un kādreizējās Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses pamatotajiem vēsturiskajiem pētījumiem.

 

1937.-1938.gada genocīda pret Krievijas latviešiem precīzs upuru skaits nav zināms, jo šis noziegums nav juridiski izmeklēts un vainīgie nav saukti pie atbildības. Tiek lēsts, ka, saucot par iespējamiem Latvijas spiegiem un buržuāziskā dzīves veida propagandētājiem, 1937.-1938.gadā Krievijā tika arestēti apmēram 25 000 latviešu. 22 360 no viņiem aizmuguriski notiesāti «pēc sarakstiem». 74% notiesāto - apmēram 16 573 cilvēkiem - tika piespriests nāves sods nošaujot. 1937.-1938.gadā Krievijā tika slēgta 121 latviešu skola, daudzas kultūrizglītības iestādes, izdevniecība «Prometejs», teātris «Skatuve», kā arī latviešu teātri Smoļenskā un Omskā.

Tika slēgti arī latviešu klubi un bibliotēkas, bet latviešu valodā izdotās grāmatas sadedzināja vai nodeva makulatūrā. Laukos tika likvidētas 372 latviešu kolonijas un kopsaimniecības, kurās bija ap 12 000 latviešu sētu.


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

0.19427418708801 57(0) - 0.020764350891113 2019.08.21. 02:19 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=28197 ip: 172.69.62.73 usememcache: 1