Nordea vitametrs

“Latvijas uzņēmējdarbības pamatā ir ļoti racionāla pieeja biznesa procesiem. Proti, uzņēmumi primāri koncentrējas uz tām darbībām, kas dod tiešu un iespējami ātru atdevi.

Piemēram, tie rūpējas par klientiem, darbiniekiem un uztur labas attiecības ar piegādātājiem, jo apzinās šo faktoru ietekmi uz finanšu darbības rādītājiem. Lai arī šāda orientācija ir šķietami loģiska, pētījumi citās valstīs, tai skaitā Lietuvā, norāda uz to, ka uzņēmumi ilgtermiņā iegūst, arī investējot izteikti sociālās aktivitātēs.

Taču Latvijā ieguldījums sociālajās aktivitātēs, kā, piemēram, brīvprātīgais darbs sabiedrības labā vai vides aizsardzībā ir salīdzinoši zems,” stāsta Nordea vitametra autors, SSE Riga uzņēmējdarbības procesu pētnieks un Ventspils augstskolas mācību prorektors, doktors Arnis Sauka.

Turklāt atsevišķos aspektos Latvijas uzņēmumiem ir tendence sevi parādīt par labākiem, nekā tie ir patiesībā. Tā, piemēram, kaut arī ēnu ekonomikas apjoms valstī ir ap 40%, Latvijas uzņēmumi norāda, ka augstā cieņā tur likuma ievērošanu.

Līdzīgi ir ar sieviešu un vīriešu proporciju uzņēmumu vadībā. Lai arī jebkāda diskriminācija no vadītāju un īpašnieku puses tiek noliegta, diemžēl gan statistikas dati, gan arī Nordea vitametra pētījums skaidri demonstrē nevienlīdzību šajos jautājumos. “Pozitīvs aspekts šajā kontekstā ir uzņēmēju morālē: respektīvi, pat ja tiek nemaksāti nodokļi un daļēji notiek diskriminācija pēc dzimuma, pretēji vispārpieņemtam viedoklim, pētījums parāda, ka ar šādām lietām Latvijas uzņēmēji vismaz nelepojas,” saka pētnieks.

“Sabiedrības interešu ievērošana ilgtermiņā ir izdevīga. Sākotnēji izmaksas ir augstākas, taču uzņēmējdarbība nav sprints, drīzāk – maratons. Līdzdalība vietējās sabiedrības aktivitātēs, darbība uzņēmēju organizācijās, saimniekošana, kas nekaitē apkārtējai videi, – tas prasa naudas un laika investīcijas, taču vienlaikus stiprina uzņēmuma konkurētspēju.

Izejot ārpus savām sienām, uzņēmumi labāk saprot klientu vajadzības, atrod jaunas biznesa idejas, iemanto svarīgus kontaktus un mazina uzņēmējdarbības riskus. Sociālā atbildība ir kā batuts krīzes situācijām. Un krīzes, kā zināms, var atkārtoties vēl un vēl,” komentē “Nordea” klientu apkalpošanas tīkla vadītāja Jana Strogonova.

Nordea vitametrs liecina, ka sevi kā sociāli atbildīgākās nozares Latvijā vērtē mazumtirdzniecība, tai seko celtniecība un ražošana.

No tām atpaliek pakalpojumu sniedzēji un uzņēmēji, kuri darbojas vairumtirdzniecībā, nekustamo īpašumu, kā arī viesnīcu un restorānu jomā. Tāpat riskētāji jeb uzņēmumi, kas tendēti vairāk uzņemties, risku sociāli atbildīgās aktivitātēs iegulda mazāk līdzekļu. Savukārt proaktīvie jeb inovatīvie ir sociāli atbildīgāki par “sekotāja tipa” uzņēmumiem, bet lielākie uzņēmumi ir sociāli atbildīgāki nekā mazākie.

Latvijas uzņēmumu vadītāji labprātāk ziedo naudu, nevis savu laiku un darbu. 65% uzņēmumu vadītāju nav iesaistījušies aktivitātēs sabiedrības labā, tajā pašā laikā 58% Latvijas uzņēmumu pēdējā gada laikā ziedojuši naudu. Visbiežāk atbalsts tiek sniegts kultūrai, mākslai, sportam, krietni retāk – izglītības iestādēm. Savukārt 47% uzņēmumu ieguldījuši līdzekļus vietējās infrastruktūras attīstībā.

Būtiskākie ieguvumi, ko Latvijas uzņēmumu vērtējumā sniedz atbildīga uzņēmējdarbības prakse, ir laba reputācija, motivēti darbinieki, lielāks pieprasījums pēc uzņēmuma produktiem un pakalpojumiem.

Nordea vitametrs ir Latvijas biznesa vitalitātes mērījums, ko veido “Nordea” banka un SSE Riga. Pētījums par Latvijas uzņēmumu korporatīvo sociālo atbildību veikts 2011. gada augustā un septembrī, aptaujājot 405 nejauši izvēlētu uzņēmumu vadītājus un īpašniekus.

Interesanti fakti

Atbildība pret darbiniekiem

79 % uzņēmumu atbalsta darbinieku tālāko izglītību.
21% savu darbinieku izglītībā neiegulda nemaz vai tikpat kā nemaz.
74% uzņēmumu vadītāju uzskata, ka iekļauj darbinieku intereses biznesa lēmumu pieņemšanā.
93% uzskata, ka nodrošina darbiniekus ar godīgu un atbilstošu atalgojumu.

Atbildība pret klientiem

Vairāk nekā 90% uzņēmumu vadītāju norāda, ka:
nodrošina klientus ar informāciju;
apmierina klientu sūdzības;
iekļauj klientu intereses lēmumu pieņemšanā.

Atbildība pret piegādātājiem

Vairāk nekā 85% uzņēmumu vadītāju uzskata, ka:
ir godīgi pret piegādātājiem, neskatoties uz to lielumu;
ņem vērā piegādātāju intereses;
informē piegādātājus par izmaiņām.

Vides aizsardzība un uzlabošana

72% uzņēmumu nav snieguši atbalstu vietējās infrastruktūras attīstībai.
74 % neveic nekādus mērījumus par uzņēmuma ietekmi uz apkārtējo vidi.
32 % ir atbalstījuši vides aizsardzības iniciatīvas.
73 % uzņēmumu lieto enerģiju taupošas iekārtas.

Finansiālais atbalsts sabiedrībai

74% uzņēmumu vadītāju uzskata, ka veicina ekonomikas attīstību savā darbības reģionā.
75% uzņēmumu palīdz uzlabot apkārtējās sabiedrības dzīves kvalitāti.
35% uzņēmumu vadītāju uzskata, ka to finansiālais atbalsts sabiedrībai bijis nozīmīgs.

Darbs sabiedrības labā

35% uzņēmumu vadītāji ir brīvprātīgi strādājuši sabiedrības labā.
60% uzņēmuma vadītāji teic, ka strādāt sabiedrības labā var to darbinieki.

Pētījums neuzrāda statistiski nozīmīgu saistību starp sociālo orientāciju un uzņēmuma darbības rādītājiem jeb peļņu. Tātad vismaz viena gada griezumā nevar apgalvot, ka Latvijā sociālā atbildība tiešā veidā atmaksājas.