Vēsma,
Fanija
ZIŅAS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • Portāls ziņo
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA

APTAUJA
Vai iepērkaties internetā? ..vairāk
Iepērkos tikai
internetā
Pa retam kaut ko
nopērku
Reizi vai divas
gadā iepērkos
Neiepērkos
internetā
Pirkumus veic citi
ģimenes locekļi




Senie jelgavnieki Amerikas krastos

Raksts publicēts: 2010.10.25. 08:22:28
Raksta autors: Rolands Bartaševics

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai
Galerija (2)

Attālums no Jelgavas līdz Rīgai – tik aptuveni gara ir kāda sala Dienvidamerikas piekrastē, kur pirms aptuveni trīsarpus gadsimtiem uz dzīvi apmetās mūsu senči, nodēvēdami to par Jaunkurzemi, kas gan visai pasaulei pazīstama ar nosaukumu Tobago. Tur jaunie ieceļotāji arī dibinājuši ciematu, kam dots mūsu pilsētai radniecīgs vārds – Jaunjelgava. Tā vēlāk tapusi par salas lielāko centru, un mūsdienās ir valsts galvaspilsēta, tiesa, gan ar citu nosaukumu.

Jāuzsver, ka tolaik, laikā no 1654. līdz aptuveni 1683.gadam jeb hercoga Jēkaba laikmetā, tas bija ļoti drosmīgs solis - apmesties uz dzīvi tik tālu no mājām, turklāt vēl tik neierastos klimatiskajos apstākļos. Tas ir tikpat kā salīdzināms ar pārceļošanu uz citu planētu.

Proti, Kurzemes un Zemgales iedzīvotājiem pielāgošanās subtropu klimatam nebija viegla – daudzi nomira no dažādām slimībām. Tāpat salā auga nezināmi augi un mita dažnedažādi indīgi radījumi, kas to veicināja. Nedrīkst aizmirst arī pašu galveno – vietējo iedzīvotāju un citu kolonizatoru, arī laupītāju, gandrīz nepārtrauktos uzbrukumus, kuros dzīvību zaudēja daudzi kurzemnieki. Turklāt viena no vietējo iedzīvotāju ciltīm bijuši kanibāli.

Kristofors Kolumbs un Jēkabs Ketlers

Zināms, ka Tobago (nosaukums cēlies no tabakas jeb «kohibas», ko smēķēja vietējie) atklājis visas Amerikas atklājējs Kristofors Kolumbs. Taču spāņi salu nekolonizēja, jo tajā nav atraduši zeltu. Vēlāk par salu cīnījušies angļi, franči un tolaik lielā jūrasbraucēju valsts Holande (kopumā Tobago īpašniekus mainījusi 32 reizes).

Ar šīm lielvarām par tiesībām uz salu sacentās arī hercogs Jēkabs – gan vairāk ne ar militārām metodēm, bet diplomātiskā ceļā. Šī Kurzemes hercoga vārds, salīdzinot ar salas atklājēju, būtu vairāk pieminams, jo viņš bija pirmais no eiropiešiem, kas sāka teritorijas sistemātisku apgūšanu. Iecere līdz galam diemžēl neīstenojās daudzo karu dēļ, kā arī tādēļ, ka Jēkabs krita zviedru gūstā. Bez tā vēl bija problēmas ar uzticamu cilvēku nokomplektēšanu, kas godprātīgi izpildītu visus uzdevumus, savukārt vēlāk punktu pielika hercoga pēkšņā saslimšana un nāve.

Par Tobago nonākšanu Kurzemes hercoga rokās ir dažādas versijas. Populārākās vēsta, ka Jēkabs to no Anglijas dabūjis kā parāda atmaksu, cits, ka nopircis. Lai nu kā, gudrais un tālredzīgais hercogs saprata, ka tā ir vērtīga lieta – sava kolonija ārpus mazās valstiņas robežām. Tādēļ uz turieni Liepājā un Ventspilī ražotos kuģos tika vesti mūsu pirmsteči. Kopumā to skaits varētu sasniegt vairāk nekā tūkstoti. To laiku zemniekam, kurš bija pildījis klaušas vācu muižniekam un aris zemi Zemgales tīrumos, noteikti bija liels izbrīns, izkāpjot šajā Karību reģiona salā, kur priežu vietā aug palmas...

Jāņu ugunskurs un bruņurupuči

Piebilstams, ka līdz ar aizceļošanu uz eksotisko salu latvju zemnieki kļuva ievērojami brīvāki – katram tika iedalīts pa zemes gabaliņam, ko vajadzēja apstrādāt, turklāt ne vieniem, bet kopā ar melnādainajiem Āfrikas iedzīvotājiem, kas kā vergi tika ievesti Amerikā. Protams, vietējais pārvaldnieks bija noteicējs pār ieceļotājiem, taču tik un tā pārmaiņas atšķirībā no zemnieka iepriekšējās pelēkās dzīves ienesa jaunas vēsmas gan latvieša ikdienā, gan viņa vispārējos uzskatos par dzīvi.

Senajiem kurzemniekiem noteikti savdabīgi bija plūkt jāņuzāles, jo izrādījies, ka ne viss svešajā zemē augošais ir cilvēkam draudzīgas, tādēļ pēc tam nācies pamatīgi rokas berzt, ja ne vēl kādās ļaunākās sekās iedzīvoties. Taču Jāņi Tobago esot skaisti. Vietējie ļaudis sajūsmā lēkuši pār ugunskuru, savukārt latvieši Jāņu naktī skatījušies, kā bruņrupuči olas dēj...

Vēstures avoti vēsta, ka vēl 1693.gadā uz salas bija kurzemnieku kolonija, kas ar laiku izira, latviešiem pārceļojot uz apkārtējām salām un, iespējams, Venecuēlu. Trinidadā un Tobago joprojām sastopami tādi vietvārdi kā «Lielā Kurzemes upe», «Kurzemes līcis» un «Kuršu līcis», bet starp iedzīvotājiem vēl sastopami tādi latviski vārdi kā Līvs, Kūrs, Mālers, Libauers, Lets un citi.

Piebilstams, ka šī sala ir kļuvusi arī par Robinsona Krūzo salas prototipu.

Izmantotie avoti: Ž.Bundurs «Senās latvju kolonijas Gambija un Tobago», publikācijas no www.gudrinieks.lv, www.lv90.lv un www.tvnet.lv. Raksts tapis sadarbībā ar SIA «E Lats».

Jelgavā – zoodārzs un citas pārsteidzošas lietas


Metālrūpniecība senajā Jelgavā


Tālredzīgais politiķis un diplomāts hercogs Jēkabs


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

0.12211608886719 55(0) - 0.018935918807983 2024.04.19. 22:51 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=19171 ip: 172.70.126.198 usememcache: 1