SVF Latvijai aizdos 1,7 miljardus eiro

Eiropas Komisija, SVF, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis konceptuāli ir vienojušās par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 7,5 miljardu eiro (5,27 miljardu latu) apmērā, 23.decembra vakarā jelgavniekiem.lv paziņoja Diāna Bērziņa, FM komunikācijas departamenta direktore.

«SVF lēmums apliecina ekspertu uzticību Latvijas spējai sekmīgi īstenot ekonomikas stabilizācijas un atveseļošanas plānu. Aizņemoties finanšu resursus, esam pieņēmuši šobrīd kardināli nepieciešamu lēmumu. Plānotā finanšu piesaiste ir valsts ilgtermiņa saistības. Atjaunotās neatkarības laikā esam regulāri veikuši plānveida aizņemšanos. Pēc būtības šis aizņēmums ir tāds pats, kā līdz šim veiktie. Galvenā atšķirība ir salīdzinoši lielais apjoms un pastiprinātā kontrole pār līdzekļu lietojumu. Valsts saistības nekādā veidā netiek attiecinātas uz konkrētu nodokļu maksātāju. Samaksa par aizdevumu tiks veikta gan no budžeta līdzekļiem, gan refinansējot šos aizņēmumus. Pat ja ilgtermiņā pilnībā tiks izmantoti visi 7,5 miljardi eiro, Latvijas valdības parāds nepārsniegs 50% no iekšzemes kopprodukta, kas vērtējams kā ļoti zems rādītājs, salīdzinot ar citām eirozonas dalībvalstīm. Pērn šo valstu vidējais rādītājs bija 66%,» skaidro finanšu ministrs Atis Slakteris.

Eiropas Komisijas dalība finanšu atbalsta sniegšanā varētu sasniegt 3,1 miljardu eiro. Oficiāli apstiprināt aizdevumu Eiropas Komisija plāno janvārī. Pēc šodien SVF valdē lemtā Latvijas valdībai no SVF būs pieejams aizņēmums 1,7 miljardu eiro apmērā. Tāpat finansējumu 400 miljonu eiro apmērā varētu sniegt Pasaules Banka.

Zviedrijas valdība kā divpusējās finanšu palīdzības koordinators no Zviedrijas, Dānijas, Somijas un Norvēģijas ir gatava nodrošināt aizdevumu līdz 1,8 miljardiem eiro. Šim atbalstam pievienosies arī citas ES valstis – Čehija, Polija un Igaunija, katra valsts sniedzot aizdevumu 100 miljonu apmērā. Paredzams, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka nodrošinās aizdevumu līdz 200 miljoniem eiro.

Aizdevums Latvijai tiks izsniegts pa daļām nākamo trīs gadu laikā. Šajā laika posmā Latvijai pieejamie finanšu līdzekļi tiks izmantoti, pirmkārt, valsts budžeta deficīta finansēšanai – kopā ap 1,9 miljardiem latu. Šim mērķim 2009.gadā plānots izmantot 740 miljonus latu (4,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), 2010.gadā – 715 miljonus (4,8% no IKP), savukārt 2011.gadā – 423 miljonus latu (2,8% no IKP).

«Lai nodrošinātu budžeta izdevumu atbilstību faktiskajiem ieņēmumiem, paredzēti stingri fiskālās disciplīnas nodrošināšanas pasākumi. Regulāri tiks sekots līdzi tam, lai faktiskie ieņēmumi budžetā atbilstu plānotajiem, un nepieciešamības gadījumā tiks pieņemts lēmums veikt atbilstošus grozījumus valsts budžetā,» norāda finanšu ministrs Atis Slakteris.

Otrkārt, daļa no starptautisko finanšu donoru finansējuma tiks izmantota valsts parāda pārfinansēšanai par kopējo summu ap 900 miljoniem latu. 2009.gadā šim mērķim nepieciešami 750 miljoni latu, 2010.gadā – 60 miljoni latu un 85 miljoni latu 2011.gadā.

Atlikušais finansējums līdz 4,7 miljardiem eiro tiks rezervēts tautsaimniecības un uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem, piemēram, eksporta garantijām, valsts galvojumu izsniegšanai u.tml.

Par pamatu finansējuma piešķiršanai kalpo 12.decembrī Saeimā apstiprinātā Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma, kā arī valsts konsolidētajā kopbudžetā 2009.gadam veiktie grozījumi, kas aptver aptuveni 1 miljardu latu – izdevumu samazinājums valsts un pašvaldību budžetos, kā arī palielinājums prognozētajos budžeta ieņēmumos nodokļu likmju izmaiņu dēļ.

Stabilizācijas programma nosaka neatliekamu, izlēmīgu un saskaņotu valsts institūciju, pašvaldību, privāto uzņēmēju un visas sabiedrības rīcību, lai stimulētu ekonomisko aktivitāti, stabilizētu un atdzīvinātu valsts finanšu sistēmu, kā arī pārstrukturētu Latvijas tautsaimniecību, paaugstinot tās kopējo konkurētspēju gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā un tādējādi radot stabilu pamatu būtiskiem valsts maksājumu bilances uzlabojumiem nākotnē.

Programmas ietvaros plānotas būtiskas izmaiņas valsts nodokļu sistēmā. Lai paaugstinātu ekonomikas konkurētspēju un veicinātu ieguldījumus ražošanā, ar izmaiņām nodokļu politikā plānots turpināt nodokļu akcenta pārdali no tiešajiem ar ražošanu saistītajiem nodokļiem uz netiešajiem ar patēriņu saistītajiem nodokļiem.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi plānots samazināt no 25% uz 23%, tādējādi samazinot darbaspēka izmaksu daļu, kas saistīta ar nodokļu maksājumiem. Lai kompensētu no tā izrietošo samazinājumu valsts budžeta ieņēmumos, paredzēts paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standartlikmi no 18% uz 21% un samazināto likmi no 5% uz 10%, sašaurinot arī to produktu grupu loku, kam samazinātā PVN likme tiek piemērota. Tāpat plānots palielināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, degvielai un kafijai.