Padomju objektus būs pienākums nojaukt

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Saeimā top likums, ar kuru uzdos par pienākumu padomju režīmu slavinošu objektu nojaukšanu. Tiesa, vietvarām jau pašlaik nav jāgaida likuma pieņemšana, lai varētu nojaukt šādus objektus, norādīja Saeimā.

Padomju pieminekļu ātrāku nojaukšanu paredzēs likumā "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā". Saeima pirmajā lasījumā to plāno skatīs šonedēļ, bet to paātrinātā kārtībā pieņemt līdz 16.jūnijam.

Ar jauno topošo likumu plānots noteikt konkrētu termiņu – 2022.gada 15.novembrim, līdz kuram konkrētie objekti ir jādemontē, pastāstīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāts, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (Nacionālās apvienības).

"Otrkārt, top īpašie noteikumi demontāžai, kas pieļauj ātrāku būvprojektu un iepirkumu veikšanu. Treškārt, būs Ministru kabineta noteikumi, kas konkrēti pateiks obligāti nojaucamos pieminekļus, lai nevienai pašvaldībai nerastos ne mazākās šaubas, kas ir jānojauc,” sacīja Jansons.

Objektu nojaukšanas nosacījumi neattieksies uz vietām, kur ir karavīru apbedījumi.

Demontāžas prasība skars tikai uz pieminekļus, uzsvēra Jansons.

Saeimas komisijas trešdien, 25.maijā, arī izskanēja mudinājums nekavēties atbrīvoties tieši no Uzvaras parkā esošā pieminekļa. "Redzamākais un publiskais simbols ir piemineklis Pārdaugavā un tad ir tie pārējie visi. Priekšlikums būtu paātrināt tā pirmā un lielākā simbola nojaukšanas tempu, vismaz to virszemes daļu. Pirmkārt, tas būtu simboliski pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no šī objekta Pārdaugavā. Otrkārt, tas arī tīri praktiski, jo, velkot garumā, var vēl visādas pārdomas rasties cilvēkiem, kuri nojaukšanu negribētu pieļaut,” sacīja uzņēmējs, sabiedrisko akciju organizators Ģirts Kalniņš.

No Rīgas pašvaldības viedokļa process netikšot vilcināts, tomēr Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšana nozīmē praktiskas dabas sarežģījumus, neslēpa Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (“Jaunā Vienotība”). Šobrīd jau top pieminekļa demontāžas projekts, šo darbu projektēšanu un būvuzraudzību uzņēmumi gatavi piedāvāt bez maksas.

Pašvaldība piektdien, 27.maijā, turpinās sarunas ar būvuzņēmējiem par šī objekta nojaukšanas veidu. Dārga varētu izrādīties tam nepieciešamās tehnikas nomāšana no Vācijas vai citām valstīm.

"Ir runāts ar inženieriem, kuri saka, ka ceļamkrāna ar strēli, ko par pacelt šī pieminekļa augstumā, 80 metru augstumā, uz vietas nav. Arī lielāku drupinātāju, kuru strēles tiecas 40 metru augstumā, Latvijā nav. Ir mazāka tehnika, jo šādu lielu aprīkojumu te vajag vien reizi dažos gados,” skaidroja Ķirsis.

Rīgas vicemērs uzsvēra, ka liels atspaids būs arī sabiedrības ātri saziedotie vairāk nekā 264 000 eiro šī objekta nojaukšanai. Tos solīts izmantot būvgružu izvešanai. Izskanējis, ka pieminekļa nojaukšanas iespējamās kopīgās izmaksas varētu sniegties līdz pāris miljoniem eiro, taču Ķirsis aicināja nespekulēt ar šīm pagaidām nezināmajām izmaksām.

Saeima maija vidū nolēma apturēt "Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību" 13. panta darbību. 13. pants nosaka, ka Latvija nodrošina memoriālo būvju saglabāšanu Latvijā. 

Noteikts, ka 13. panta darbība apturēta no 2022. gada 16. maija līdz brīdim, kad Krievijas izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, tajā skaitā izved savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un pilnībā atjauno Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti atbilstoši starptautisko tiesību prasībām, un pilnībā atlīdzina Ukrainai par jau izdarītājiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.

Dienu pēc šī Saeimas lēmuma Rīgas dome atbalstīja padomju pieminekļa nojaukšanu Uzvaras parkā un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības šī objekta demontāžai. Lai pieminekļa nojaukšanas process neievilktos, Saeimai būtu jāpieņem īpašs likums, norādīja Rīgas dome. Likumā jānosaka, ka piemineklis ir nacionālo interešu objekts vai jānosaka, ka būvniecības ieceres izskatīšana paātrināma un ieceres apstrīdēšana neaptur tās darbību.