«Es netieku mājās, lai sargātu ģimeni un Ukrainu»

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Ukrainis Vitālijs, kurš nepilnu pusgadu strādā Jelgavā, šodien savu attieksmi pret notiekošo Dzimtenē pauda, stāvot ar plakātu pie Hercoga Jēkaba laukuma. Viņa sieva un 8 gadus vecais bērns atrodas Ukrainā, Doņeckas apgabalā, un vīrietis saņēmis telefona zvanu no sievas, ka netālu no mājas sprāgst lādiņi.

Vitālijs pirms pieciem mēnešiem ieradās Jelgavā, un sāka strādāt betona rūpnīcā par armētāju. Tobrīd nekas vēl neliecināja, ka kādu dienu viņš nespēs tikt mājās pie savas ģimenes.

«Šorīt no rīta devos uz darbu, bet pusdienlaikā mani palaida, lai varu mēģināt noorganizēt tikšanu mājās, kur mani gaida sieva un bērns. Pēc ilgas zvanīšanās vienu pārvadātāju atradu, kurš bija gatavs mani nogādāt līdz Ukrainas robežai, bet dažas stundas vēlāk viņš atzvanīja un pateica, ka nebrauks,» notikušo atklāj Vitālijs, kurš vismaz ar savu plakātu cenšas pievērst uzmanību viņa Dzimtenē notikušajam.

Vienā brīdī iezvanās Vitālija telefons. Zvana viņa sieva. Nav dzirdams, par ko viņi runā, bet kādā brīdī 32 gadus vecā vīrieša acīs parādās asaras. Pēc tam viņš neslēpj – sieva pastāstījusi – turpat blakus mājai apšaudīta armijas bāze un viņai ar bērnu nācies slēpties pagrabā. Par laimi, māja, kurā atrodas ģimene, nav skarta, bet aizdegusies viena no kaimiņu mājām.

«Es nezinu, kam jānotiek cilvēka galvā, lai viņš nolemtu nāvei ģimenes un bērnus,» klusi piebilst Vitālijs, runājot par Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīcību.

Līdz ar viņu Hercoga Jēkaba laukumā stāvēja vēl viens ukrainis – darba kolēģis, kurš arī mēģinās tikt atpakaļ uz Dzimteni, lai cīnītos par to. «Es to gribu, bet nezinu, kā lai tiek līdz savam dzimtajam ciemam netālu no Doņeckas,» piebilst vīrietis.

Vitālijs arī neslēpj, ka Krievijas propagandas mašinērija strādājusi jau vairākus gadus. «Kad redzēju sižetus Krievijas televīzijā par to, ka Doņeckas apgabalā nedrīkstot runāt krieviski, man gribējās kliegt. Es un mani draugi runāja, nevienam tas nekādas problēmas neradīja, jo ukraiņu un krievu tautas ir draugi. Tajā pašā laikā mums ir Ukraina, mēs nevēlamies būt atkal zem Krievijas varas,» tā Vitālijs.