Jelgavas Pilssala gandrīz zem ūdens!

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

80% Jelgavas Pilssalas teritorijas, kur mitinās ap 80 savvaļas zirgi Konik polski, ir applūdusi un atrodas zem ūdens. "Izskatās traki, bet pagaidām zirgiem viss kārtībā," saka dzīvnieku uzraugs Einārs Nordmanis. Siens zirgu piebarošanai ir pietiekamā daudzumā, tāpēc dzīvnieki plūdu periodu pārlaiž, saspiedušies bariņos uz atlikušā sauszemes gabala. Februāra beigās, marta sākumā ķēves laidīs pasaulē pirmos kumeļus.

Skats ir iespaidīgs! Aiz Jelgavas pils esošās palienes pļavas, kur ganās ap 80 savvaļas zirgu, ir gandrīz pilnībā zem ūdens, tāpēc zirgi saspiedušies augstākajās vietās, ko plūdi nav skāruši. Turpat zirgiem savlaicīgi sagādātais siens. "Šī ir dīvaina ziema. Upes (Driksa un Lielupe) aizsala divas reizes un divas reizes arī gāja ledus, gluži kā pavasarī," stāsta vides gids un zirgu uzraugs Einārs Nordmanis, kurš pēdējās nedēļas burtiski diennakti "dežurē" salā, vērojot, kā mainās situācija.

"Nedēļu no vietas no ziemeļiem pūta spēcīgs vējš, var teikt, vētra, no jūras sapūšot ūdeni Lielupē. Tas sakrita ar pēdējo ledus iešanu, tāpēc ūdens līmenis turpināja celties," viņš stāsta, vienlaikus bažījoties par to, kā situācija varētu attīstīties tālāk, ja slapjais sniegs nerimsies. Šobrīd vēja virziens ir mainījies, kas ļauj cerēt, ka tālāk applūšana neturpināsies. Šī nav pirmā ziema, kad sala pārvēršas ūdens klajumā.

Stāvoklis nav tik draudīgs kā 2010. un 2013. gada ziemās, kad sala bija divus metrus zem ūdens.

"Lai situācija kļūtu pavisam draudīga, priekšnoteikums ir ilga un barga ziema, kāda šogad nav bijusi." Viņš saka, ka aizsargājamā dabas teritorija - Lielupes palieņu pļavas pēc definīcijas ir applūstošas, kas nozīmē, ka pavasarī un rudenī šeit pali ir raksturīgi. Vasarā pļavas applūst ļoti reti, tikai gadījumos, kad ziemeļvējš Lielupē sadzen ūdeni no Lielupes.

Šobrīd krūmāji, kuros zirgi patveras no vēja, ir applūduši. Tomēr dzīvnieki atrod nelielus krūmu pudurus, kur paslēpties. "Zirgu fizioloģija ļauj tiem uzturēties klajā laukā, tomēr pēc uzvedības var redzēt, ka tie meklē nostāties, kur mazāk pūš." 

Zirgiem deguns ir vājākā vieta, tāpēc tie stāv ar astēm pret vēju un slēpjas viens aiz otra.

Nordmanis stāsta, ka ūdens zirgus nebiedē - tie aizvien bradā pa to, reizēm iebrienot līdz vēderam ūdenī, lai piekļūtu barībai. "Vasarā zirgi labprāt brien pat līdz kaklam ūdenī, lai pamielotos ar ūdensaugiem." Runājot par dzīvnieku izturību, Nordmanis saka, ka dzīvnieku vielmaiņa ļauj tiem uzturēties zem klajas debess arī vēsā laikā. "Ja ir īsta ziema, kāda šogad bija divas, trīs dienas - saule un 5 līdz 10 grādu sals, zirgi ir perfektā formā, vārtās pa sniegu un putenī zviedz."  

Neraugoties uz skarbajiem apstākļiem, ķēvēm rit pēdējie grūsnības mēneši. Jau tuvākajās nedēļās pasaulē nāks pirmie kumeļi.

Konik Polski ir 20. gadsimta sākumā mākslīgi radīta suga, pēc iespējas vairāk pielīdzināta tarpaniem, kas mūsu teritorijā dzīvoja pirms tūkstošiem gadu un izzuda pirms dažiem gadu simtiem. Konik polski jeb «mazā zirdziņa» gēnos ir daudz kas no arābu zirgiem. Šis miermīlīgais un draudzīgais savvaļas zirgs ļoti viegli kļūst par pieradinātu mājas zirgu. Nelielie, druknie savvaļas zirgi dzīvo ap 20 gadu.

Pēdējais zināmais īstas Eiropas savvaļas zirgs miris Krievijā 1887. gadā. Par savvaļas zirgiem Latvijā liecina arheoloģiskie atradumi un tautasdziesmas. Videi un laika apstākļu svārstībām pielāgoties spējīgie, spēcīgie savvaļas zirgi – tarpani izmira lielākoties tāpēc, ka tos bija viegli nomedīt.