Ģimenes ārsta mājas vizītes saņems vairāk cilvēku

Šodien no plkst.9 līdz 11 notiek MK ārkārtas sēde aptaujas kārtībā.

Tajā lems par Veselības ministrijas (VM) sagatavotajiem grozījumiem, kas paredz paplašināt personu loku, kurām ir tiesības saņemt valsts apmaksātas ģimenes ārsta mājas vizītes. Grozījumu anotācijā VM skaidro, ka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās dzīvojošās personas bieži vien ietilpst paaugstināta riska grupas pacientu lokā, un došanās uz ārstniecības iestādi - it īpaši pašreizējā Covid-19 pandēmijas situācijā - rada epidemioloģiskās drošības riskus gan pašām personām, gan arī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju darbiniekiem.

Lai pasargātu šīs personas un nodrošinātu epidemioloģisko drošību valstī, noteikumu grozījumu projekts paredz valsts apmaksātas ģimenes ārsta mājas vizītes pie personām, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

Līdz ar to tas nozīmē, ka turpmāk ģimenes ārsta mājas vizītes iespējamas pie bērniem, personām, kurām noteikta pirmās grupas invaliditāte, personām, kas vecākas par 80 gadiem, personām, kurām nepieciešama paliatīvā aprūpe, mājas apstākļos mirušām personām, lai konstatētu nāves faktu, personām, kurām nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija, personām, kas saņem mājas aprūpi, personām, kuras gripas epidēmijas laikā slimo ar gripu. Tāpat ģimene ārsta mājas vizītes būs iespējamas personām, pie kurām neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde devusies izbraukumā un ģimenes ārsts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā vienojies par mājas vizīti, personām ar psihiskiem traucējumiem un arī personām, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. Jau ziņots, ka MK ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā trešdien lems par izmaiņām vairāku veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība.

Paplašinās valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas pieejamību

Ministru kabinets šodien lems par to personu loka paplašināšanu, kurām ir tiesības saņemt valsts apmaksāto medicīnisko apaugļošanu, liecina valdībā izskatāmais Ministru kabineta noteikumu "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" grozījumu projekts.

Šodien no plkst.9 līdz 11 notiek Ministru kabineta ārkārtas sēde aptaujas kārtībā. Tajā tiek izskatīti Veselības ministrijas (VM) sagatavotie grozījumi, kas paredz nodrošināt medicīnisko apaugļošanu sievietēm līdz 40 gadiem.

Pašreizējās valsts apmaksātās medicīniskās apaugļošanas programmas vecuma ierobežojums sievietei, kura vēlas piedalīties programmā, ir 37 gadi un vairāk, ja līdz 37 gadu vecumam sāktā olšūnu stimulācija ar medikamentiem ir bijusi veiksmīga un medicīniskā apaugļošana tiek turpināta līdz embrija transfēram bez tā sasaldēšanas.

Savukārt jaunā kārtība paredz, ka valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas programmu varēs saņemt sievietes līdz 40 gadu vecumam, kā arī pēc šī vecuma sasniegšanas, ja līdz 40 gadu vecumam sāktā olšūnu stimulācija ar medikamentiem ir bijusi veiksmīga un medicīniskā apaugļošana tiek turpināta līdz embrija transfēram bez tā sasaldēšanas.

Vislielākais veikto pakalpojumu skaits programmā esot tieši 37 gadus vecām sievietēm, ziņo VM. Turklāt saskaņā ar statistikas datiem pieaugot vidējais vecums, kad sievietei Latvijā piedzimst pirmais bērns. 2011.gadā tas bija vidēji 25,9 gados, bet 2018.gadā - 27,2 gados.

VM norāda, ka šie dati skaidri iezīmē to, ka pašreizējais regulējums neatbilst ne cilvēku vajadzībām, ne valsts demogrāfiskajai politikai. Citu valstu pieredze liecinot, ka valsts programmas vecuma ierobežojums var būt 40 un vairāk gadi. Tā vairākās Eiropas valstīs vecuma ierobežojumi valsts programmai ir 40 gadi, piemēram, Igaunijā, Vācijā, Rumānijā, Spānijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, un 43 gadi - Francijā.

Ņemot vērā minēto, lai samērotu valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību atbilstoši cilvēku vajadzībām un demogrāfiskajai politikai, noteikumu grozījumu projekts paredz paplašināt sieviešu loku, kas var saņemt medicīnisko apaugļošanu, proti, valsts apmaksātā medicīniskā apaugļošana būs pieejama sievietēm līdz 40 gadu vecumam.

VM arī akcentē, ka ar šo pasākumu tiks realizēts likumā "Par valsts budžetu 2022.gadam" paredzētais prioritārais pasākums "Valsts apmaksātās medicīniskās apaugļošanas programmas paplašināšana/Pirmsdzemdību, dzemdību un pēcdzemdību aprūpes monitoringa sistēmas izveide, bērna aprūpes pakalpojumu groza un apmaksas nosacījumu pārskatīšana".

Plāno uzlabot reto slimību specifiskās medikamentozās ārstēšanas kārtību

Valdība plāno uzlabot reto slimību specifiskās medikamentozās ārstēšanas kārtību, izveidojot atsevišķu, vienotu kompensējamo zāļu sarakstu reto slimību pacientiem, paredz Ministru kabinetā (MK) šodien izskatāmie grozījumi MK noteikumos "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība".

Šodien līdz plkst.11 notiek valdības ārkārtas sēde aptaujas kārtībā, kurā izskatīs Veselības ministrijas (VM) sagatavotos grozījumus, kas paredz uzlabot reto slimību specifiskās medikamentozās ārstēšanas kārtību.

VM skaidro, ka retās slimības ir nopietnas, bieži hroniskas un progresējošas slimības, kam raksturīga maza izplatība. Pašlaik esot atklāti līdz 8000 reto slimību, ar kurām dzīves laikā saslimst 6% līdz 8% iedzīvotāju. Lai gan katrai retajai slimībai esot maza izplatība, ar tām kopumā slimo no 27 līdz 36 miljoniem Eiropas Savienības iedzīvotāju un vairākums slimo ar retām slimībām, kuras skar vienu no 100 000 cilvēku vai pat mazāk, atklāj ministrijā.

Vienlaikus VM akcentē, ka šādi pacienti ir jo īpaši izolēti un neaizsargāti, kā arī ekonomiski vieglāk ievainojami, jo nevar paši atļauties iegādāties medikamentus to augsto izmaksu dēļ, tādēļ viņiem ir liegta iespēja panākt sava veselības stāvokļa uzlabošanos, pilnvērtīgi dzīvot un strādāt.

Pašlaik valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi, tai skaitā specifiska medikamentozā ārstēšana, daļai reto slimību pacientiem tiek nodrošināti šajos MK noteikumos noteiktajā kārtībā, un ir izveidota īpaša apakšprogramma "Reto slimību ārstēšana" gan pieaugušo, gan bērnu reto slimību medikamentozai ārstēšanai ar atsevišķu, zāļu iegādes kompensācijas sistēmu nesaistītu finansējumu.

Savukārt daļai reto slimību pacientu ar noteiktām diagnozēm, specifiskā terapija no valsts budžeta līdzekļiem 50%, 75% un 100% apmērā, atkarībā no konkrētās diagnozes kompensācijas apmēra, tiek kompensētas atbilstoši MK noteikumiem "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība".

Tā kā esošā sistēma apakšprogrammas "Reto slimību ārstēšana" esot sarežģīta procedūras ziņā, nav paredzēts pietiekami elastīgs mehānisms, ienākot tirgū jaunam, lētākam medikamentam pie noteiktas diagnozes un jau ar kompensētu aktīvo zāļu vielu, kā arī ir apgrūtināta zāļu pieejamība, jo pacients zāles šobrīd var saņemt tikai VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", MK noteikumos "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība" no nākamā gada 1.janvāra tiks izveidots atsevišķs, vienots kompensējamo zāļu saraksts reto slimību pacientiem.

Tādējādi pacientiem ar retām slimībām zāles turpmāk tiks nodrošinātas attiecīgo MK noteikumu ietvertajā kompensācijas kārtībā. VM uzskata, ka šāda kompensējamo zāļu nodrošināšanas kārtība veicinās procesa caurskatāmību, jo, lai sāktu apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem, par visām reto slimību ārstēšanai paredzētajām zālēm nepieciešams Zāļu valsts aģentūras izmaksu efektivitātes atzinums, zāļu ražotājiem un pacientiem būs skaidri nosacījumi zāļu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā, kā arī pārrunu ceļā ar ražotāju būs iespēja panākt pēc iespējas izdevīgāku cenu, kā arī ļauts sarakstā iekļaut gan jaunas zāles, gan paplašināt pacientu loku jau iepriekš sarakstā iekļautajām zālēm.

Tāpat šāda kārtība uzlabos plānošanu un padarīs elastīgāku finanšu plūsmu, vienlaikus sekmējot racionālu un elastīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī uzlabos un atvieglos pacientiem zāļu pieejamību, jo zāles pacienti varēs saņemt aptiekā, norāda VM.

Vienlaikus MK šodien lems par to, vai nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu ātrāku pieejamību pacientiem ar iespējamo ļaundabīgo audzēju recidīvu. Saskaņā ar šiem MK noteikumiem veselības aprūpes pakalpojumus desmit darbdienu laikā pacients saņem tikai gadījumos, kad pacientam ir primāri diagnosticēts audzējs. Pacienti ar slimības recidīvu veselības aprūpes pakalpojumus saņem vispārējā kārtībā.

Lai pacienti ar iespējamo ļaundabīgo audzēju recidīvu varētu saņemt pēc iespējas ātrāk visus nepieciešamos izmeklējumus, ārstu konsultācijas un savlaicīgu ārstēšanu, VM uzskata, ka ir nepieciešams prioritizēt rindas recidīvu diagnostikai pēc "zaļā koridora" principa, kas paredzēts pirmreizēju onkoloģisku saslimšanu pacientiem. Līdz ar to plānots veikt atbilstošus grozījumus, izveidojot "dzelteno koridoru", lai pacienti ar ļaundabīgo audzēju recidīviem saņemtu ātrāku diagnostiku un nepieciešamo ārstēšanu.

VM vērš uzmanību, ka šī pasākuma īstenošanai ir piešķirts finansējums likumā "Par valsts budžetu 2022.gadam" paredzētajā prioritārā pasākumā "Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošana, tai skaitā aprīkojums BKUS, RAKUS, PSKUS". Konkrētais pasākums paredz samazināt gaidīšanas rindu veselības aprūpes pakalpojumiem pēc onkoloģijas diagnozes noteikšanas vai slimības recidīva gadījumā.

Plāno līdz nākamā gada vasarai turpināt maksāt par stacionārās ārstniecības iestādes personāla psihoemocionālā atbalsta nodrošināšanu

Līdz 2022.gada 30.jūnijam plānots turpināt maksāt par stacionārās ārstniecības iestādes personāla psihoemocionālā atbalsta nodrošināšanu, liecina valdībā šodien izskatāmie grozījumi Ministru Kabineta (MK) noteikumos "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība".

Šodien no plkst.9 līdz 11 notiek MK ārkārtas sēde aptaujas kārtībā.

Tajā lems par Veselības ministrijas (VM) sagatavotajiem grozījumiem, kuri paredz līdz nākamā gada 30.jūnijam turpināt maksāt par stacionārās ārstniecības iestādes personāla psihoemocionālā atbalsta nodrošināšanu, kā arī turpināt maksāt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ikmēneša piemaksu par pacientu veselības stāvokļa novērošanu uzņemšanas nodaļā un veikt samaksu atbilstoši faktiskajām izmaksām par pacientu ārstēšanu intensīvās terapijas gultā vai nodaļā.

VM norāda, ka 2021.gada pirmajā pusgadā darbu sāka valsts finansēti stacionāro ārstniecības iestāžu personāla psihoemocionālā atbalsta kabineti. Šis pasākums tika ieviests, jo saskaņā ar informatīvajā ziņojumā "Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021.gadam un turpmāk ik gadu, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija" minēto Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā 2020.gada pavasarī katram ceturtajam mediķim saistībā ar darbu augstas spriedzes un izdegšanas riska režīmā tika konstatēti depresijas simptomi, savukārt 2020.gada rudens ārkārtējā situācija daudzkārt pārsniedza medicīnas darbinieku noslodzi pavasarī.

Tādēļ 2021.gadā medicīniskā personāla psihoemocionāla atbalsta nodrošināšanai tika īstenota kompleksa pieeja, kura ietver sevī vairākus etapus. Pirmkārt, medicīnas personāls tika informēts par palīdzības saņemšanas iespējām, otrkārt, organizēti atbildīgie darbinieki katrā slimnīcā, kas uzrauga slimnīcu darbinieku psihiskās veselības stāvokli un organizē psihiskās veselības palīdzības saņemšanas iespējas savā slimnīcā. Treškārt, 32 no 39 slimnīcām ir nodrošināts medicīniskajam personālam pienācīgs psihoemocionāls atbalsts un psihiskās veselības traucējumu gadījumā - savlaicīga palīdzība savā slimnīcā.

Šā gada otrajā pusgadā šie pasākumi ir sākti, un, ņemot vērā kārtējo Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma vilni, nepieciešama ieviestā pasākuma turpināšana arī 2022.gadā, lai nodrošinātu nepārtrauktu un mērķtiecīgu psihoemocionālo atbalstu stacionāro ārstniecības iestāžu personālam, uzsver VM.

Attiecībā uz grozījumos iekļauto normu, kas paredz līdz 2022.gada 30.jūnijam turpināt maksāt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ikmēneša piemaksu par pacientu veselības stāvokļa novērošanu uzņemšanas nodaļā, ministrijā skaidro, ka šāds maksājums tika ieviests 2021.gada pavasarī, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, jo Covid-19 pandēmijas ietekmē observējamo pacientu skaits pieaug, kā rezultātā ārstniecības iestādes ir izveidojušas papildu observācijas gultas - Covid-19 pacientu tranzītnodaļas.

Observācijas gultās tiek veiktas stacionēto pacientu veselības stāvokļa izvērtēšana un novērtēšana, kā arī nepieciešamo izmeklējumu un medicīniskās palīdzības sniegšana līdz Covid-19 testa rezultātu saņemšanai. Tādējādi, būtiski pieaugot stacionēto pacientu skaitam, minētajās gultās tiek nodrošināta pacientu veselības stāvokļa novērošana un nepieciešamo izmeklējumu veikšana vienas līdz divu dienu laikā. Tāpat šīs gultas nepieciešamības gadījumā var izmantot arī pacientu ārstēšanai, pauž VM.

Vienlaikus grozījumu anotācijā minēts, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē, pieaugot pacientu skaitam, ir ļoti būtiski nodrošināt pacientu izolāciju, izveidojot Covid-19 pacientu tranzītnodaļas, lai veiktu laboratoriskos izmeklējumus un novērstu intrahospitālo inficēšanos. Tāpat, pieaugot pacientu skaitam, pieaug Covid-19 pacientu ārstēšanas izmaksas, jo tiek pielietoti medikamenti, individuālie aizsardzības līdzekļi, kā arī skābekļa terapija, kas ir izmaksu ietilpīga pozīcija.

Ievērojot minēto un kārtējā Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma vilnī pieaugušo Covid-19 pacientu skaitu slimnīcās, grozījumi paredz līdz 30.jūnijam turpināt maksāt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ikmēneša piemaksu par pacientu veselības stāvokļa novērošanu uzņemšanas nodaļā. Ikmēneša piemaksa par pacientu veselības stāvokļa novērošanu uzņemšanas nodaļā katram stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir noteikta, ņemot vērā 2020.gada uzņemšanas nodaļā apkalpoto pacientu skaitu, pieņēmumu, ka observējami 10% no pacientu plūsmas, kā arī Covid-19 pandēmijas ietekmē observējami vēl 8% no pacientu plūsmas, un vidējo observācijas gultu noslodzes rādītāju 107%, kas iegūts no ārstniecības iestāžu atskaitēm par 2020.gadu.

Ietverot aprēķinā visus šos rādītājus, ir noteikts nepieciešamo observācijas gultu skaits katram stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam. Visu gultas dienu apmaksai nepieciešamā finansējuma apmērs iegūts, sareizinot iepriekš aprēķināto nepieciešamo observācijas gultu skaitu ar konkrētajai ārstniecības iestādei noteikto gultas dienas vērtību.

Savukārt attiecībā uz plānoto samaksu stacionārajām ārstniecības iestādēm par pacientu ārstēšanu intensīvās terapijas gultā vai nodaļā, VM skaidro, ka līdz ar epidemioloģisko situāciju valstī ir aktualizējies jautājums par faktiskajām izmaksām ārstniecības iestādei, kas rodas, ārstējot pacientus intensīvās terapijas nodaļā vai gultā. Ņemot vērā šī profila pacientu skaita pieaugumu Covid-19 infekcijas izplatības laikā, VM sagatavotie grozījumi paredz līdz 2022.gada 30.jūnijam veikt samaksu atbilstoši faktiskajām izmaksām stacionārajām ārstniecības iestādēm par pacientu ārstēšanu intensīvās terapijas gultā vai nodaļā.

Vienlaikus ar šīm izmaiņām VM rosina aktualizēt samaksas apmēra noteikšanas nosacījumu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.

Atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajam, Nacionālais veselības dienests (NVD) samaksas apmēru sekundārās ambulatorās veselības aprūpes un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem 2021.gadam nosaka atbilstoši līdz 2020.gada 1.jūlijam plānotajam apjomam, ņemot vērā 2021.gadam plānoto darba samaksas pieaugumu.

Tomēr ņemot vērā Covid-19 pandēmijas situāciju valstī, kas arī 2021.gadā ir būtiski ietekmējusi sekundārās ambulatorās veselības aprūpes un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, pakalpojumu un samaksas apmēru arī nākamajam gadam esot nepieciešams plānot, ņemot vērā 2020.gadam plānoto apjomu, lai tādējādi nodrošinātu, ka tiek saglabāta pakalpojumu pieejamība un nepārtrauktība iedzīvotājiem. VM apgalvo, ka grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem.

Valdība lemj līdz nākamā gada vasarai turpināt maksāt par stacionārās ārstniecības iestādes personāla psihoemocionālā atbalsta nodrošināšanu

Līdz 2022.gada 30.jūnijam turpinās maksāt par stacionārās ārstniecības iestādes personāla psihoemocionālā atbalsta nodrošināšanu, liecina valdībā šodien pieņemtie grozījumi Ministru Kabineta (MK) noteikumos "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība".

Šodien notika MK ārkārtas sēde aptaujas kārtībā. Tajā lēma par Veselības ministrijas (VM) sagatavotajiem grozījumiem, kuri paredz līdz nākamā gada 30.jūnijam turpināt maksāt par stacionārās ārstniecības iestādes personāla psihoemocionālā atbalsta nodrošināšanu, kā arī turpināt maksāt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ikmēneša piemaksu par pacientu veselības stāvokļa novērošanu uzņemšanas nodaļā un veikt samaksu atbilstoši faktiskajām izmaksām par pacientu ārstēšanu intensīvās terapijas gultā vai nodaļā.

VM norādīja, ka 2021.gada pirmajā pusgadā darbu sāka valsts finansēti stacionāro ārstniecības iestāžu personāla psihoemocionālā atbalsta kabineti. Šis pasākums tika ieviests, jo saskaņā ar informatīvajā ziņojumā "Par nepieciešamajiem pasākumiem 2021.gadam un turpmāk ik gadu, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija" minēto Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā 2020.gada pavasarī katram ceturtajam mediķim saistībā ar darbu augstas spriedzes un izdegšanas riska režīmā tika konstatēti depresijas simptomi, savukārt 2020.gada rudens ārkārtējā situācija daudzkārt pārsniedza medicīnas darbinieku noslodzi pavasarī.

Attiecībā uz grozījumos iekļauto normu, kas paredz līdz 2022.gada 30.jūnijam turpināt maksāt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ikmēneša piemaksu par pacientu veselības stāvokļa novērošanu uzņemšanas nodaļā, ministrijā skaidroja, ka šāds maksājums tika ieviests 2021.gada pavasarī, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, jo Covid-19 pandēmijas ietekmē observējamo pacientu skaits pieaug, kā rezultātā ārstniecības iestādes ir izveidojušas papildu observācijas gultas - Covid-19 pacientu tranzītnodaļas.

Savukārt attiecībā uz plānoto samaksu stacionārajām ārstniecības iestādēm par pacientu ārstēšanu intensīvās terapijas gultā vai nodaļā, VM skaidroja, ka līdz ar epidemioloģisko situāciju valstī ir aktualizējies jautājums par faktiskajām izmaksām ārstniecības iestādei, kas rodas, ārstējot pacientus intensīvās terapijas nodaļā vai gultā. Ņemot vērā šī profila pacientu skaita pieaugumu Covid-19 infekcijas izplatības laikā, VM sagatavotie grozījumi paredz līdz 2022.gada 30.jūnijam veikt samaksu atbilstoši faktiskajām izmaksām stacionārajām ārstniecības iestādēm par pacientu ārstēšanu intensīvās terapijas gultā vai nodaļā.

Vienlaikus ar šīm izmaiņām VM rosināja aktualizēt samaksas apmēra noteikšanas nosacījumu sekundārās ambulatorās veselības aprūpes un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.

Atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajam, Nacionālais veselības dienests samaksas apmēru sekundārās ambulatorās veselības aprūpes un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem 2021.gadam nosaka atbilstoši līdz 2020.gada 1.jūlijam plānotajam apjomam, ņemot vērā 2021.gadam plānoto darba samaksas pieaugumu.

Tomēr ņemot vērā Covid-19 pandēmijas situāciju valstī, kas arī 2021.gadā ir būtiski ietekmējusi sekundārās ambulatorās veselības aprūpes un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, pakalpojumu un samaksas apmēru arī nākamajam gadam esot nepieciešams plānot, ņemot vērā 2020.gadam plānoto apjomu, lai tādējādi nodrošinātu, ka tiek saglabāta pakalpojumu pieejamība un nepārtrauktība iedzīvotājiem. VM apgalvoja, ka grozījumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem.