|
|
Laika ziņas Jelgavā |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
- Jelgavas ziņas
- Novadu ziņas - Politika - Komentāri - Ekonomikas ziņas - Kriminālās ziņas - Uzņēmēji runā - Dzīvesstils - Aculiecinieks - Sēru ziņas - Jurista vārds - Portāls ziņo - Basketbols - Hokejs - Volejbols - Futbols - Regbijs - Motorsports - Teniss - Karatē - Vieglatlētika - BMX - Citi sporta veidi - Izklaides ziņas - Kultūras ziņas JAUNĀKIE
|
2021. gads kreditēšanas nozarē (1)Raksts publicēts: 2021.12.27. 07:30:12Raksta autors: Jelgavniekiem.lv Nosūtīt Ziņa redaktoram Sagatavot izdrukai Eiropas Savienības un Latvijas ekonomika 2021. gada 1. ceturksnī strauji atkopās pēc Covid-19 krīzes izraisītās lejupslīdes – lai arī vēl par agru prognozēt augšupeju gada griezumā, jau šobrīd var teikt, ka būs pārsniegts pirmspandēmijas iekšzemes kopprodukta (IKP) līmenis. Kredītu procentu likmēm saglabājoties zemām, gaidāms, ka palielināsies izsniegto aizdevumu apjoms, tādējādi veicinot tautsaimniecības atveseļošanos kopumā. Nenoteiktība saglabājas IKP pieaugums trešajā ceturksnī ES kopumā sasniedza teju 14%, kas ir viens no augstākajiem reģistrētajiem rādītājiem, iepretī krasam samazinājumam pagājušajā gadā pandēmijas pirmā viļņa laikā. Trešajā ceturksnī tiek prognozēts 4,8% pieaugums, bet ceturtajā ceturksnī ekonomikas izaugsmes tempi varētu samazināties, ņemot vērā ieviestos ierobežojumus. Arī Latvijā saglabājas augsta nenoteiktība, bet ekonomikas izaugsme 2021. gadā kopumā varētu sasniegt 5%, liecina Ekonomikas ministrijas prognozes, ņemot vērā, ka gada pirmajos trīs ceturkšņos IKP par 5,1% pārsniedza aizvadītā gada rādītājus attiecīgajā periodā. Laiks audzēt kredītportfeli Latvijas komercbankas, salīdzinot ar ES vidēji izsniegtajiem kredītiem un kopējo valsts ekonomikas apjomu, uzrāda pastāvīgi rūkošu kredītportfeli jau kopš 2009. gada pēckrīzes perioda, kad kredītņēmējiem bija jāsamazina pārāk lielās kredītsaistības. Šobrīd tas ir viens no mazākajiem Eiropā, jo Latvijas banku kopā izsniegtais kredītu apjoms nepārsniedz 36% no IKP – mazāks šis rādītājs ir vien Ungārijai un Rumānijai, bet vidēji ES sasniedz pat 96%. Ekonomisti brīdina, ka stagnējošais kredītu tirgus traucē ekonomikas attīstībai, kas uzņēmējiem nozīmē nerealizētas attīstības iespējas un zaudēšanu cīņā ar ārvalstu konkurentiem, bet iedzīvotājiem – mazāk labi apmaksātu darbavietu. Valsts kopumā to izjūt kā ievērojami zemākus nodokļu maksājumus. Privātais patēriņš glābs ekonomiku? Saskaņā ar prognozēm privātais patēriņš būs svarīgākais ekonomikas atveseļošanās faktors jau 2022. gada pirmajā ceturksnī, cerams, sasniedzot pirmskrīzes perioda rādītājus. To veicinās šobrīd zemās kredītprocentu likmes: jāņem vērā, ka EURIBOR šobrīd ir pat ar mīnusa zīmi un arī tuvākajos gados varētu svārstīties ap –0,5%. Pieaugot interesei par galvenajiem aizdevumu veidiem, aktivizējies nekustamā īpašuma tirgus un hipotekāro kredītu joma. Šobrīd vidējā mājokļa gada procentu likme ir 2,6%; patēriņa kredītus bankās var atrast pat ar 7% gada procentu likmi, bet nebanku aizdevēji īstermiņa kredītus izsniedz, sākot ar 20% gada procentu likmi. Kredītlikmju un citu ar aizdevumu saistīto maksājumu salīdzināšanai neatsverams palīgs ir Sortter izveidotais kredītu salīdzināšanas kalkulators. Veidot uzkrājumu vai aizņemties Ja plānots lielāks pirkums vai citas izmaksas, noderīgi izpētīt visus iespējamos finansējuma veidus, neaizmirstot arī par uzkrājumu veidošanu kā vienu no variantiem. Depozītu likmēm saglabājoties ļoti zemām, jāsaprot, ka uzkrājumi un noguldījumi šobrīd nav peļņas gūšanas avots, tomēr tie joprojām ir vērtīgi instrumenti, kas palīdz sakrāt naudu kādam konkrētam mērķim. Ņemot aizdevumu , vērtīgi saprast ne tikai savas iespējas tos atmaksāt – daudzi šo finanšu pratības aksiomu jau apguvuši –, bet arī pārdomāt, kā šie naudas līdzekļi palīdzēs uzlabot vai nu pelnītspēju, vai dzīves līmeni. Piemēram, jaunu zināšanu un prasmju apguve kādā tālākizglītības programmā vai kursos noteikti vērtējama ar plus zīmi, pat ja to apmaksāšanai būs ņemts kredīts. Līdzīga situācija iespējama, iegādājoties nekustamo īpašumu vai lemjot par labu auto kredītam. Tādējādi var secināt, ka kopējā ekonomikas izaugsmē liela loma būs iedzīvotāju saprātīgam patēriņam, izmantojot pašreizējos izdevīgos piedāvājumus un iespējas; tāpat jāuzsver ienākumu un izdevumu plānošana kā būtiski svarīgs finansiālās stabilitātes aspekts gan uzņēmumiem, gan privātpersonām.
Komentāra ievietošanas noteikumi
|
|