Uzstādītas zīmes Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

11. novembrī, Lāčplēša dienā, bija iecerēts svinīgi atklāt oktobrī uzstādītās piemiņas zīmes Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem Jelgavas novada kapsētās – Hugo Brentem Dalbes kapsētā, Jēkabam Kupenam un Jēkabam Rozem Teteles kapsētā un Voldemāram Budrikam Igauņu kapsētā Salgales pagastā. Pandēmijas noteikto ierobežojumu dēļ pasākums nenotiks, bet varonīgos vīrus iedzīvotāji aicināti godināt, individuāli iededzot svecītes pie piemiņas zīmēm.

Jau daudzus gadus 11. novembrī novada kapsētās tiek iedegtas svecītes Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru atdusas vietās.  Pagājušā gada 11. novembrī, uzturot Lāčplēša dienas tradīciju, kopā ar toreizējo Ozolnieku novada domes priekšsēdētāju Andri Ozoliņu apmeklējām kavalieru atdusas vietas. Izskanēja mūsu nožēla par to, ka šo varonīgo vīru kapavietas nav pienācīgi atzīmētas – trūkst pieminekļa –, un ideja sagatavot iesniegumu nākamās dienas domes Attīstības un tautsaimniecības komitejas sēdei ar ierosinājumu uzstādīt piemiņas zīmes. Šis projekts bija izaicinājums un jauna pieredze mūsu darba grupai – Ozolnieku bibliotēkas vadītājai Ingrīdai Krieķei, Ozolnieku vēstures ekspozīcijas krājuma glabātājam Aigaram Stilleram un vietējās vēstures zinātājam Guntim Rozītim. Nācās panākt ne tikai deputātu atbalstu idejai, bet arī vienoties ar Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru tuviniekiem, piesaistīt heraldikas speciālistu Juri Ivanovu, kurš izstrādāja piemiņas zīmes dizainu, stāsta I.Krieķe un A.Stillers.

Maija domes sēdē tika pieņemts lēmums realizēt projektu. Cenu aptaujā idejas realizācijai tika izvēlēta SIA «Arteforma» un tēlnieks Valtis Barkāns, un oktobrī piemiņas zīmes jau uzstādītas. To izgatavošanas un uzstādīšanas izmaksas – 3993 eiro.

I.Krieķe atklāj, ka no idejas līdz realizācijai pagāja deviņi mēneši un visiem ir gandarījums par paveikto.  Bija emocionāli brīži, kad Jēkaba Rozes mazmeita Arita Liepiņa atsūtīja skolē-niem ļoti sirsnīgu prezentāciju par savu vectēvu, par viņa dzīvi Teteles pagastā, par viņa čaklumu, aktivitātēm pagastā, par ģimeni un par skumjajām beigām, zaudējot rokas un pēc tam savās mājās saņemot lodi ... Šis vīrs cīnījās par mūsu valsti, aizstāvēja to, izrādīja varonību. Šī piemiņas zīme ļaus to neaizmirst, atcerēties vienmēr, stāsta A.Stillers.
Ne mazāk emocionāla bijusi G.Rozīša un A.Stillera tikšanās ar V.Budrika mazmeitu Velgu Līci Dobelē. 

Kavaliera Voldemāra Budrika atdusas vietu mūsu vēstures interesenti atklāja tikai pirms dažiem gadiem, jo Igauņu kapsētā Salgales pagastā bija zināma viņa mātes kapavieta. Izrādījās, ka tur apbedīts arī Voldemārs Budriks. Viņš Lāčplēša Kara ordeni saņēma par cīņām Ziemassvētku kaujās, kad arī tika smagi ievainots. Neskatoties uz kara gados pārdzīvoto, vēlāk visu mūžu viņš darbojās lauksaimniecībā un tikai mūža nogali pavadīja pie meitas Dobelē. Viņa mazmeita pauda gandarījumu, ka pašvaldība palīdzēja uzstādīt pieminekli viņas vectēvam, stāsta I.Krieķe, piebilstot, ka V.Budrika mazmeita ar savu dzīvesbiedru šovasar sakārtoja visas Budriku dzimtas kapavietas Igauņu kapsētā.

Savukārt Dalbes kapos apbedītā Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera H.Brentes piemiņu glabā viņa mazdēls vēstures skolotājs Jānis Brente un mazmeita daktere Nellija Salmiņa. Skolotājs J.Brente ir apkopojis ziņas par sava vectēva dzīves gaitām. Tās liecina, ka H.Brente jau 20. gadsimta 30. gados kā mežsargs pārnācis strādāt un dzīvot Ozolnieku pagastā. Pēc Otrā pasaules kara, 1945. gada sākumā, viņš arestēts un izsūtīts, bet plaušu slimības dēļ 1948. gadā atbrīvots. Pēdējo dzīves gadu viņš pavadījis Nordeķu mežsarga mājā. Tagad Lāčplēša ordeņa kavaliera atdusas vietu apkopj mazmeita, bet mazdēls par vectēva kara gaitām stāsta dažādām auditorijām.

Ozolnieku bibliotēkas vadītāja un ekspozīcijas krājuma glabātājs skaidro, ka 2007. gadā izdevās tikties ar Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera J.Kupena meitu Spodru Hercu. Vasaras viņa aizvadīja tēva mājās Cenu pagasta (bijušais Teteles pagasts) Apiņos. Gaišā piemiņā viņa turēja tēvu, kurš ļāva viņai baudīt skaistu bērnību. J.Kupena dzīves gaitas negaidīti aprāvās 1944. gada decembrī, kad viņš atgriezās no Rīgas tirgus. Oficiālā versija – viņu sabraukusi padomju armijas mašīna. S.Herca gan domāja citādāk – ka ar tēvu izrēķinājās kā Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri un Brīvības
cīņu dalībnieku. 

 Tagad mēs pieminam Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri Jēkabu Kupenu, Lāčplēša dienā noliekot ziedus un svecītes viņa atdusas vietā Teteles kapos, tā I.Krieķe.

I.Krieķe, A.Stillers un G.Rozītis saka paldies novada vadībai, deputātiem, visiem, kas atbalstīja ieceri uzstādīt piemiņas zīmes Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, un aicina varoņu piemiņai Lāčplēša dienā individuāli iedegt svecītes pie jaunizveidotajām piemiņas zīmēm.