Mīlestība pret NMPD gaismiņām

Normunds (fotogrāfijā pa vidu) ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs jau 13 gadus. Viņš ir sirsnīgs, uzticams un profesionāls kolēģis ar dzirkstošu humora izjūtu. Tāpat viņš ir arī foršs tētis savai meitai Beātei un dēlam Alvim, kuri abi arī strādā dienestā. Alvis tāpat kā tēvs stūrē mediķu auto, savukārt Beāte, nupat kā beigusi koledžu, izsaukumos dodas jau otro gadu kā ārsta palīdze.

Viņiem visiem ir viena darba vieta – NMPD brigādes punkts Jelgavā. Beātei, kura ir mediķe, šad tad nākas būt vienā maiņā gan ar tēvu, gan ar brāli. Bet visi trīs vienā izsaukumā viņi sastopas vien īpaši kritiskās situācijās. Tad, kad uz notikuma vietu tiek nosūtītas vairākas brigādes, jo ir vairāki cietušie.

Tas, ka visa Briņecu ģimene nonākusi dienestā, savā ziņā ir sievas un mammas Ineses Briņecas nopelns. Viņa NMPD punktā Jelgavā par ārsta palīdzi nostrādāja 35 gadus un nu atrodas pelnītā izdienas pensijā. “Sieva mani kaut kā ievilināja tajā dienestā, tā nu es te turos. Man jau patīk gan tā stūrēšana, gan sastapšanās ar dažādām situācijām un cilvēkiem,” teic Normunds. “Par to, ka meita aizgāja mātes pēdās, gan man personīgi bija pārsteigums. Bērnībā Beāte tā baidījās no asinīm un potēm, bet, laikam koledžā medicīna viņu tā pa īstam aizrāva.”

Pati Beāte gan saka, ka interese par darbu NMPD brigādē viņai ir no bērnības, jo ar dienestu un sarunām par to ir uzaugusi. “Visi domā, ka kāds mani apzināti mudināja izvēlēties ārsta palīga profesiju, jo brālis, mamma un tētis strādā dienestā. Taču tā gluži nav - neviens no vecākiem mani nekad nav uz to spiedis. Tā ir pašas izvēle! Arī mamma tagad priecājas, ka viņas vieta nestāv tukša.”

Brālis Alvis, kurš pēc profesijas ir karavīrs un dienē Nacionālajos bruņotajos spēkos, nu jau divus gadus, tāpat kā tēvs, vada arī NMPD operatīvo auto un traucas uz izsaukumiem. Tāpat kā māsa, arī viņš saka, ka kaut kur zemapziņā vienmēr ir zinājis, ka reiz strādās dienestā. “Mēs taču uzaugām brigādes punktā. Kad mājās nebija neviena, kas mūs pieskata, vecāki mūs ņēma līdzi uz darbu.” Alvis teic, ka darbs dienestā viņam patīk un padodas, turklāt kolēģi tagad viņu mudinot spert soli tālāk un no šofera pārtapt par ārsta palīgu, ja reiz viss tik labi sanāk!

Aizrauties ar NMPD gaismiņām spēj daudzi, kuri strādā vai nonāk saskarsmē ar dienestu. Tas ir ātrums, katrs izsaukums, kas neatkārtojas, tie ir arī pārsteidzoši cilvēki, kolēģi un likteņi, ko iepazīsti. Un visam pāri – tā ir vēlme palīdzēt cilvēkiem. “Dienests un tur notiekošais aizrauj un tas ievelk… Mūsu ģimeni, laikam, vieno mīlestība pret NMPD gaismiņām,” vienisprātis ir Briņecu ģimene.

NMPD atzīst, ka ir lepni par katru mūsu dienesta tēti – gan to, kurš šodien ir blakus savam vismazākajam un māca spert tikai pirmos soļus, gan tētiem, pateicoties kuru mīlestībai un rūpēm, bērni jau izpletuši spārnus un droši veido savu dzīvi!