Ignats,
Virgīnija
ZIŅAS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • Portāls ziņo
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Novembris
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293012345
Arhīva navigācija

APTAUJA
Vai vakcinācijai pret Covid-19 jābūt obligātai? ..vairāk
Jā!
Atsevišķās
profesijās
strādājošajiem
jābūt
Es jau esmu
vakcinējies/usies,
citiem arī vajag
Nē!
Man vienalga




Latvijā turpina izplatīties bīstama ozolu slimība

Raksts publicēts: 2021.06.26. 10:12:02
Raksta autors: skaties.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Latvijā turpina izplatīties bīstama ozolu slimība – akūtā ozolu kalšana, kas novērota dažādās Latvijas vietās, bet lielākā bojāto koku koncentrācija ir Talsu apkaimē, liecina Valsts meža dienesta publiskotā informācija.

Slimības skartie ozoli aiziet bojā samērā ātri, parasti trīs piecu gadu laikā kopš simptomu parādīšanās.

Valsts meža dienests aicina pievērst uzmanību ozolu stumbriem, un vai uz tiem nav manāmi slimības simptomi. Ja tie pamanīti, ziņot Valsts meža dienesta speciālistiem.

Akūto ozolu kalšanas slimību ierosina vairākas baktēriju sugas, no kurām visbiežāk ir sastopamas divas – Gibbsiella quercinecans un Brenneria goodwinii. Šīs baktērijas tikusi konstatētas arī kalstošajos ozolos dabas parkā “Talsu pauguraine”.

Akūtā ozolu kalšana sevišķi izplatīta ir Lielbritānijā, kur šobrīd notiek intensīvi šīs slimības pētījumi.

Pēc britu zinātnieku teiktā, slimība skar galvenokārt tikai nobriedušus ozolus – tādus, kas ir vecāki par 50 gadiem un kuru diametrs krūšu augstumā ir vairāk nekā 30 centimetri.

Slimība ozolus apdraud gan dabiskās, gan mākslīgās ekosistēmās, tai skaitā mežos, parkos, lauksaimniecības zemēs un pilsētvidē.

Svarīgākā pazīme, pēc kuras slimību iespējams atpazīt, ir tā, ka no inficētā koka stumbra tek tumšs, lipīgs šķidrums (eksudāts), kas izdalās pa mazām, vertikālām plaisām. Brūču garums ir ap 11-20 centimetri un platums ap 1-2 cetiķetei.

Iesākumā tumšā šķidruma izdalīšanās vērojama vienu līdz divus metrus virs zemes, bet pēc tam tā var būt novērojama arī koka lapotnē, šķidruma izdalīšanās parasti vērojama pavasarī (no marta līdz jūnijam) un rudenī (no oktobra līdz novembrim).

Plašas sulojošas brūces ar rūgstošas sulas izdalījumiem nav šīs slimības pazīmes, uzsver Meža un vides aizsardzības daļas vecākais eksperts Oskars Zaļkalns.

VMD aicina pievērst uzmanību ozolu stumbriem, un vai uz tiem nav manītas slimības pazīmes – mazas vertikālas plaisas. Gadījumā, ja šāda veida plaisas ir novērotas, par to informēt dienesta speciālists Oskaru Zaļkalnu (tālrunis – 26188968; e-pasts: [email protected]) vai Vasiliju Kolāžu (tālrunis – 29441040; e-pasts – [email protected]).


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

1.4174480438232 95(0) - 1.1073360443115 2021.11.29. 19:59 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=10&art=51881 ip: 172.70.34.130 usememcache: 1