Partijas sola pārskatīt pašvaldības izdevumus

Jelgavas domē “Zaļo un zemnieku savienības” Andris Rāviņš pie varas ir 20 gadus.

Par 15 deputātu vietām tur domes vēlēšanās cīnīsies 149 kandidāti no 10 partijām. Pret esošo varu noskaņotās piecas partijas esot jau mutiski vienojušās – politiski sadrumstalota iznākuma gadījumā tās ķēdēsies kopā, lai sanāktu vairākumam vajadzīgās astoņas vietas domē. Starp balsotājiem būs arī tie, kas Rāviņa laikā kļuvuši pilngadīgi.

Skolniece Jelgavā Natālija Rumba: “Mani sauc Natālija. Esmu 18 gadus veca, un šīs būs manas pirmās vēlēšanas. Milzīga atbildība. Ir jāizdomā, kas tad ir pareizais variants, ko izvēlēties. Neesmu neko citu savā dzīvē kā mēru redzējusi, kā tikai Rāviņu. Tas man sarežģī izlemt – vai ir vajadzīgas pārmaiņas vai ir labi tā, kā ir.”

Natālija gan saka – esošā dome esot daudz laba jauniešiem devusi.

“Labāko sekmju skolēniem gada beigās tiek apbalvoti ar stipendiju. Tiek rīkoti dažādi pasākumi jauniešiem. “Junda”, kas ir jauniešu centrs, nesen tika pārcelts uz jaunām, rekonstruētām telpām, uzlabota jauniešu bibliotēka,” stāsta skolniece Jelgavā Natālija Rumba.

Jelgavā četru industriālo parku, tostarp arī vēsturiskās Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas līdzīpašniece Serlāna Bila, atzinīgi vērtē, cik pievilcīga radīta centrālā pilsētvide ar jaunām publiskām ēkām, sakārtotu esošo infrastruktūru. Uzņēmēja to korelē – cik viņas industriālajos parkos ir nomnieku.

Jelgavas uzņēmēja, industriālo parku līdzīpašniece Serlāna Bila: “Nomnieki tomēr mums nāk klāt. Skaits ir virs simta, un palielinās. Tas nozīmē to, ka šeit ir pievilcīga vide, un arī mēs kā uzņēmēji redzam nepārtrauktu attīstību. (..) Pilsētas vadībai ir ļoti svarīgs uzņēmēju viedoklis. Viņi vismaz divas reizes gadā aicina uzņēmējus uz tikšanos, kurā izstāsta par saviem plāniem, uzklausa uzņēmēju viedokli.”

Jelgavā dzīvo vairāk par 60 000 cilvēku. Liela daļa gan te pārguļ, bet strādā Rīgā. Ko iedzīvotāji sagaida no jaunās domes?

“Jelgavā ir problēmas tikt bērnudārzā. Apgaismojuma nav pagalmos, pa nakti ir tumšs. Zinu, ka pazīstamie [domei par šo problēmu] rakstīja, bet nekādas atbildes nebija,” atzīst Jelgavas iedzīvotājs Deniss.

“Ceļi ir sakāroti, infrastruktūra ir sakārtota. Nomaļu sakārtošanu gan jau 20 gadus sola,” spriež Jelgavas iedzīvotājs Jānis.

“Līdz šim ir ļoti daudz izdarīts Jelgavas pilsētā,” saka Jelgavas iedzīvotāja Ņina.

“Es pats esmu no rajona, te īrēju Jelgavā dzīvokli. Ziemā līdz 300 eiro. Koronavīrusa dēļ dēļ sieva bez darba. Vienam ir grūti izvilkt,” stāsta vēl kāds iedzīvotājs.

Jelgavas iedzīvotājs Jānis norāda, ka pašvaldībā daudz maz viss ir uzlabojies pēdējo gadu laikā un domnieki savu darbu dara labi.Pats uz jaunajām partijām neesot skatījies, nedz lasījis solījumus.

“Kamēr valdība nomainīsies domē, kamēr sāks loģiski domāt. Tik ne par cilvēkiem. Par savām kabatām,” spriež Jelgavas iedzīvotāja Kristīne.

Šā gada pamatbudžeta ieņēmumi ir 101 121 156 eiro. Vairāku partiju solījumos ir izdevumu pārskatīšana. Lai arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nesaskatīja nekādus pārkāpumus auto nomas iepirkumā, tomēr atsevišķi jelgavnieki jautā – vai tiešām mēram Rāviņam nepieciešams “Volvo”, kā noma katru mēnesi izmaksā vairāk nekā pusotru tūkstoti eiro. Savukārt nevalstiskajā sektorā skan neapmierinātība, kā šogad pašvaldība dalījusi naudu biedrībām, nodibinājumiem.

Vairākas partijas iet uz vēlēšanām ar solījumu novērst interešu konfliktus, nodrošināt atklātību iepirkumu konkursos, noteikt skaidrus kritērijus līdzekļu piešķiršanai atbalsta programmās, pašvaldības iestādēs iecelt profesionāļus, nevis partijas biedrus. Uz to kā vajadzību norāda arī iedzīvotāju veidotā biedrība “Jelgavas attīstībai”.

“Tas autoritārisms, kas ir vienas partijas dominance, karjeras iespējas caur partiju, kad domes struktūrās, kapitālsabiedrībās redzam vienas partijas cilvēkus. Tā ir slikta prakse, kā arī pašvaldības struktūru cilvēki balotējas uz domi,” novērojis biedrības “Jelgavas attīstībai” vadītājs Jānis Āboliņš.

Biedrībā uzskata – valstī būtu jānosaka: cik sasaukumus pēc kārtas viena persona drīkst vadīt pašvaldību.

“Labā prakse būtu, ka tie ir tie divi termiņi, un tas būtu pietiekami. Tas ir pietiekams laiks, ja ir idejas un zina, ko un kā darīt. Tad būtu jālaiž jau citi cilvēki. Kaut kādu svaigumu ienest tajā ikdienā,” saka biedrības “Jelgavas attīstībai” vadītājs Jānis Āboliņš.

Jelgavnieku kritisko domāšanu par notiekošo pašvaldībā veicina laikraksts “Zemgales Ziņas”, kas ir pretstats domes izdotajam slavinošajam vēstnesim. “Zemgales Ziņas” vairākkārt sastapušās ar pašvaldības izvairīšanos sniegt informāciju.

“Es ceru, ka jaunā pašvaldība, kas izveidosies, būs atvērtāka, būs caurspīdīgāka nekā tā, kas ir patlaban. Mums ir bijušas aizdomas. Mēs pievēršam uzmanību iepirkumiem, radniecīgām saitēm, mēs uzdodam neērtos jautājumus,” stāsta biedrības “Jelgavas attīstībai” vadītājs Jānis Āboliņš.

Valsts policija pievērsusi uzmanību, kā nu jau agrāk pašvaldībai piederošā uzņēmuma Jelgavas tirgus vairākuma daļas nonāca privātā īpašnieka rokās.

“Tik daudzas reizes viņš ir bijis avīzē par visādām nebūšanām, un vēl viņš tur sēž. Ir iemaisīts tajā tirgus afērā un saka “es nekā nezinu, es nekā nezinu”. Kā viņu ieraugu, tā viņš nekā nezinot,” atzīst tirgotāja Jelgavas tirgū.

Sākti būvniecība, lai tirgu pārceltu citviet – pie dzelzceļa stacijas. Lai arī tirgotāji ar prieku pārceltos, jo tirgus esošajā veidolā ir nobružāts, pat izskatoties pēc favelām jeb graustu rajoniem Brazīlijā, taču bažas par nomas maksu iespējamo kāpumu.

“Tas noteikti būs gan pārdevējam sliktāk, gan arī pircējam. Ja būs augtāka nomakas maksa, tad mums arī būs jāpaceļ cenas. Spriežot pēc projektiem, ko redzēju avīzē, jaunais tirgus būs solīds. Cilvēki gribēs,” norāda puķu un stādu tirgotājs Jelgavas tirgū Kaspars.

Savukārt kāda stādu pārdevēja tirgū, 80 gadīga kundze, meklē partiju solījumos bezmaksas publiskās pirts izveidi. Šobrīd naudasmaka saturs neļauj apmeklēt saunas.

“Tikai privātās. Kur pats Rāviņš mazgājas – es viņu gribētu uzaicināt apskatīties uz privātajām par tādām naudām, kādu saņem pensionāri. Varbūt tad viņš beidzot izdomās, lai pilsētā būtu valsts pirts. Es būtu ļoti pateicīga, ja tas būtu,” saka tirgotāja Jelgavas tirgū.

Mums klāt pienāk Larisa. Ņem pie rokas TV3 Ziņu žurnālistu un ved uz savu iekšpagalmu problēmu rādīt. “Man kauns, ka es tādā centrā dzīvoju. Pašvaldība, nelabojot izdangātos iekšpagalmus, kaut zvanīts vairākkārt. Tā ir bezdarbība. Tīrākā bezdarbībā. Slinkums. Viņi sēž savos kabinetos un neko nedara,” stāsta Jelgavas iedzīvotāja Larisa.

Partiju programmās gan tagad ir solījumi sakārot iekšpagalmus.

“Peļķes drausmīgas. Vai tad tas ir pagalms? Tas ir pagalms centrā? Mēs esam cilvēki, nevis lopi. Paskataties, kas te darās!” sašutusi ir tirgotāja.

Lai nebūtu kurpēs jāsmeļ ūdens, viņai jālavierē. “Un tad es lienu pa krūmiem ar saviem ratiņiem. Vot, tādā veidā es centrā staigāju!” par ikdienu stāsta Jelgavas iedzīvotāja.

Partijas sola pārskatīt pašvaldības izdevumus (9)