Atrasti ģeotermālie jeb karstie pazemes ūdeņi

Silu mežā netālu no stacijas “Meitene” Elejā pagājušā gadsimta 1970. gados tika veikts eksperimentāls urbums. Tā laika rezultāti izskatījās cerīgi, un kopumā Latvijā tika veikti 23 ģeotermālie urbumi vēl padomju laikos.

Bļodas formā ģeotermālie jeb karstie pazemes ūdeņi pienāk tuvu pie Jelgavas un arī Liepājas. To dēvē par anomāliju. Ir zināms, ka tās centrs atrodas Elejā.

Ir izpētīts, ka pazemē ūdens varētu būt 60 grādus karsts, kas apkurei pat esot par daudz. Un tas atrodas vien viena kilometra dziļumā, kas mūsdienu tehnoloģijām nebūtu nekāds šķērslis.

“Var teikt, tas ir mūžīgais dzinējs. Vajag ieguldīt diezgan lielu naudu, lai to izurbtu, sakārtotu to visu. Pēc tam jau ūdens nāk ārā, un tas tikai ir jāizmanto. Šie zinātnieki arī ir izpētījuši, kad tā problēma ir, ka mums šeit ir visa Mendeļejeva tabula iekšā ūdenī,” saka Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune.

Bet arī tas esot labojams. Mūslaikos metālus var attīrīt un pēc tam arī izmantot. Tomēr neatkarīgi no it kā acīmredzama labuma uzņēmēji ieguldīt naudu pazemes labumu izpētē nesteidz.

“Eiropā visi atbalsta. Ap 90% izdevumu sedz Eiropa. Un tad citās valstīs vēl 10% vēl pieliek valsts klāt jeb pašvaldība. Tāpēc ir interese paveikt to ar šādu Eiropas naudu un rast pēc tam darba vietas uzņēmējiem, lai Jelgavas novadā ienāktu uzņēmēji un strādātu. Jo neviens negrib ieguldīt savi naudu, ja to dara Eiropa,” saka Caune.

Šādas zaļās enerģijas ieguve Latvijā jau ir aktualizēta Saeimas tautsaimniecības komisijā. Eiropas naudu pašvaldības cer iegūt ar Ekonomikas ministrijas palīdzību.

“Ģeotermālās enerģijas ieguve ir tikai ieceres līmenī. Ekonomikas ministrija šobrīd nevar runāt par kādu konkrētu noteiktu projektu, mēs neesam plašāku informāciju par vēlmi šādu aktivitāti veikt. Taču attiecībā uz ES finansēšanas instrumentiem ir diezgan droši, ka atbalsts tiks piešķirts tādiem projektiem, kas nodrošina atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu un nespecificējot, kādā veidā šie resursi tiek iegūti,” norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš.

Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā mērķis ir sasniegt 50% atjaunojamās enerģijas. Galvenokārt tas paredz dabas gāzes aizstāšanu ar šķeldu. Bet tiek pieļauta arī zemes siltuma izmantošana.

“Ģeotermālās enerģijas izmantošana šobrīd netiek uzskatīta kā viens no galvenajiem virzieniem plānam 2030. gadam, taču tas nav izslēgts, ka šis ir viens no virzieniem, kurā ir iespējams veikt papildu izpētes darbus, lai noskaidrotu, vai ar mūsdienu tehnoloģijām ir iespējams izmantot tos resursus, kas Latvijā pastāv,” saka Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Lai to saprastu, ir nepieciešams veikt pētījumu, kas varētu maksāt apmēram 400 tūkstošus eiro. Ar jaunākām tehnoloģijām var noskenēt zemes dzīles. Un tā nav nekāda fantastika. Ģeotermālā stacija jau veiksmīgi darbojas Lietuvā, Klaipēdā. Tur gan pazemes ūdens ir vien 38 grādus silts. Bet tik un tā ziemas sezonā tas nodrošina 40% nepieciešamā siltuma.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis lēš, ka Latvijā jautājumu par ģeotermālas enerģijas izpēti varētu iekļaut Eiropas Savienības jaunajās atbalsta programmās, kas tiks skatītas nākamgad.