Par ”Brakšķi” likvidāciju maksās iedzīvotāji

“Mēs, protams, nevēlamies atlaist darbiniekus un izpostīt to, kas gadiem ilgi veidots un attīstīts. Tomēr visvairāk cietīs nevis uzņēmums, bet tieši cilvēki. Parastie iedzīvotāji,” uzsver Grīnfelds. Ja poligonu slēgs, tas nozīmē, ka kravas nāksies vest uz Rīgu. Jelgavai tas nozīmē papildus 130 kilometrus katrai atkritumu mašīnai dienā, kas gadā sastāda vairāk par miljonu, bet visiem novadiem Zemgalē – vēl vairāk. Piemērām, Aucei – gandrīz 200.

“Pieaug degvielas patēriņš, ceļā pavadītais laiks un darba stundas – visi šie faktori ietekmēs tarifu, un tas var pieaugt par 26-45% (atkarībā no katras pilsētas un novada atrašanās vietas) ” saka Grīnfelds, norādot, ka bez tarifa pieauguma iedzīvotājiem nāksies rēķināties arī ar valsts nozīmes šosejas noslogotību ar atkritumu vedējiem. Papildus iepriekš minētajam, lielākam kaitīgo izmešu daudzumam un vairākiem desmitiem jaunu bezdarbnieku pastāv vēl viena potenciāla problēma:

“Mēs paredzam, ka daudzas privātpersonas gluži vienkārši nevedīs savus celtniecības atkritumus vai citus lielgabarīta atkritumus 130 kilometrus uz Rīgu. Tos nelegāli novietos pie daudzdzīvokļu māju konteineriem vai izmetīs mežā, un tie būs piesārņoti vel vairāk” pauž Grīnfelds.

Uzņēmums līdz šim brīdim nav saņēmis nevienu ar ekonomiskiem aprēķiniem pamatotu argumentu.

“VARAM plāns ir balstīts uz pieņēmumiem, tieši šādu formulējumu izmantoja normatīvā akta projektā,” teic Grīnfelds. Uzņēmuma valdes loceklis atzīmē, ka publiski ministrija pauž viedokli, ka poligonus neviens neslēdz, tā esot tikai restrukturizācija. Tomēr pēc būtības poligoniem būs “sasietas rokas”, to darbība vairs neatmaksāsies. “Nomirsim dabīgā nāvē, jo viss, ko mēs spēsim darīt, būs neizdevīgi,” saka Grīnfelds.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija norādīja, ka visi ieguldījumi poligonā ir plānoti uz 14 gadiem, nevis uz 2-3. Un līdz ar to cenas iedzīvotājiem strauji pieaugs. Valstij būs jākompensē radušos zaudējumus.

Saskaņā ar Eiropas prasībām, bioloģisko atkritumu pārstrādes process nevar būt ilgāks par 3 gadiem, izmantojot speciālas, ļoti dārgas iekārtas un tie nedrīkst sapūt dabīgā ceļā, ievietoti biošūnā, kā tas notiek šobrīd ”Brakšķos” .SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” ir izstrādājusi atbilstošu projektu, bet atbilstoši pašreizējam plāna projektam, VARAM nav paredzējusi atbalstīt šo projektu, tādējādi liedzot poligona attīstību nākotnē.

“17.jūlijā mēs iesniedzām Centrālā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) izvērtēšanai īpaši mūsdienīgas pārstrādes stacijas projektu. Tomēr izrādījās, ka mēs velti esam tik ilgi pie šā projekta strādājuši – ņemot vērā VARAM ierosinātās izmaiņas, šis projekts netiks saskaņots,” teic Grīnfelds, piezīmējot, ka, nerealizējot šo projektu, poligons ir lemts likvidācijai jebkurā gadījumā, jo bez bioloģisko atkritumu pārstrādes tā darbībai nebūs atdeves.

“Bez tam,” atzīmē Grīnfelds, “ja ministrijas plāni īstenosies, 65% atkritumu no visas valsts koncentrēsies Rīgā. Kas savukārt ir stratēģiska kļūda. Likvidēt otro lielāko poligonu Latvijā ir nacionālās drošības jautājums. Kas notiks ja kādu dienu ārkārtas apstākļu dēļ tiks traucēta satiksme pār Daugavas tiltiem Rīgā, vai radīsies kāda nopietna tehniska kļūme Getliņos?

Ņemot vērā prognozējamo autotransporta darba ilguma pieaugumu uz katru savākto atkritumu tonnu, attiecīgi būtiski pieaugs patērētās degvielas daudzums dabas un dabas piesārņojums ar izplūdes gāzu izmešiem, kas ir klajā pretrunā Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030.gadam nostādnēm, kas paredz samazināt Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu darbībās, kas nav lielā enerģētika un rūpniecība.

Bioloģijas zinātnes doktors Indulis Emsis oktobra sakumā publicējis viedokli, ka VARAM piedāvātā reforma ne tikai negatīvi ietekmēs vidi un tautsaimniecību kopumā bet var būtiski ietekmēt arī nacionālās drošības aspektus.