Pakāpeniski iestājas meteoroloģiskais rudens

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Ceturtdien daudzviet Latvijā starp mākoņiem parādīsies saule un daudzviet īslaicīgi līs, prognozē sinoptiķi.

Lokāli iespējams stiprs lietus un pērkona negaiss. Termometra stabiņš pakāpsies līdz +14..+19 grādiem.

Pūtīs lēns līdz mērens ziemeļu, ziemeļaustrumu vējš, bet no rīta Ziemeļkurzemes piekrastē gaidāmas vēja brāzmas līdz 19 metriem sekundē.

Rīgā būs pārsvarā mākoņains laiks, iespējams īslaicīgs lietus. Bezvēju nomainīs mērens ziemeļu, ziemeļaustrumu vējš, gaiss iesils līdz +17..+18 grādiem.

Laikapstākļus nosaka ciklons. Atmosfēras spiediens 749-751 dzīvsudraba staba milimetrs jūras līmenī.

Latvijā pakāpeniski iestājas meteoroloģiskais rudens

No 25.augusta vietām Latvijā iestājies meteoroloģiskais rudens, liecina provizoriski dati no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra un laika prognozes.

Meteoroloģiskais rudens sākas, diennakts vidējai gaisa temperatūrai stabili noslīdot zem +15 grādiem. Vairākās novērojumu stacijās – tai skaitā Alūksnē, Bauskā un Zosēnos – kopš 25.augusta vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par +15 grādiem, un pašreizējās prognozes liecina, ka vismaz daļā valsts šāds temperatūras režīms saglabāsies ilgstoši.

Daudzu gadu gaitā iegūtie novērojumi liecina, ka Alūksnes un Vidzemes augstienē meteoroloģiskais rudens parasti sākas laikā ap 20.augustu, bet visvēlāk – septembra pirmajās dienās – rudens parasti iestājas atklātas jūras piekrastē.

Jau ziņots, ka augusta pirmā un otrā dekāde Latvijā bija 0,9 grādus siltāka par normu, jūlijs bija grādu vēsāks nekā ierasts, savukārt jūnija vidējā gaisa temperatūra pakāpās 3,3 grādus virs normas, kļūstot par otro siltāko jūniju valsts meteoroloģisko novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no pērnā gada rekorda.

Ilgtermiņa prognozes liecina, ka gan septembris, gan rudens un ziema kopumā gaidāma nedaudz siltāka par normu.

2019.gada meteoroloģiskais rudens daudzviet valstī turpinājās līdz 2020.gada februārim, kad tika pasludināta pavasara iestāšanās. Anomāli siltās ziemas dēļ sinoptiķiem nācās ieviest papildu kritēriju meteoroloģiskā pavasara sākuma noteikšanai, pēc kura novilkt robežu starp rudeni un pavasari, ja iztrūkst meteoroloģiskās ziemas.

Citviet pasaulē meteoroloģiskos gadalaikus mēdz saukt par termālajiem gadalaikiem, savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs, Lielbritānijā un vairākās citās valstīs meteoroloģiskie gadalaiki atbilst kalendārajiem gadalaikiem, tai skaitā rudens sākas 1.septembrī un noslēdzas 30.novembrī.

Turpretī astronomiskā rudens sākums ir ekvinokcija – šajā laikā abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu. Šogad astronomiskais rudens Zemes ziemeļu puslodē iestāsies 22.septembrī plkst.16.31.

Gadalaikus var iedalīt arī citādi. Fenoloģisko rudeni iezīmē gājputnu aizlidošana, lapu krāsošanās un citas norises dabā. Klimatiskā rudens robežas ir iepriekšējo trīs desmitgažu meteoroloģiskā rudens sākuma un beigu vidējie datumi.

Solārie gadalaiki tiek iedalīti atbilstoši dienas garumam jeb saules spīdēšanas ilgumam. Solārais rudens Latvijā ik gadu sākas aptuveni 6.augustā un beidzas 5.novembrī, tādējādi astronomiskā rudens sākums ir solārā rudens vidus.