Pavērsieni Jelgavas prokurores kukuļošanas lietā

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Bijušajam ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, iespējams, būs jāstājas tiesas priekšā par neatļautu ziņu izpaušanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis prokuratūrai no cita krimnālprocesa izdalītu lietu, kurā, pēc Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā esošas neoficiālas informācijas, rosina Kalnmeieru apsūdzēt saistībā ar informācijas noplūdi Jelgavas prokurores kukuļošanas lietā.

Ziņa par to, ka KNAB aizturējis vienu no Jelgavas prokurorēm Zinaīdu Egli, parādījās pagājušajā nedēļā. KNAB par ierosināto kriminālprocesu neko daudz nekomentēja, vien norādīja, ka tas ierosināts par kukuļņemšanas organizēšanu, kukuļņemšanu, uzkūdīšanu izpaust neizpaužamas ziņas un neizpaužamu ziņu izpaušanu.

Pēc LTV Ziņu dienesta rīcībā esošas neoficiālas informācijas, par neatļautu ziņu izpaušanu aizdomās tiek turēts bijušais ģenerālprokurors Kalnmeiers.

Sazvanīts, viņš sacīja: "Es nekādus komentārus nesniedzu ne par ko. (..) Paldies par zvanu un visu labu."

Kā neoficiāli zināms LTV Ziņu dienestam, Kalnmeiers īsi pirms pilnvaru termiņa beigām informāciju par ar Egles lietu saistītajām procesuālajām darbībām izpaudis vairākiem prokuroriem, no kuriem viena, virsprokurore Elita Jurkjāne, to tālāk nodevusi savam dzīvesbiedram, advokātam Jurim Jurkjānam. Caur viņu savukārt informācija nonākusi pie advokātes Ievas Cīrules, kura kopā ar Egli figurē šī procesa kukuļošanas epizodē. 

Cīruli un Jurkjānu pāri ar Egli saista arī draudzības saites sociālajā tīklā "Facebook".  Ne Cīrule, ne viņas advokāts situāciju komentēt nevēlējās.

"Nevaru šobrīd sniegt nekādu informāciju," LTV sacīja Cīrule. Advokāts Saulvedis Vārpiņš teica: "Ņemot vērā to, ka es kriminālprocesā esmu parakstījis dokumentus par ziņu neizpaušanu, diemžēl nevaru jums atbildēt. Bija prieks jūs dzirdēt, visu labu."

Teju identiskas atbildes uz jautājumu par procesuālo statusu lietā sniedz arī Jurkjāni. "Nevaru apstiprināt. Neko es neapstiprināšanu un nesniegšu nekādus komentārus," LTV teica Jurkjāns. No komentāriem atteicās arī Jurkjāne: "Nav nekādu komentāru par šo jautājumu."

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns LTV apstiprināja –

KNAB Jurkjānei piemērojis drošības līdzekli, kas viņai liedz ieņemt līdzšinējo amatu, un ar Stukāna lēmumu viņa no tā uz procesa skatīšanas laiku atstādināta.

Savukārt, kā LTV atklāja KNAB, epizode par informācijas noplūdi no kriminālprocesa par kukuļošanu izdalīta un otrdien, 4. augustā, nosūtīta uz prokuratūru, kam jālemj par lietas virzīšanu uz tiesu.

"KNAB Ģenerālprokuratūrai nosūtījis lietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret vienu bijušo un vienu esošo Ģenerālprokuratūras amatpersonu, kā arī vienu fizisku personu. Krimināllieta attiecībā pret amatpersonām ir ierosināta par iespējamu neizpaužamu ziņu izpaušanu, kas nav valsts noslēpums. Savukārt pret fizisku personu – par, iespējams, apzināti nepatiesu liecību sniegšanu. Konkrētā krimināllieta ir izdalīta no KNAB jau iepriekš uzsākta kriminālprocesa," teica KNAB pārstāve Paula Vilsone.

Dienas beigās prokuratūra no KNAB krimināllietu saņēmusi, kas nozīme, ka tuvāko desmit dienu laikā tai būs jālemj par tās virzīšanu uz tiesu.

Kā sarunā ar LTV atzina Stukāns – viņam nav pamata apšaubīt KNAB paustās aizdomas, ka virsprokurore Jurkjāne un bijušais ģenerālprokurors Kalnmeiers izpauduši neizpaužamas ziņas.

"Ja par šo gadījumu ir uzsākts process, par procesa uzsākšanu ir paziņots uzraugošajam prokuroram... Ja viņš uzskatītu, ka tas tā nav, viņam vajadzētu saskaņā ar likumu atcelt šos lēmumus. Ja uzraugošais prokurors nerīkojas un seko drošības līdzekļu piemērošana, man nav nekāda pamata uzskatīt, ka šeit nebūtu tas, kas ir norādīts lēmumos. Tātad pamats KNAB uzsākt procesu bija," teica Stukāns.

"(..) Ja prokurors ir pārkāpis likumu, viņš saņems likumā noteikto sodu, variantu nav," teica jaunais ģenerālprokurors.

Krimināllikums par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Tagad prokuratūrai būs jāizlemj, vai uzrādīt apsūdzību. Likums gan dod iespējas prokuratūrai vienoties ar apsūdzēto par sodu, pieņemt lēmumu par krimināllietas izbeigšanu, vai arī lietu nosūtīt atpakaļ KNAB ar norādījumiem par nepieciešamību veikt papildu izmeklēšanu.

11.jūlijā noslēdzās Kalnmeiera ģenerālprokurora pilnvaru termiņš, savukārt viņa vietā stājās jaunais ģenerālprokurors Stukāns.

Kalnmeiers ģenerālprokurora amatā bija kopš 2010. gada. Pirms tam viņš ieņēma Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurora amatu.