Asja, Asnate,
Dāgs
ZIŅAS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • Portāls ziņo
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Septembris
303112345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930123
Arhīva navigācija

APTAUJA
Kādi plāni vasaras brīvajam laikam? ..vairāk
Man nav brīva laika
37
Dzīvošos dārzā
31
Nedarīšu neko
20
Apceļošu Latviju
20
Ceļošu uz ārzemēm
12
Sauļošos
10



Levits izsludina novadu reformu (1)

Raksts publicēts: 2020.06.19. 11:56:52
Raksta autors: delfi.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Valsts prezidents Egils Levits, veltot kritiskus vārdus novadu reformas likumprojekta sagatavošanas procesam, tomēr izšķīries par valstiski atbildīgu soli izsludināt likumprojektu. Par to prezidents paziņoja piektdien, 19. jūnijā, Rīgas pilī īpaši sasauktā preses konferencē par 10. jūnijā Saeimā pieņemto administratīvi teritoriālās reformas likumu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums".

Prezidents atzina, ka Saeima ir būtiski uzlabojusi valdības iesniegto likumprojektu, tomēr gan Saeimai, gan Ministru kabinetam ir jāmācās no šīs reformas sagatavošanas kļūdām, īstenojot turpmākās un citas reformas. Valsts prezidents preses konferencē arī atzina, ka Varakļānu, kā arī Kandavas un vēl dažu citu neapmierināto novadu jautājumu Saeima varētu risināt ar novadu reformas likuma grozījumiem.

Satversmes 69. pants paredz, ka Valsts prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā desmitā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc to pieņemšanas.

Dienu iepriekš savā pirmajā uzrunā Saeimas pavasara sesijas noslēgumā, pievēršoties dažām svarīgām jomām, kuras līdz šim Saeima ir atrisinājusi vai paveikusi nopietnu darbu, kā arī darbiem, kas neatliekami veicami, tai skaitā uzdevumiem, kurus prezidents minējis savā Saeimas sesijas atklāšanas runā pagājušā gada rudenī, Levits atzina, ka šīs sesijas laikā beidzot ir pieņemts administratīvi teritoriālās reformas likums, bet par to viņš runās rīt.

Valsts prezidents preses konferencē piektdien nāca klajā paziņojumu, kurā rūpīgi izklāstīja savu argumentāciju lēmuma par likuma izsludināšanu pieņemšanai, apzinoties šā lēmuma nozīmīgumu mūsu valsts dzīvē.

Sasteigts process

Prezidents norādīja, ka administratīvi teritoriālā reforma noteiks Latvijas attīstību gadu desmitus uz priekšu, tā skar teju katru Latvijas iedzīvotāju, un teju katram ir savs viedoklis un pārliecība gan par reformas vajadzību un gaitu, gan arī sasniegtajiem rezultātiem. Liela daļa pašvaldību un iedzīvotāji to atbalsta, bet daudzi ir arī pret to.

"Esmu uzklausījis un sadzirdējis visu reformā iesaistīto viedokļus, argumentus un emocionālo pārliecību. Šajās dienās gluži kā tiesas spriedumā esmu svēris un vērtējis argumentus par likuma izsludināšanu un argumentus par likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai," sacīja Levits.

Pieņemtajā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā Saeima politiski ir izšķīrusies par būtisku pašvaldību skaita samazināšanu, paredzot šobrīd esošo 119 pašvaldību vietā 42 pašvaldības, kas ir daudz jaudīgākas un potenciāli varētu nodrošināt pienācīgus un katram iedzīvotājam vienlīdzīgi pieejamus pašvaldību sniegtos pakalpojumus, kā arī sekmēt ekonomisko izaugsmi.

"Regulāri tiekoties ar Latvijas iedzīvotājiem visās Latvijas malās un uzklausot viņu domas un vērtējumus par politisko situāciju, no pirmajām dienām Valsts prezidenta amatā esmu dzirdējis kritiku par notiekošo administratīvi teritoriālo reformu, bažas par vietējo kopienu viedokļa ignorēšanu un pamatotas bailes un neziņu par dzīvi pēc administratīvi teritoriālās reformas. Kopējas reģionālās un pašvaldību attīstības politikas vājums un nespēja nodrošināt visas valsts vienmērīgu ekonomisko attīstību šajos gados visvairāk ir izjusti nevis Rīgā un Pierīgā vai reģionālās attīstības centros, bet tieši attālākajos pagastos un mazpilsētās," norādīja prezidents.

"Arī šī administratīvi teritoriālā reforma vissāpīgāk emocionāli skar tās vietējās kopienas, kas atrodas tālāk no iezīmētajiem attīstības centriem. Es pilnībā saprotu vietējo kopienu bažas, ka, zaudējot savu pašvaldību un iekļaujoties lielākās pašvaldībās, to kultūrvēsturiskā identitāte un lokālās piederības izjūta varētu būt apdraudēta, kā arī tiktu samazinātas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu savās interesēs un varētu attālināties lēmumu pieņemšanas centri, radot bažas par nākotnes izredzēm un pakalpojumu pieejamību," uzsvēra Levits.

Tādēļ prezidents pārliecība ir, ka vietējās kopienas – pagasti un mazpilsētas – šīs administratīvi teritoriālās reformas rezultātā nedrīkst pazust. Valstij ir jārada priekšnoteikumi, lai vietējo kopienu balss un intereses tiktu saklausītas nākotnē vairāk, nekā tas bijis līdz šim. Katrai vietējai kopienai ir jāsaglabā sava identitāte un sava vienreizība, un tas ir būtiski kā no visas valsts kopējām ilgtermiņa interesēm, tā no latviešu nācijas un mūsu nacionālās identitātes perspektīvas.

Stipras un savā lokālajā piederības izjūtā un kultūrvēsturiskajā vidē sakņotas vietējās kopienas – mūsu Latvijas pagasti un mazpilsētas – ir mūsu tautas un valsts ilgtspējīgas attīstības pamats un mūsu kultūras un dzīvesziņas nesējs cauri gadsimtiem, uzskata Levits.

"Diemžēl administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanas posms ir bijis nepietiekoši pārdomāts, par labu iespējami ātrai likumprojekta virzībai upurējot rūpīgu analīzi, pienācīgu koncepcijas izstrādi un līdzvērtīgu dialogu ar sabiedrību, argumentējot un pārliecinot par reformas nepieciešamību. Likumprojekta izstrādātāju tikai formālais respekts pret mūsu demokrātiskajā valsts iekārtā ietvertajiem dialoga principiem starp vietējām kopienām, pašvaldībām un valsti, kā arī izsvērtu argumentu un pamatojuma aizstāšana ar labākas nākotnes solījumiem ir devusi pamatu neizpratnei un aizvainotībai daudzās vietējās kopienās un mūsu valsts iedzīvotājos," secinājis Valsts prezidents.

Levits uzskata, ka likumprojekta izstrādātāju un virzītāju jauda politiski izdzīt reformu izsaukusi tādu pašu pretestību un emocionālu apņēmību tai pretoties par katru cenu. Tādēļ šīs pretrunas reformas sagatavošanas gaitā ir kļuvušas ļoti asas. "Es varu tikai pievienoties Satversmes tiesas autoritatīvajam konstatējumam nesenajā spriedumā par Ikšķiles iedzīvotāju aptauju, ka šajās diskusijās no visām iesaistītajām pusēm ir pietrūcis labas ticības, savstarpējās cieņas un patiesa respekta pret mūsu demokrātiskās valsts iekārtas principiem," atzina prezidents.

Levits sacīja, ka viņu patiesi uztrauc, ka administratīvi teritoriālās reformas diskusijās vismazāk ir runāts un domāts par visas valsts kopējām interesēm ilgtermiņā un visas sabiedrības un katra iedzīvotāja potenciālajiem ieguvumiem reformas rezultātā.

"Administratīvi teritoriālās reformas mērķis nav un nevar būt tikai mehānisks pašvaldību vai pašvaldību domju deputātu skaita samazinājums. Administratīvi teritoriālajai reformai jābūt balstītai uz vienvērtības principu – katram Latvijas iedzīvotājam jābūt vienādām dzīves iespējām un pieejamiem pakalpojumiem neatkarīgi no vietas, kur viņš dzīvo. Diemžēl šiem apsvērumiem reformas sagatavošanas posmā ir piešķirts pārāk mazs svars, un tas devis iemeslu pretestībai un neizpratnei par reformas mērķiem un izvēlētajiem instrumentiem," vēstīja prezidents.

Tādēļ šī Administratīvi teritoriālās reformas gaita nav un nevar tikt uzskatīta par laba reformu procesa paraugu. Tieši pretēji – Saeimai un Ministru kabinetam ir jāmācās no reformas gaitā pieļautajām kļūdām un stratēģiski būtu jāuzlabo reformu veiktspēja nākotnē, teica Levits.

Pēc viņa domām, labam administratīvi teritoriālās reformas procesam būtu jābalstās vienotā pieejā, kas balstīta vienos un tajos pašos principos un kritērijos, pret katru no jaunveidojamām pašvaldībām un pret esošo vietējo kopienu interesēm. Tāpat šajā procesā būtu bijis svarīgi ne tikai formāli uzklausīt, bet patiešām sadzirdēt un pēc iespējas mēģināt ņemt vērā vietējo kopienu argumentus un ierosinājumus labākam pašvaldību iekārtojumam pēc reformas.

"Saeima sākotnējo likumprojektu visumā ir krietni uzlabojusi. Tomēr arī Saeimai ne visos gadījumos ir izdevies nodrošināt vienādu pieeju līdzīgās situācijās, kā arī likumdevējs būtu varējis būt atvērtāks vietējo kopienu jēdzīgiem un pamatotiem ierosinājumiem," secinājis Levits.

Reformas nepieciešama

Prezidents atzīst, ka reforma šodien ir nepieciešama, lai varētu tikt turpināti ar to cieši saistītie nākamie reformu soļi. Administratīvi teritoriālā reforma ir visu Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa interesēs. Tā ir jāveic, lai varētu tikt sekmēta visas Latvijas vienmērīga un ilgtspējīga attīstība un katram Latvijas iedzīvotājam viņa pašvaldība varētu nodrošināt pienācīgus un vienādi pieejamus pakalpojumus.

"Mazākam pašvaldību skaitam, kas kļūst jaudīgākas, jāspēj nodrošināt labāku ekonomisko un sociālo attīstību un labāku katra iedzīvotāja dzīvi pēc reformas. Tiem jākļūst par šīs reformas atslēgas vārdiem – reformas rezultātā paliek mazāk pašvaldību, lai pēc reformas katram kļūtu labāk un solītās labās pārmaiņas ilgtermiņā izjustu katrs. Uz to jāraugās kā valsts institūcijām, tā arī pašām pašvaldībām – lai uz reformu liktās cerības attaisnotos un izdotos sasniegt reformas mērķus," uzsver prezidents.

Levits atzina, ka diskusijās par reformu visas iesaistītās puses ir patērējušas daudz enerģijas un spēka, lai reformu dzītu uz priekšu vai mēģinātu to maksimāli nobremzēt. "Es labi apzinos, ka Administratīvi teritoriālo reformu kā ilgstoši nerisinātu un politiski sasāpējušu problēmu, kas tieši un nepastarpināti skar teju katru Latvijas iedzīvotāju, nevar atrisināt ar gludu un visiem vienlīdz derīgu likumu. Jo svarīgāka un būtiskāka ir reforma, jo vairāk domstarpības un diskusijas tā rada. Tas ir pašsaprotami. Sarežģītajos apstākļos Saeimas vairākums tomēr ir spējis vienoties par risinājumu, kas vērsts uz pašvaldību ekonomiskās jaudas un iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu uzlabošanu. Šāda apņēmība un spēja panākt pietiekami jēdzīgu rezultātu pelna respektu," teica prezidents.

Viņš uzsver, ka šis likums nebūt nav visa administratīvi teritoriālā reforma. Izšķirošs ir nevis jaunais pašvaldību iekārtojums un to robežas, bet gan turpmākie praktiskie Likuma iedzīvināšanas soļi un tam nepieciešamo likumu izstrāde un pieņemšana. Saeimai pēc iespējas ātrāk ir jāīsteno nākamie reformu soļi, kā paveikšanai bija vajadzīgs šis likums.

"Šobrīd ir valstiski atbildīgi dot iespēju tam stāties spēkā un patiešām sākt reformu, nevis turpināt bezgalīgo cīņu un vairot domstarpības. Saeimas pieņemtais likums varētu kalpot par stabilu pamatu visas valsts vienmērīgai un ilgtspējīgai attīstībai visas Latvijas sabiedrības kopējās interesēs," skaidroja prezidents.

Prezidents arī atgādināja, ka, apzinoties šīs reformas nozīmīgumu valsts attīstībai ilgtermiņā, ir rūpīgi sekojis līdzi tās norisei un savlaikus iesniedzis Saeimai savus vērtējumus un priekšlikumus un pirms otrā lasījuma paudis viedokli, ka reformas īstenošanā problemātiska ir iedzīvotāju demokrātiskās piederības vietējām kopienām un kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšana.

"Lai rastu iespēju jau savlaikus jēdzīgi nokārtot šos jautājumus, iesniedzu Saeimai izskatīšanai savus priekšlikumus, kas vērsti tieši uz iedzīvotāju demokrātiskās piederības un uz kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšanu. Saeima pieņemtajā likumā ir atbalstījusi manus iesniegtos priekšlikumus. Uzskatu, ka tas ir būtisks sākotnējā reformas piedāvājuma uzlabojums. Šo priekšlikumu īstenošana ļaus administratīvi teritoriālajā reformā ņemt vērā un nodrošināt vietējo kopienu kultūrvēsturiskās identitātes un piederības aspektus, kā arī to demokrātiskas līdzdalības iespējas pašvaldībā. Ja Saeima būtu noraidījusi priekšlikumu stratēģiski nodrošināt kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas un ilgtspējīgas attīstības iespējas latviešu vēsturiskajās zemēs, kā arī demokrātiski vēlētas vietējo kopienu pārstāvniecības pagastos un mazpilsētās ar savu kompetenci, būtu grūti atrast izšķirošus argumentus par labu šā likuma izsludināšanai," paziņoja Levits.

Prezidents atgādināja, ka Saeima ir atbalstījusi atsevišķa likuma pieņemšanu, kura mērķis būtu iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšana un kultūrvēsturiskās vides saglabāšana un ilgtspējīga attīstība.

"Mani patiesi priecē, cik daudzās Latvijas vietās administratīvi teritoriālā reforma ir iekustinājusi apzināšanos par kultūrvēsturisko identitāti un piederību kādai latviešu vēsturiskajai zemei. Diskusijās par administratīvi teritoriālo reformu esam apzinājušies, ka latviskās identitātes daudzveidība, kā arī latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskā vide un tajās veidojušās unikālās mazās kultūrtelpas ir nozīmīgs un saglabājams visas sabiedrības kopējs labums. Valstij ir nepieciešama atsevišķa pārdomāta horizontālā politika šajā jomā," teica Levits.

Prezidents uzsver, ka ar administratīvi teritoriālo reformu risina pastāvošās ekonomiskās un sociālās problēmas, kā arī pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem, bet administratīvi teritoriālā reforma nav īstais instruments kultūrvēsturiskās identitātes un piederības stiprināšanai. Tam nepieciešami citi likumi un instrumenti.

"Tādēļ esmu paredzējis jau tuvākajā laikā iesniegt Saeimā izskatīšanai Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu. Būtiski, lai pēc iespējas katra vietējā kopiena šajā likumā ar detalizāciju līdz pagasta, pilsētas vai pat atsevišķos gadījumos noteiktai pagasta vai pilsētas daļai var atrast likumdevēja skaidri atzītu tās piederību kādai latviešu vēsturiskajai zemei – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei vai Sēlijai," sacīja Levits.

Viņš atgādināja, ka Saeima, atbilstoši viņa priekšlikumam, ir uzdevusi Ministru kabinetam līdz 2020. gada 31. decembrim izstrādāt un iesniegt Saeimai izskatīšanai likumprojektu par vietējo kopienu (pagastu un pilsētu) tiesībām demokrātiski ievēlēt savus priekšstāvjus un šādu vietējo kopienu kompetenci pašiem kārtot vietējas nozīmes jautājumus.

Vietējās kopienas ir vēsturiski ilgā laika periodā veidojušās iedzīvotāju kopības Latvijas pagastos un mazpilsētās, kam ir sava noteikta identitāte un piederības izjūta. Šādām vietējām kopienām jau ir arī gadsimtos nostiprināti kultūrvēsturiski apzīmējumi – pagasti un pilsētas. Tādēļ likumos ir jāsaglabā vietējās kopienas, kam ar likumu ir piešķirta sava noteikta kompetence lokālas nozīmes jautājumu kārtošanā. Tas dotu iespēju iedzīvotājiem risināt lokālos jautājumus tuvāk viņu dzīvesvietai, kā arī stiprinātu iedzīvotāju kultūrvēsturisko identitāti un piederības sajūtu konkrētai vietai, uzskata prezidents.

Vietējo kopienu saglabāšana skar ne tikai identitāti un piederību, bet arī demokrātiju, konkrēti pilsonisko atbildību, kas sākas jau ar atbildību par savu tiešo dzīves apkaimi. Vietējām kopienām jāparedz vēlēta to interešu pārstāvniecība vietējo kopienu kompetencē esošo jautājumu izlemšanā un saziņā ar savu novada pašvaldību, lai vietējām kopienām būtu iespēja atbilstoši savam jaudīgumam efektīvi kārtot vietējas, lokālas nozīmes jautājumus, uzsver Levits, norādot, ka paredzējis rūpīgi sekot arī šā likumprojekta izstrādei un nepieciešamības gadījumā piedāvāt arī detalizētu redzējumu par tā tvērumu un iespējamo saturu.

"Diemžēl Saeima neatbalstīja manu priekšlikumu pašvaldību domju vēlēšanu likumā dot iespējas iesniegt kandidātu sarakstus ne vien politiskajām partijām un to apvienībām, bet arī vēlētāju apvienībām. Uzskatu, ka šāds Saeimas lēmums bija kļūdains un tuvredzīgs, jo visas sabiedrības kopējās interesēs ir stiprināt demokrātisko valsts iekārtu, vairot iedzīvotāju demokrātisko līdzdalību un sekmēt arvien plašākas iespējas aktīvi līdzdarboties politiskajos procesos arī pašvaldību līmenī. Iespējams, tuvākā vai tālākā nākotnē, analizējot pašvaldību vēlēšanu procesu un iedzīvotāju demokrātisko līdzdalību, Saeima pie šā jautājuma varētu arī atgriezties atkārtoti," norāda prezidents.

Tāpat negatīvi vērtējama ilgstošā vilcināšanas ar Vietējo pašvaldību referendumu likuma pieņemšanu, kas joprojām ir iestrēdzis arī šajā Saeimā. Vietējo pašvaldību referendumu likuma pieņemšana un jēdzīga iedzīvināšana tikai stiprinātu iedzīvotāju demokrātisko līdzdalību un demokrātiskos procesus kopumā pašvaldībās, uzskata Levits.

"Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus un objektīvi pastāvošo nepieciešamību veikt administratīvi teritoriālo reformu, esmu izšķīries par Saeimas pieņemtā reformas likuma izsludināšanu. Pēc mana ieskata, šobrīd visas sabiedrības kopējās ilgtermiņa interesēs ir nodrošināt savlaicīgu pieņemtā šā likuma spēkā stāšanos, lai varētu tikt turpināta sagatavošanās sekmīgai administratīvi teritoriālajai reformai un pēc 2021. gada 1. jūlija mēs visi kopā varētu strādāt Administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai pieņemtā likuma ietvaros," sacīja prezidents.

Levits piebilda, ka, ja kāda pašvaldība vai vietējā kopiena uzskata, ka tās argumenti politiski nav pienācīgi saklausīti un ņemti vērā, tām ir iespēja vērsties Satversmes tiesā un tiesiskā ceļā panākt to vērtējumu. Ja pēc pašvaldību vēlēšanām izrādās, ka kādas pašvaldības modelis acīmredzami nestrādā iedzīvotāju kopējās interesēs un nesasniedz reformas mērķus, to iespējams saprātīgi koriģēt.

Varakļāniem cerība

"Likumā noteiktās administratīvās teritorijas un to robežas nav akmenī iecirstas uz visiem laikiem. To īpaši vēlos uzsvērt esošā Varakļānu novada kontekstā. Ja Saeimas vairākuma trešā lasījuma lēmums par esošā Varakļānu novada turpmāko likteni, kas pieņemts pretēji izsvērtam un rūpīgi apspriestam atbildīgās komisijas atzinumam, vietējai kopienai Varakļānu novadā tomēr nav pieņemams, likumdevējam būtu jābūt gatavam šo jautājumu atkārtoti apspriest potenciālu likuma grozījumu ceļā. Taču svarīgi, lai šie nenoliedzami svarīgie, bet tomēr atsevišķi apspriežamie un vērtējamie jautājumi tiek risināti jau likuma ietvaros pēc tā spēkā stāšanās, nevis atmetot atpakaļ likumā paveikto un uzsākot visas diskusijas par visiem reformas jautājumiem vēlreiz no paša sākuma," paskaidroja prezidents.

Levits uzsvēra, ka līdz 2021. gada 1. jūlijam vēl ir arī daudz darāmā. Likums paredz vēlāku vairāku būtisku un administratīvi teritoriālās reformas sekmīgai īstenošanai nepieciešamu likumu pieņemšanu. Jautājumi par latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu, par administratīvajiem reģioniem un vietējo kopienu kompetenci kārtot vietējas nozīmes lietas vēl ir apspriežami likumdošanas ceļā un izlemjami jau tuvākajā laikā ar atsevišķiem likumiem. Tāpat Ministru kabinets iecerējis jauna pašvaldību likuma izstrādi un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas reformu. Likums paredz arī uzdevumus Ministru kabinetam izdot virkni nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu.

"Visi šie nepieciešamie likumi un Ministru kabineta noteikumi būtu savlaicīgi sagatavojami un pieņemami pēc iespējas ātrāk, lai līdz 2021. gada 1. jūlijam būtu izpildīti visi likumā ietvertie solījumi. Tam vajadzētu palikt kā vienam no Ministru kabineta un Saeimas galvenajiem uzdevumiem nākamajam darba cēlienam, lai administratīvi teritoriālā reforma būtu īstenota sekmīgi," mudināja prezidents.

Atbildot uz "Delfi" jautājumu, vai pēc prezidenta domām Varakļāniem jābūt Madonas novadā un kā tas saskan ar kultūrvēsturisko zemju identitāti, prezidents sacīja, ka neieņem konkrētu viedokli, bet redz, ka ir atšķirība starp to, ko vēlas Varakļānu iedzīvotāji, un skaidro Varakļānu kultūrvēsturisko piederību Latgalei. "Domāju, ka tas, ka mums ir divi likumdošanas līmeņi – administratīvi teritoriālais iedalījums, kas pamatā orientējas uz ekonomiskiem un infrastruktūras jautājumiem, kas ir galvenais reformas gaitā novilkto robežu kritērijs. Savukārt identitāti nevar mainīt ar likumu, jo tā ir gadsimtos izstrādājusies. Tādēļ ir pilnīgi iespējams, ka Varakļānu novads pieder Latgalei kā kultūrvēsturiskai zemei, taču administratīvi teritoriāli tas var arī būt citādi, ja iedzīvotāji to vēlas," sacīja Levits, piebilstot, ka šie divi dažādie līmeņi ļauj savienot šos abus aspektus.

Levits sacīja, ka tas neattiecas tikai uz Varakļāniem, bet arī uz dažām citām teritorijām. Prezidents prognozēja, ka būs deputāti, kas pēc reformas spēkā stāšanās rosinās šos atsevišķos jautājumus vēlreiz diskutēt Saeimā. "Tas būtu jēdzīgi, ja Saeima vēlreiz uzklausītu visus argumentus par un pret konkrētām teritorijām, nevis sāktu visu diskusiju no gala, no kā mēs esam visi noguruši, un kas nenovedīs pie cita rezultāta," teica Levits.

"Delfi" lūgts precizēt, kuriem novadiem vēl būtu iespējama pārskatīšana, prezidents minēja, ka Kandava nav īpaši apmierināta, ka tagad ir "piedalīta" Tukumam. "Likums un robežas nav akmenī iecirstas. Saeima var par to diskutēt," atgādināja prezidents.

Jau ziņots, ka 16. jūnijā 46 pašvaldības kopīgi parakstītā vēstulē vērsās pie Valsts prezidenta ar aicinājumu neizsludināt novadu reformas likumprojektu, norādot, ka pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un likums paredz īstenot nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo reformu.

15. jūnijā ar Saeimas lēmumu neapmierinātās Ikšķiles novada un Varakļānu novada domes vērsušās ar lūgumu pie Valsts prezidenta neizsludināt 10. jūnijā Saeimā pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.

"Delfi" jau ziņoja, ka 10. jūnijā Saeimā pieņemta novadu reforma jeb Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Ja Valsts prezidents šo likumu izsludinās, tad pēc gada Latvijā būs palikušas 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Jaunās pašvaldības darbu sāks 2021. gada 1. jūlijā.

Par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā nobalsoja 58 deputāti, pret bija 12 un atturējās 20. Par balsoja valdošās koalīcijas frakcijas, pret bija ZZS, "Saskaņa" atturējās.

Vienlaikus ar likuma pieņemšanu no opozīcijas pārstāvjiem un novadiem, kuri nav apmierināti ar reformas saturu un gaitu, izskanējuši solījumi likumu apstrīdēt Satversmes tiesā.

Saeima ir lēmusi, ka Latvijā pēc reformas būs septiņas valstspilsētu pašvaldības – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, kā arī 35 novadi – Aizkraukles novads, Alūksnes novads, Ādažu novads, Augšdaugavas novads, Balvu novads, Bauskas novads, Cēsu novads, Dienvidkurzemes novads, Dobeles novads, Gulbenes novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Krāslavas novads, Kuldīgas novads, Ķekavas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Madonas novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saldus novads, Saulkrastu novads, Siguldas novads, Smiltenes novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valkas novads, Valmieras novads, Ventspils novads.


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
lasīt komentārus (1)
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

0.70443987846375 97(0) - 0.45418286323547 2021.09.16. 13:42 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=10&art=49375 ip: 172.70.134.34 usememcache: 1