Fēlikss,
Felicita
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Janvāris
28293031123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031
1234567
Arhīva navigācija

APTAUJA
Vai Covid-19 ietekmē Jūsu darba gaitas? ..vairāk
Nē, strādāju kā
līdz šim.
Minimāli, tikai
biežāk rokas
jāmazgā.
Jā, darba ir
mazāk, līdz ar to
alga mazāka.
Jā, esmu bez darba
tagad.




Latvijas valsts himnai oficiāli apritēs 100 gadi

Raksts publicēts: 2020.06.05. 09:25:07
Raksta autors: skaties.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Šajā svētdienā ir zīmīgs brīdis – Latvijas valsts himnai oficiāli apritēs 100 gadi.

Skaņdarbs ”Dievs, svētī Latviju” ir sarakstīts krietni agrāk, taču vēstures pētnieki norāda, ka pirms 100 gadiem pirmo reizi valsts oficiālajā laikrakstā publicēti tautas svinīgās lūgšanas dziedāšanas noteikumi.

Skanot ”Dievs, svētī Latviju” kungiem jānoņem cepures, visiem jāpieceļas kājās. Šo un vēl citu noteikumu pieņemšanas datums – 1920. gada 7. jūnijs – tiek uzskatīts par oficiālo himnas atzīšanas datumu.

Baumaņu Kārlis tautas lūgšanu sacerēja jau 1872. gadā kā dziesmu vīru korim. Vēlāk ”Dievs, svētī Latviju” tautā kļuva ļoti populāra.

Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts Dzintars Gilba TV3 raidījumam “900 sekundes” parādīja vienus no senākajiem iespieddarbiem, kur ir redzamas ”Dievs, svētī Latviju” skaņdarba notis un teksts. Interesanti, ka sākotnējais teksts nedaudz atšķiras no mūsdienās ierastā. Pieņemts uzskatīt, ka Latvijas vārds aizstāts ar vārdu Baltija Krievijas impērijas cenzūras dēļ.

Tiek uzskatīts, ka Baumaņu Kārļa flīģelis, kas viņam piederēja ”Dievs, svētī Latviju” sarakstīšanas laikā, ir tas instruments, pie kura tapa tautas svētā lūgšana.

Mākslas vēstures pētnieki uzskata, ka ministrijas izdoto noteikumu datums ir uzskatāms par Latvijas Valsts himnas atzīšanas oficiālo dienu.

“Iekšlietu ministrs izdod rīkojumu, kur himnu nedrīkst dziedāt – ēdienu zālēs, kafejnīcās, restorānos. Drīkst – svinīgos sarīkojumos, jubilejās, attiecīgi jānoņem cepures kungiem un tā…Iegūst valsts himnas statusu,” norāda Gilba.

Ilgus gadus valsts himna bija dziedāta dažādos sarīkojumos un 7. jūnija noteikumi tautā plaši dziedātajai dziesmai uzlika ierobežojumus. Vēl pēc astoņiem gadiem – 1928. gadā – ministru kabinets apstiprināja ”Dievs, svētī Latviju” oficiālo, mūsdienās pazīstamo tekstu.


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

22.951270103455 103(0) - 22.6079185009 2021.01.15. 19:54 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=10&art=49256 ip: 172.69.63.182 usememcache: 1