Sergejs, Svetlana,
Lana
ZIŅAS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • Portāls ziņo
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Septembris
303112345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930123
Arhīva navigācija

APTAUJA
Kādi plāni vasaras brīvajam laikam? ..vairāk
Man nav brīva laika
37
Dzīvošos dārzā
31
Nedarīšu neko
20
Apceļošu Latviju
20
Ceļošu uz ārzemēm
12
Sauļošos
10



Latvijas valsts himnai oficiāli apritēs 100 gadi

Raksts publicēts: 2020.06.05. 09:25:07
Raksta autors: skaties.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai

Šajā svētdienā ir zīmīgs brīdis – Latvijas valsts himnai oficiāli apritēs 100 gadi.

Skaņdarbs ”Dievs, svētī Latviju” ir sarakstīts krietni agrāk, taču vēstures pētnieki norāda, ka pirms 100 gadiem pirmo reizi valsts oficiālajā laikrakstā publicēti tautas svinīgās lūgšanas dziedāšanas noteikumi.

Skanot ”Dievs, svētī Latviju” kungiem jānoņem cepures, visiem jāpieceļas kājās. Šo un vēl citu noteikumu pieņemšanas datums – 1920. gada 7. jūnijs – tiek uzskatīts par oficiālo himnas atzīšanas datumu.

Baumaņu Kārlis tautas lūgšanu sacerēja jau 1872. gadā kā dziesmu vīru korim. Vēlāk ”Dievs, svētī Latviju” tautā kļuva ļoti populāra.

Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts Dzintars Gilba TV3 raidījumam “900 sekundes” parādīja vienus no senākajiem iespieddarbiem, kur ir redzamas ”Dievs, svētī Latviju” skaņdarba notis un teksts. Interesanti, ka sākotnējais teksts nedaudz atšķiras no mūsdienās ierastā. Pieņemts uzskatīt, ka Latvijas vārds aizstāts ar vārdu Baltija Krievijas impērijas cenzūras dēļ.

Tiek uzskatīts, ka Baumaņu Kārļa flīģelis, kas viņam piederēja ”Dievs, svētī Latviju” sarakstīšanas laikā, ir tas instruments, pie kura tapa tautas svētā lūgšana.

Mākslas vēstures pētnieki uzskata, ka ministrijas izdoto noteikumu datums ir uzskatāms par Latvijas Valsts himnas atzīšanas oficiālo dienu.

“Iekšlietu ministrs izdod rīkojumu, kur himnu nedrīkst dziedāt – ēdienu zālēs, kafejnīcās, restorānos. Drīkst – svinīgos sarīkojumos, jubilejās, attiecīgi jānoņem cepures kungiem un tā…Iegūst valsts himnas statusu,” norāda Gilba.

Ilgus gadus valsts himna bija dziedāta dažādos sarīkojumos un 7. jūnija noteikumi tautā plaši dziedātajai dziesmai uzlika ierobežojumus. Vēl pēc astoņiem gadiem – 1928. gadā – ministru kabinets apstiprināja ”Dievs, svētī Latviju” oficiālo, mūsdienās pazīstamo tekstu.


Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.




AUTOdoc.lv

1.3074100017548 97(0) - 1.0290157794952 2021.09.28. 19:59 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=10&art=49256 ip: 172.70.35.5 usememcache: 1