Jelgavā samazinājies gaisa piesārņojums

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Jelgavā enerģijas patēriņš no 2005. līdz 2018. gadam pieaudzis par deviņiem procentiem, bet veikto energoefektivitātes pasākumu rezultātā CO2 izmešu apjoms ir samazinājies par 28 procentiem, secināts biedrības "Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra" (ZREA) veiktajā monitoringa ziņojumā par Jelgavas Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāna 2010.–2020. gadam ieviešanu.

Monitoringā ņemti vērā visi enerģijas ražotāji un patērētāji pilsētā – ne tikai pašvaldībai piederošā vai tieši ietekmējamā daļa, bet arī privātās dzīvojamās ēkas, komercsektors, rūpniecība, privātais un komerciālais transports. Tiek monitorēts elektrības, siltumenerģijas un degvielas patēriņš gada griezumā, kā arī aprēķinātas CO₂ emisijas, kas radītas, izmantojot šos enerģijas veidus. Tāpat ir svarīgi, vai videi draudzīga ir vietējā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana, jo atjaunojamiem enerģijas avotiem, tostarp šķeldai, ir daudz zemāks CO₂ emisiju faktors nekā, piemēram, dabasgāzei.

"2009. gada martā Jelgava parakstīja Pilsētu mēru paktu, apņemoties līdz 2020. gadam vismaz par 20 procentiem samazināt CO₂ emisijas. Jelgavai šajā periodā CO₂ izmešu apjomu izdevies samazināt par 28 procentiem," stāsta ZREA direktore Inga Kreicmane.

Vienlaikus saskaņā ar Pilsētu mēru pakta nosacījumiem Jelgavai bija jāizstrādā Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns, ik pēc diviem gadiem jāveic monitorings un jāatskaitās, kā pilsētai veicies ar CO₂ emisiju samazināšanu. Šo monitoringu Jelgavas dome uzticēja ZREA, un šis ir jau trešais apkopotais ziņojums.

Vairāk nekā desmit gadu laikā Jelgavā paveikts ļoti daudz – 2013. gadā darbu sāka siltumapgādes uzņēmuma "Fortum Jelgava" koģenerācijas stacija Rūpniecības ielā, kas elektrības un siltuma ražošanai galvenokārt izmanto šķeldu. Tas nozīmē, ka CO₂ emisijas no elektrības un siltuma ražošanas būtiski samazinājās. 

Šo gadu laikā Jelgavas pilsētas pašvaldība ir renovējusi daudzas pašvaldības izglītības iestāžu un citas pašvaldības īpašumā esošās ēkas, līdz ar to siltumenerģijas patēriņš tajās ir daudz mazāks un siltuma nodrošināšana rada mazāk emisiju. Ieviešot LED gaismekļus, videi draudzīgāks kļuvis publiskais apgaismojums pilsētā. Pašvaldības iestāde "Pilsētsaimniecība" un Pašvaldības policija lieto četrus elektromobiļus. Tāpat veiksmīgi darbojies Jelgavas Autobusu parks, kopš 2005. gada sabiedriskajam transportam CO₂ samazinot par 53 procentiem.

Savukārt daudzdzīvokļu ēku renovāciju Jelgavā būtiski veicinājusi Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde, kas līdz šim organizējusi 23 uzņēmuma apsaimniekoto daudzdzīvokļu ēku atjaunošanu. Renovētas arī citu pārvaldnieku apsaimniekotās daudzdzīvokļu mājas (Māras ielā 1, Satiksmes ielā 37 un Kronvalda ielā 3), kā arī atjaunota liela daļa LLU ēku.

Apkopotie dati arī iezīmē šobrīd lielākos emisiju radītājus un līdz ar to iespējas, kur var veicināt CO₂ izmešu samazinājumu. Piemēram, privātajam un komerciālajam transportam CO₂ emisiju pieaugums no 2005. gada ir 55 procenti. Tas liecina, ka dzīvojam labāk, komfortablāk, pēdējo desmit gadu laikā būtiski pieaudzis automašīnu skaits, kas Jelgavā šobrīd ir lielākais CO₂ emisiju radītājs – tie ir 32 procenti no kopējā emisiju daudzuma. Nākamie lielākie emisiju radītāji ir dzīvojamās ēkas (29 procenti) un rūpniecība (27 procenti).

Ziņojums ir iesniegts Pilsētas mēru pakta biroja mājaslapā, un apkopotie dati tiks izmantoti Jelgavas Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāna 2021.–2030. gadam izstrādē.

"Mēs zinām, kāda ir šā brīža situācija, un tas nozīmē, ka ir vieglāk plānot, kas jādara, lai Jelgava dotu ieguldījumu klimata neitralitātes sasniegšanā, kuru šobrīd saskaņā ar nacionālajiem enerģētikas plānošanas dokumentiem Latvija tiecas sasniegt 2050. gadā," atzīst I.Kreicmane.