Ventspils un Jelgava paliks atsevišķi

Nosūtīt

Ziņa redaktoram

Sagatavot izdrukai

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija otrdien atbalstīja ZZS deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumus novadu reformas trešajam lasījumam, kas paredz, ka Ventspils un Jelgava paliks esošajās administratīvajās robežās, apstiprināja komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs. Līdz ar to pašvaldību skaits pēc administratīvi teritoriālās reformas būs 42 esošo 119 vietā.

Atbalstītie priekšlikumi paredz, ka Ventspils novads paliek esošajās robežās, bet jauno Jelgavas novadu veidos esošais Ozolnieku novads un Jelgavas novads. Komisijas sēdē par šiem priekšlikumiem tika nobalsots vienprātīgi un tādi lēmumi pieņemti pēc diskusijām komisijā, apgalvoja Plešs.

Arī Valainis sarunā ar "Delfi" pauda gandarījumu par panākto rezultātu, jo ieguldījis daudz darba, cenšoties pārliecināt valdošās koalīcijas deputātus.

Attālināti videokonferences režīmā notiekošajā komisijas sēdē par šiem priekšlikumiem gan nenotika diskusija pēc būtības un netika uzklausīti arī attiecīgo pašvaldību pārstāvji, jo vienošanās par Ventspils un Jelgavas kā atsevišķu pilsētu saglabāšanu tika panākta Saeimas kuluāros.

Otrdien komisija nolēma pēc novadu reformas jaunveidojamo Lejaskurzemes novadu pārdēvēt par Dienvidkurzemes novadu.

Komisijas deputāti arī lēma jaunveidojamo Ulbrokas novadu pārdēvēt par Ropažu novadu. Tādu priekšlikumu pēc pašvaldību pārstāvju lūguma bija iesnieguši gan valdošās koalīcijas, gan opozīcijas deputāti.

Komisija atbalstīja arī Valsts prezidenta Egila Levita uz trešo lasījumu iesniegto priekšlikumu, kas paredz uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2020. gada 31. decembrim izstrādāt un iesniegt Saeimā izskatīšanai likumprojektu, kas paredz vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķir šīm vietējām kopienām kompetenci vietējās nozīmes jautājumu kārtošanai.

Gatavojot novadu reformu trešajam lasījumam, atbildīgā komisija konceptuāli atbalstīja priekšlikumu Ogri iekļaut valstspilsētu sarakstā, kā arī konceptuāli vienojās atbalstīt lielo pilsētu pārdēvēšanu par valstspilsētām un piecu administratīvo reģionu veidošanu.

Deputāti vienojās likumprojekta 4. pantu izteikt šādā redakcijā: "Latvijas Republiku iedala šādās administratīvajās teritorijās: 1) valstspilsētās; 2) valstspilsētās ar novada teritoriju; 3) novados. Administratīvās teritorijas un to administratīvos centrus, kā arī novada teritoriālās vienības nosaka Saeima šā likuma pielikumā."

Otrajā lasījumā Saeima bija lēmusi, ka lielās pilsētas ir Daugavpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne un Rīga, kas bija noteikts 4. pantā. Tagad VARAM iesaka par valstspilsētām noteikt Daugavpili, Jelgavu, Jēkabpili, Jūrmalu, Liepāju, Rēzekni, Rīgu, Valmieru un Ventspili, bet šis priekšlikums tiks vērtēts vēlāk.

Kā zināms, otrajā lasījumā Saeima negaidīti atbalstīja komisijā iepriekš neatbalstīto deputāta Aleksandra Kiršteina (NA) priekšlikumu terminu "republikas pilsētas" nomainīt uz "lielās pilsētas". Tagad VARAM piedāvāja to nomainīt ar terminu "valstspilsētas". Ministrija skaidro, ka tā ņēmusi vērā ar valodnieku ieteikumu, ka termins "lielā" ir subjektīvs un pakļauts interpretācijām.