Pašvaldības atbalsts uzņēmējiem un iedzīvotājiem

Krīzes skartās ģimenes ar bērniem saņem atbalstu ēdināšanai

No šīs nedēļas tie Jelgavas pilsētas izglītības iestāžu audzēkņi, kuru ģimenes finansiāli ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze, un no nākamās nedēļas arī bērni no ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, var saņemt atbalstu ēdināšanai – pārtikas paku 12 eiro apmērā katru nedēļu katrs izglītojamais.

Kā informē Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Tija Aleksandrova, lai saņemtu atbalstu bērni no tām ģimenēm, kuras skārusi Covid-19 izraisītā krīze, vecākiem ir jāaizpilda iesnieguma veidlapa, kas pieejama mājaslapā www.jelgava.lv un izglītības iestāžu mājaslapās. Iesniegums jāadresē izglītības iestādes vadītājam, norādot bērna deklarētās dzīvesvietas adresi un klasi/grupu. "Pēc saņemtā iesnieguma izglītības iestāde sazinās ar vecāku par atbalsta sniegšanu izglītojamajam, izvērtē situāciju un informē vecākus par iespēju saņemt atbalstu," skaidro T.Aleksandrova.

Savukārt izglītojamie no tām ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, pārtikas pakas saņem bez iesnieguma aizpildīšanas.

Pārtikas pakas 12 eiro vērtībā katram skolēnam komplektē vairumtirdzniecības bāze "Jelgavas augļi", paredzot, ka katru nedēļu to saturs mainīsies, pilnveidojot arī produktu klāstu, iepakojumu un piegādes procesu. Pārtikas pakās būs tādi produkti kā, piemēram, piens, maize, krējums, eļļa, milti, auzu pārslas, burkāni, āboli.

Pārtikas pakas tiks piegādātas izglītības iestādēs, kas organizēs to izsniegšanu saviem izglītojamajiem vienu reizi nedēļā: skolās tas notiks otrdienās, bet pirmsskolas izglītības iestādēs – trešdienās. "Pārtikas paku izsniegšanu, ievērojot visus drošības pasākumus, organizē katra izglītības iestāde. Pēc iespējas pārtikas pakas tiek dalītas pie iestādes ieejas, nosakot katrai klašu grupai konkrētu laiku, lai izslēgtu cilvēku drūzmēšanos," uzsver T.Aleksandrova.

Pirmās pārtikas pakas iestādes saņēmušas jau šonedēļ – skolās kopumā izdalītas 339 pakas, bet pirmsskolas izglītības iestādēs – 126 pakas. "Turpmāk katru piektdienu izglītības iestāde aktualizēs pārtikas paku skaitu, ņemot vērā no jauna uzrakstītos vecāku iesniegumus un ģimenēm piešķirto trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu. Informācija tiks nodota uzņēmumam "Jelgavas augļi", kas nākamajā nedēļā nodrošinās nepieciešamo pārtikas paku piegādi iestādēm," skaidro T.Aleksandrova.

Ņemot vērā, ka ārkārtējās situācijas laikā notikumi mainās strauji un tiek pieņemti arī jauni Ministru kabineta noteikumi, iespējams, ka no nākamās nedēļas tiks papildināta atbalsta saņemšanas kārtība.

Privātie bērnudārzi un aukles saņem pašvaldības finansējumu pilnā apmērā

Lai sniegtu atbalstu valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, Jelgavas pašvaldība turpinās sniegt finansiālu atbalstu līdzšinējā apmērā visām pilsētas privātajām izglītības iestādēm un privātajiem bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem jeb auklēm neatkarīgi no tā, cik bērnu šobrīd iestādi apmeklē. Privātajos bērnudārzos uzsver, ka šāds atbalsts ļauj saglabāt darbavietas visiem darbiniekiem un izmaksāt viņiem algu.

Privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm mēnesī par bērnu no pusotra līdz četriem gadiem pašvaldība maksā 220 eiro lielu līdzfinansējumu, par piecus un sešus gadus veciem bērniem – 200 eiro, bet bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēji par katru bērnu saņem 150 eiro lielu pašvaldības finansējumu. Līdz šim pašvaldības finansējums privātajām iestādēm tika maksāts proporcionāli bērnu apmeklējumam, bet ārkārtējās situācijas laikā tas tiek saglabāts pilnā apmērā neatkarīgi no apmeklējuma.

Privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs atzīst, ka pašvaldības atbalsts šobrīd ir ļoti nozīmīgs, lai nebūtu jāatlaiž darbinieki, un tas primāri tiek novirzīts darbinieku atalgojumam, nodokļu nomaksai, bet tas, kas paliek pāri, – komunālo maksājumu segšanai. "Šis atbalsts mums ļauj saglabāt darbu visiem 27 iestādes darbiniekiem, un varam būt droši, ka būs nauda, par ko izmaksāt viņiem algu. Šobrīd iestādē strādā tikai viena dežūrgrupa un to apmeklē vidēji septiņi bērni. Daļu skolotāju esam palaiduši apmaksātā atvaļinājumā, pārējie strādā, gatavojot metodiskos materiālus, kārtojot grupas, iestādes teritoriju," stāsta privātā bērnudārza "Pūčuks" īpašniece Inese Krasmane, papildinot, ka "Pūčuks" Jelgavas pašvaldības finansējumu saņem par 111 bērniem.

Pirmsskolas izglītības iestādē "Pīlādzītis" darbu turpina piecas grupas no desmit, un bērnudārzu apmeklē 20–24 bērni. "Ja nebūtu pašvaldības atbalsta, mēs diemžēl būtu spiesti domāt par darbinieku atlaišanu vai palaišanu bezalgas atvaļinājumā. Mūsu iestādē strādā 54 cilvēki. Daļu skolotāju šobrīd esam palaiduši apmaksātā atvaļinājumā, dažām audzinātājām ir darbnespējas lapa, bet lielākā daļa iestādē turpina strādāt katru dienu," stāsta "Pīlādzīša" īpašniece Tamāra Salmiņa. "Pīlādzītī" pašvaldības atbalsts tiek saņemts par 240 audzēkņiem.

Arī pirmsskolas izglītības iestādes "Rūķu māja" vadītāja Biruta Briede atzīst, ka pašvaldības atbalsts ir ļāvis izvairīties no tā, ka darbinieki jālaiž bezalgas atvaļinājumā, tādējādi pasliktinot viņu finansiālo stāvokli. "Arī mēs daļai skolotāju esam devuši apmaksātu atvaļinājumu uz vienu divām nedēļām, bet pārējie turpina strādāt. Iestādē šobrīd ir atvērtas divas no četrām grupām, strādā arī muzikālais pedagogs, logopēds," stāsta B.Briede.

Neraugoties uz pašvaldības finansiālu atbalstu ārkārtējās situācijas apstākļos, privātie bērnudārzi tomēr nav plānojuši pilnībā atteikties no vecāku līdzmaksājuma. "Saprotiet arī mūs – pilnībā atteikties no maksas nevaram, pat ja bērns iestādi neapmeklē. Bērnudārzs ir atvērts, un komunālie maksājumi netiek atcelti – ir jāmaksā par elektrību, ūdeni, internetu, tāpat ir citi maksājumi, kas jāsedz. Taču, reaģējot uz pašvaldības lēmumu, nākam pretī arī saviem vecākiem, aprīlī samazinot līdzmaksājuma daļu. Tas nozīmē, ka ģimenei 60 eiro vietā par bērnu būs jāmaksā 40 eiro, un šī summa vecākiem ir jāsamaksā neatkarīgi no tā, vai bērns apmeklē iestādi vai ne," stāsta bērnudārza "Rūķu māja" vadītāja B.Briede. "Pūčukā" vecāku līdzfinansējums mēnesī ir 55 eiro, taču jau iekšējās kārtības noteikumos ir paredzēts: ja bērns iestādi apmeklējis līdz astoņām dienām mēnesī, vecākiem jāmaksā līdzmaksājums 30 eiro. "Cenšamies būt lojāli arī bez ārkārtējās situācijas, taču pilnībā atteikties no vecāku līdzfinansējuma nevaram," atzīst I.Krasmane. Arī "Pīlādzītī" norāda, ka no aprīļa līdzšinējo 50 eiro vietā vecāku līdzmaksājums ir 30 eiro mēnesī.

Pārcelti NĪN nomaksas termiņi

Sniedzot atbalstu Jelgavas iedzīvotājiem un uzņēmumiem ārkārtējās situācijas apstākļos, likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktais 2020. gada nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) nomaksas termiņš ar Jelgavas domes lēmumu no 15. maija ir pārcelts uz 1. jūliju un no 15. augusta – uz 1. oktobri. Novembrī tas paliek nemainīgs – 16. novembris.

31. martā noslēdzās pirmais NĪN nomaksas termiņš. Jelgavas pilsētas pašvaldības Finanšu nodaļas vadītājas vietnieks nodokļu jautājumos Ingars Bušs stāsta, ka no gada sākuma līdz 30. martam NĪN iekasēts 1,63 miljonu eiro apmērā, un tie ir vidēji 44 procenti no šogad plānotā. I.Bušs norāda, ka aptuveni 38 procenti īpašnieku NĪN jau ir nomaksājuši par visu 2020. gadu. Šogad Jelgavas pilsētas pašvaldības budžetā ienākumi no NĪN plānoti 3,7 miljoni eiro.

Finanšu nodaļas vadītāja Ināra Krīgere skaidro, ka pirmajā šā gada NĪN maksājuma termiņā būtisku problēmu nav bijis. "Lielākā daļa iedzīvotāju un arī juridisko personu ir veikušas pirmo NĪN maksājumu gan par ēkām, gan zemi. Taču, ņemot vērā, ka ekonomiskā situācija valstī ārkārtas stāvokļa dēļ pasliktinās, pašvaldība paredz, ka turpmāk iedzīvotājiem un uzņēmumiem var būt problēmas ar NĪN apmaksu noteiktajā laikā. Šī iemesla dēļ otrais un trešais NĪN nomaksas termiņš tiek pārcelts no 15. maija uz 1. jūliju, lai krīzes laikā iedzīvotājiem nepalielinātu maksājumu slogu, un no 15. augusta uz 1. oktobri, lai vecāki varētu mierīgāk sagatavot bērnus skolai. Ļoti ceram, ka kopējā ekonomiskā situācija šajā laikā valstī jau būs uzlabojusies," stāsta I.Krīgere. Tādējādi, pamatojoties uz Jelgavas domes lēmumu, atlikušie šā gada NĪN nomaksas termiņi ir 1. jūlijs, 1. oktobris, un 16. novembris.

NĪN maksājumu var veikt bankā, internetbankā, rūpīgi pārliecinoties par konta atbilstību un to, vai pārskaitījums adresēts pašvaldībai, kas izsūtījusi paziņojumu par NĪN nomaksu, kā arī maksājuma mērķī precīzi jānorāda nodokļa maksātāja personīgā konta numurs par zemi un ēkām, īpašuma adrese vai kadastra numurs, par kuru veikts maksājums. Tāpat var izmantot portālu www.epakalpojumi.lv vai www.latvija.lv – tur pieejami pašvaldības banku konti NĪN samaksai, turklāt nodokļa maksātājam automātiski uzrādās visa nepieciešamā informācija.

Tāpat nomaksāt NĪN var veikalu tīkla "Maxima" kasēs visā Latvijā. Veikala kasē norēķināties par NĪN var gan skaidrā naudā, gan ar norēķinu karti, taču jāņem vērā, ka par katru maksājumu tiek ieturēta komisijas maksa 0,50 eiro. "Maxima" kasēs pieņem tikai šogad izsniegtos NĪN maksāšanas paziņojumus, bet netiek pieņemti paziņojumi, kuros norādītā NĪN summa pārsniedz 1000 eiro, svītrkods ir bojāts vai nav skaidri salasāms.

Krīzes skartie uzņēmēji atbrīvoti no pašvaldības mantas nomas maksas

Lai uzņēmējiem atvieglotu Covid-19 radīto ekonomisko grūtību pārvarēšanu un sniegtu atbalstu, ar Jelgavas domes lēmumu noteikts, ka ārkārtas situācijas laikā krīzes skartajiem uzņēmējiem nav jāmaksā pašvaldības mantas nomas maksa, bet atsevišķos gadījumos ir noteikta minimālā nomas maksa.

"Šobrīd ir ļoti būtiski sniegt atbalstu uzņēmumiem, kuriem jācīnās par izdzīvošanu. Pašvaldība nevēlas pieļaut, ka ārkārtas stāvoklis piespiež uzņēmējus izšķirties par savas darbības likvidēšanu, jo atjaunot uzņēmējdarbību ir grūtāk, nekā censties to noturēt," uzsver pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne.

Domes lēmums paredz, ka krīzes laikā komersantiem, fiziskām personām, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicējas, kā arī biedrībām un nodibinājumiem, kuri nomā pašvaldībai piederošo mantu (kustamo mantu un nekustamo īpašumu), nav jāmaksā noteiktā nomas maksa, un tiem nepiemēro kavējuma procentus un līgumsodu samaksas kavējuma gadījumā.

Savukārt tām juridiskajām personām, kurām pašvaldības mantas nomas līgums ir noslēgts ar SIA "Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde", uz krīzes laiku piemēro minimālo nomas maksu un nepiemēro kavējuma procentus un līgumsodus.

Juridiskajām personām, uz kurām atvieglojumi attiecas, ar iesniegumu jāvēršas pie tās pašvaldības iestādes vai kapitālsabiedrības, ar kuru noslēgts nomas līgums.

Kā uzsver I.Škutāne, pilsētā ir dažādu nozaru uzņēmumi, kas savai darbībai telpas, zemi un kustamo mantu nomā no pašvaldības. "Taču viskritiskākā situācija ir izglītības iestāžu ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri līdz ar attālināto mācību ieviešanu skolās ir spiesti uz laiku pilnībā pārtraukt darbu. Viņiem atbalsts ir nepieciešams visvairāk," tā pašvaldības izpilddirektore. Skolu ēdinātāji atzīst, ka pašvaldības atbalsts šajā situācijā ir ļoti nozīmīgs – uzņēmumi nedarbojas, ienākumu nav un nav arī līdzekļu, no kā segt izdevumus.

"Pašvaldības atbalsts, kas ļauj ietaupīt uz telpu un inventāra īri, ir ļoti būtisks atspaids. Abās skolās kopā mums tie ir vairāk nekā 1100 eiro mēnesī, un tā ir liela nauda, kuru mums nebūtu, no kā samaksāt," vērtē SIA "Fama", kas nodrošina ēdināšanas pakalpojumu pamatskolā "Valdeka"-attīstības centrā un Paula Bendrupa pamatskolā, īpašniece Dina Upeniece.

Uzņēmēji uzsver, ka šobrīd svarīgākais viņiem ir domāt par saviem darbiniekiem, kuri spiesti mājās gaidīt, kad varēs atgriezties darbā. Lielākā daļa uzņēmumu jau kārto nepieciešamo dokumentāciju VID, lai skolu ēdnīcu darbinieki varētu saņemt valsts dīkstāves pabalstu 75 procentu apmērā no algas. To dara arī SIA "Fama". "Mēs ļoti ceram, ka izdosies izturēt pārbaudes sietu, lai saņemtu šo atbalstu. Ja ne, būs traki," tā D.Upeniece.

"Darbs ir apstājies, ienākumu nav, cilvēkus atlaist negribam, bet līdzekļu, no kā maksāt algu, mums nav, tāpēc arī mums ir svarīgi iegūt valsts atbalstu, lai darbiniekiem būtu vismaz kaut kādi ienākumi," stāsta SIA "Saltums Kandavā", kas nodrošina ēdināšanu divās pilsētas skolās – Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā un Jelgavas 4. vidusskolā –, pārstāve Rudīte Neiberga, novērtējot pašvaldības palīdzību, kas ļaus samazināt uzņēmuma izdevumus. Viņa atzīst, ka dīkstāves pabalsta pieprasīšana nav nemaz tik viegls process: "Ir diezgan sarežģīti izpildīt katru Ministru kabineta prasību, bet darīsim visu, lai darbinieki saņemtu šo pabalstu."

Jelgavas 6. vidusskolas un Jelgavas Centra pamatskolas ēdinātāja SIA "Žaks-2" pārstāve Vita Tračuma norāda, ka arī viņu darbs šobrīd ir pilnībā apstājies un katrs ietaupītais eiro ir no svara. "Uzņēmumam jau šobrīd ir lieli zaudējumi. Postā aizgāja daudz produktu, kas bija paredzēti pusdienām 13. martā, kad Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija un skolas slēdza. Tāpat jau bijām izveidojuši krājumus, lai pirmajā dienā pēc skolēnu brīvlaika mums būtu produkti, no kā pagatavot maltīti," stāsta V.Tračuma, uzsverot, ka arī SIA "Žaks-2" šobrīd visus spēkus koncentrē uz to, lai darbinieki varētu saņemt dīkstāves pabalstu.

Persona krīzes situācijā varēs saņemt pabalstu 80 eiro apmērā

Domes sēdē grozīti pašvaldības saistošie noteikumi "Sociālās palīdzības pabalstu un sociālo garantiju piešķiršanas noteikumi". Izmaiņas paredz, ka ģimenei (personai), kura valsts ārkārtējās situācijas dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības, laikā, kamēr visā valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību, un vienu kalendāra mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām piešķir pabalstu krīzes situācijā 80 eiro katram ģimenes loceklim mēnesī.

Lai saņemtu noteikto pabalstu, personai Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē (JSLP) ir jāiesniedz argumentēts iesniegums un, ja iespējams, dokumenti, kas apliecina krīzes situācijas faktu. JSLP pēc iesnieguma un apliecinošo dokumentu saņemšanas veiks ģimenes (personas) sociālās situācijas novērtēšanu, izmantojot arī informāciju no valsts datubāzēm, un pieņems lēmumu. Ja personai pabalsts tiks piešķirts, to pārskaitīs tās iesniegumā norādītajā kredītiestādes kontā.

Šāds pabalsts krīzes situācijas laikā ir viens no atbalsta veidiem Jelgavas pašvaldības iedzīvotājiem, kas ļaus nodrošināt pamatvajadzības minētajā periodā. Noteikumu realizēšanai līdzekļi tiek plānoti JSLP šā gada budžetā. Pašvaldība prognozē, ka papildus būs nepieciešami naudas līdzekļi 36 000 eiro apmērā.

Jāuzsver, ka šādu atbalstu paredz Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojums "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" un veiktie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, nosakot, ka 50 procentus no pabalsta apmēra sedz valsts, bet otru pusi – pašvaldība.

Grozījumi saistošajos noteikumos šobrīd gaida Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņojumu. Tiklīdz tas būs saņemts, jelgavnieki varēs pretendēt uz šo pabalstu.