FATF neiekļauj Latviju "pelēkajā sarakstā"

Cīņai pret naudas atmazgāšanu Latvija pastiprināti pievērsās pirms pieciem gadiem līdz ar iestāšanos Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Tomēr stingrāki noteikumi bankām nespēja novērst satricinājumus – "ABLV Bank" krahu, kā arī slikto vērtējumu no Eiropas finanšu sektora uzraugiem "Moneyval" 2018. gadā.

Ja Latvija būtu iekļauta "pelēkajā sarakstā", sadārdzinātos banku pakalpojumi, aizņemties kļūtu dārgāk arī valstij, un investori Latvijai ietu ar līkumu.

"Investors, nākot uz šo reģionu, skatās, protams, uz visām trim Baltijas valstīm. Šāds pelēkā saraksta aspekts noteikti kalpotu par treknu mīnusu Latvijai investoru piesaistē," sacīja "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Izbēgšanu no "pelēkā saraksta" politiķi noteica par prioritāti. Pārmaiņas finanšu sektorā uzskatāmi ataino tas, cik strauji krities ārvalstu noguldījumu apjoms Latvijas bankās: 2015. gadā Latvijā bija noguldīti 12,4 miljardi eiro ārvalstnieku naudas, tagad

"Tur nav jautājums, vai mēs pie tā varam atgriezties vai ne.

Tās ekonomiskās izmaksas no darbošanās ar netīru naudu ir pārāk lielas. To mēs kā ekonomika vienkārši nevaram atļauties," sacīja Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks.

Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atgādināja, ka Latvijas valdība "kapitālo remontu" finanšu nozares uzraudzībā pieteica pirms gada un vienas dienas. "Šodien mēs redzam, kādi ir augļi. Tas norāda uz vienu ļoti skaidru lietu – tad, kad mēs apņemamies kaut ko izdarīt un strādājam kopā, mēs varam sasniegt praktiski jebko," sacīja Latvijas Ministru prezidents.

Valsts kancelejā informēja, ka Latvija ir pirmā “Moneyval” kontrolētā dalībvalsts, kura sekmīgi izpildījusi visas FATF 40 rekomendācijas.

“Finanšu sektora uzraudzības “kapitālais remonts” ir izdevies, un pirms gada izvirzītais mērķis – sakārtot finanšu noziegumu novēršanas sistēmu un atjaunot mūsu valsts reputāciju – ir sasniegts.

Tas, protams, nenozīmē, ka varam apstāties, ir jāturpina īstenot iesākto, lai iedzīvinātu pieņemtos lēmumus. Paldies visiem iesaistītajiem ekspertiem, institūcijām un organizācijām, esam paveikuši milzīgu darbu, un tas ir novērtēts. Lēmums parāda, ka, kopīgi strādājot, varam sasniegt lielus mērķus,” pēc lēmuma paziņojumā medijiem izteicās Kariņš.

Finanšu un izlūkošanas dienesta vadītāja, “Moneyval” un FATF delegācijas vadītāja Ilze Znotiņa uzsvēra ieguldīto darbu un panākumus, Latvijas sasniegto raksturojot angļu valodas vārdiem "from zero to hero" (latviešu valodā - no nulles līdz varoņiem). Viņa uzsvēra, ka spēja izveidot efektīvu kontroles un uzraudzības mehānismu, kas nepieļauj iespēju izmantot savas valsts finanšu sistēmu noziedzīgiem mērķiem, ir ikvienas valsts un līdz ar to arī Latvijas pienākums.

“Tā ir valsts reputācijas, pašcieņas un goda lieta. Esam izveidojuši stabilu un drošu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu, kas neļauj terorisma un proliferācijas finansētājiem to izmantot, esam panākuši augstu juridisko personu caurskatāmības līmeni un būtiski stiprinājuši Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu spējas un zināšanas. Savukārt likumdevējs ir sapratis un novērtē to apdraudējumu, ko radījuši un var radīt ekonomiskie noziegumi, ja valstij nav gribas un pienācīga normatīvā regulējuma tos apkarot.

Šodien mēs visai pasaulei varam parādīt tādus rezultātus, kas vēl pirms pāris gadiem šķita neiedomājami,” sacīja Znotiņa. Viņa uzsvēra, ka nākotnē jācīnās ar tādu noziedzīgo līdzekļu legalizāciju, kuru izcelsme ir korupcijā.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka novērtējums būs motivācija turpmākai valsts izaugsmei: “Vērienīgais darbs finanšu sektora regulējuma, kā arī uzraudzības un kontroles sakārtošanā ir atmaksājies! Lēmums netikt pakļautiem pastiprinātai uzraudzībai mums kalpos kā motivācija turpināt darbu, kas vērsts uz tautsaimniecības attīstību un atbalstu uzņēmējdarbībai.

Kredītiestādēm ir nodrošināti visi priekšnosacījumi, lai turpmāk strādātu, skaidri apzinoties Latvijai specifiskos riskus, un sekmētu mūsu valsts izaugsmi.”

Reirs piebilda, ka Latvija nevar atslābt pat tad, ja nav “pelēkajā sarakstā”. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, gaidot rezultātu, Latvijas ekonomikas izaugsme bija viena no zemākajām pēdējo desmit gadu laikā. Ministrs īpaši izcēla kredītiestādes, kurām būtu vairāk jāizsniedz kredīti uzņēmējiem, protams, izvērtējot riskus, jo pašlaik ir finanšu resursu trūkums.

Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile pauda gandarījumu par lēmumu neiekļaut Latviju “pelēkajā sarakstā”.

“Taču darbs finanšu noziegumu apkarošanas jomā ir jāturpina, slīpējot izpratnes nianses un cenšoties panākt pēc iespējas vienotāku izpratni par normatīvo aktu piemērošanu,” norādīja Purgaile.

FKTK turpmākā darba prioritātes finanšu noziegumu apkarošanas jomā būs uz risku izvērtējumu balstītas pieejas stiprināšana, kā arī dažādi pasākumi ar mērķi sekmēt vienotu izpratni par normatīvo aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju piemērošanas jomā. Viņa cer, ka šis gads būs kā "atspēriens finanšu sektoram, lai turpmāk daudz vairāk runātu par attīstību".

Latvijas Bankas prezidents atzina, ka šobrīd kredītiestādes mēdz būt pat pārāk piesardzīgas. Tā kā likumi grozīti daudz, bankas vēl nav pārliecinātas, kā jaunos noteikumus piemērot dzīvē.

"Brīžos, kad nav skaidrs, kas tad ir tīrs un kas ir netīrs, bankas ir atsevišķos gadījumos nevis centušās vadīt šos riskus, bet no riskiem izvairīties," teica Kazāks.

FKTK cer uzlabot situāciju – komisija bankām izstrādā rokasgrāmatu. Mērķis ir panākt, ka gan bankām, gan to uzraugam ir vienāda izpratne par to, kas ir un kas nav netīra nauda, un vai darījums ir pārāk riskants.

"Tas ir tas darbs, ko mēs šobrīd aktīvi ar industriju kopā veicam, un es ceru, ka tas sekmēs to, ka Latvija varēs sākt domāt ne tikai par risku vadību, bet arī domāt par attīstību," skaidroja FKTK vadītāja.

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) paziņojumā medijiem akcentēja, ka relatīvi īsā laikā ir veiktas būtiskas pozitīvas pārmaiņas. Tādēļ padome augstu vērtē valdības un publiskā sektora pārstāvju paveikto, uzlabojot situāciju un realizējot nepieciešamās reformas finanšu sektora uzraudzībā.

“Uzteicama ir arī konstruktīvā komunikācija uzņēmējdarbības pārstāvjiem ar Finanšu izlūkošanas dienestu, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, kā arī citām publiskā sektora iestādēm saistībā ar finanšu sektora izmaiņām un attīstību,” teikts padomes paziņojumā medijiem.

Vienlaikus ārvalstu investori atzīmē – jāturpina darbs pie Latvijas finanšu sektora reputācijas atjaunošanas starptautiskajā kontekstā, kā arī svarīgi demonstrēt veiksmīgu uzņemtā kursa turpinātību.

“Kā vienu no būtiskām sastāvdaļām sekmīgam finanšu sektora reformu turpinājumam FICIL uzsver sabiedrības un uzņēmēju izglītošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jautājumos, kā arī sankciju risku pārvaldīšanā,” norādīja Ārvalstu investoru padome Latvijā.

Arī Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre norādīja, ka Latvijas paveiktais – nozīmīgi pilnveidotā finanšu noziegumu un naudas atmazgāšanas novēršanas sistēma – ir novērtēts starptautiski, Latvija neiekļaujot starp tām valstīm, kam ir būtiski stratēģiski trūkumi finanšu noziegumu apkarošanā.

“Veiktās pārmaiņas finanšu sektorā ir fundamentālas un ilgtspējīgas. Taču sistēmas attīstība ir jāturpina.

Šodien saņemtais novērtējums liecina par mūsu valsts kopējo veikumu. Latvija ar savu apņēmību un rīcību, ieviešot finanšu noziegumu novēršanas reformu, ir nodemonstrējusi spēju būt par piemēru citām valstīm,” vērtēja Bajāre.

Arī ASV informēja, ka novērtē Latvijas valdības veiktos nozīmīgos soļus, lai apkarotu naudas atmazgāšanu un izpildītu "Moneyval" rekomendācijas. "Vēl ir daudz darba, un ASV turpinās atbalstīt Latvijas centienus stiprināt mehānismu naudas atmazgāšanas novēršanai un cīņu ar korupciju," rakstīts ASV vēstniecības Latvijā paziņojumā medijiem.

Izvairīšanās no "pelēkā saraksta" nenozīmē, ka Latvijas ekonomika sāks straujāk augt. Drīzāk izdevies izvairīties no vēl viena attīstību bremzējoša faktora, norādīja ekonomisti.

Tāpat arī naudas atmazgāšanā prasības, visticamāk, kļūs tikai stingrākas. Latvijas Bankas prezidents tāpēc uzsvēra – svarīgi, lai arī citas valstis pret naudas atmazgāšanu izturētos nopietni. Citādi netīrās naudas plūsmas joprojām pastāvēs, tikai Latvijai tās ies ar līkumu.

Ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus 2018. gada augustā klajā nāca Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas eksperti. Tādēļ valstij noteikts pastiprinātas kontroles režīms, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem.

Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana un "Moneyval" rekomendāciju ieviešana kļuva par vienu no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm, piesakot finanšu sektora “kapitālo remontu”. Un 22. janvāri "Moneyval" novērtēja Latvijas progresu, atzīstot uzlabojumus 11 rekomendāciju izpildē, bet atstājot uzraudzības statusu Latvijai.

Finanšu pasaules "pelēkais saraksts" nozīmē, ka citu valstu uzraudzības institūcijas brīdina savā jurisdikcijā strādājošās bankas uzmanīties no sadarbības ar sarakstā iekļauto valsti pārstāvošajām bankām un uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka jebkurš naudas pārskaitījums, kas tiek veikts uz vai no šīm valstīm, ir padziļināti jāanalizē, lai pārliecinātos, ka netiek pārskaitīti noziedzīgi iegūti līdzekļi.

Šāda brīdinājuma rezultātā var izveidoties situācija, kad starptautiski strādājoši uzņēmumi pārtrauc darījumu attiecības ar ''pelēkajā sarakstā'' iekļautu valsti pārstāvošiem uzņēmumiem. Latvijai šāda situācija būtu īpaši riskanta, un pirmie cietēji būtu eksportējošie uzņēmumi, iepriekš skaidroja Finanšu nozares asociācijā.

Pašlaik FATF "pelēkajā sarakstā" ir iekļautas 12 pasaules valstis, tostarp no Eiropas – Islande. FATF ir neatkarīga starpvaldību organizācija, kas izstrādā un sekmē politiskās nostādnes pasaules finanšu sistēmas aizsardzībai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu. FATF patlaban ir 39 biedri un viena novērotājvalsts. FATF lēmējinstitūcijas dalībnieki plenārsesijā tiekas trīs reizes gadā.