|
|
Laika ziņas Jelgavā |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
- Jelgavas ziņas
- Novadu ziņas - Politika - Komentāri - Ekonomikas ziņas - Kriminālās ziņas - Uzņēmēji runā - Dzīvesstils - Aculiecinieks - Sēru ziņas - Jurista vārds - Portāls ziņo - Basketbols - Hokejs - Volejbols - Futbols - Regbijs - Motorsports - Teniss - Karatē - Vieglatlētika - BMX - Citi sporta veidi - Izklaides ziņas - Kultūras ziņas JAUNĀKIE
|
Vēlas atteikties no viena un divu centu monētām (1)Raksts publicēts: 2020.02.04. 08:18:03Raksta autors: skaties.lv Nosūtīt Ziņa redaktoram Sagatavot izdrukai Portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšanu par ierosinājumu viena un divu centu monētas izņemt no apgrozības. Veids, kā to varētu darīt ir, – apaļot pirkumu summas līdz pieciem vai desmit centiem. Dažās Eiropas Savienības valstīs tā jau dara. Portālā “Manabalss.lv” publiskota iniciatīva “Par mazo nominālu monētu izņemšanu no apgrozības”. Tās autore, atsaucoties arī uz citu valstu pieredzi, norāda, ka sīknaudas izmantošana nav ērta un tās uzturēšana apritē dārgi izmaksā. TV3 Ziņas gan norāda, ka to, cik nominālu eiro monētas ir apgrozībā, nosaka Eiropas Komisija (EK), nevis dalībvalstis. “Patlaban visā eiro zonā ir astoņu nominālu monētas, bet arvien vairāk valstu izšķiras vai diskutē par risinājumiem, kā no mazākajiem nomināliem – viena un divu centu monētām – pamazām atteikties,” atzīst Latvijas Bankas pārstāvis Jānis Silakalns. Šis risinājums ir pirkuma vai rēķina noapaļošana līdz pieciem vai desmit centu. To jau dara Somijā, Īrijā, Beļģijā Nīderlandē un apsver citviet. Pēc Latvijas Bankā teiktā, tas nenozīmē, ka cenas veikalos tiktu paaugstinātas, noapaļojot līdz summai, kas dalās ar pieci. “Kad tu veikalā paņem preces un ej par tām maksāt, rēķinā parādās vai nu nulle vai pieci. Apaļo un augšu vai leju pirkuma gala summu, nevis cenas. Eiropas līmenī joprojām nav vienota redzējuma par šo jautājumu, tāpēc teorētiski šīs mazā nominālā monētas ir spēkā un būtu jāpieņem arī šajās valstīs,” norāda Silakalns. Pamazām arī Latvijā pieaug atbalsts atbrīvoties no mazā nominālā monētām, taču pērn rudenī veiktā aptaujā joprojām puse bija pret to. Pamatā bažas ir par cenu pieaugumu un pieraduma dēļ. Savukārt idejas atbalstītāji piemin lieko smagumu un reto to izmantošanu. Pati Latvijas Banka uzskata to par pareizu virzību, bet tikai gadījumā, ja būs plaša sabiedrības vēlme. Ieguvumi būtu gan finansiāli – attiecībā uz naudas apstrādi, gan videi – saistībā ar tās ražošanu. “No naudas zīmēm, kas visvairāk nav atgriezušās Latvijas Bankā, ir vienu un divu santīmu monētas. Milzīgos apjomos, desmit un simtu miljonu. Tās vienkārši ir nozaudētas, nav vajadzīgas. Vienkārši kaut kur nomestas, un cilvēks vairs par to nedomā,” saka bankas pārstāvis Jānis Silakalns. Citās domās gan ir Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs. Neērtības rastos, gan pielāgojot kases aparātos, gan rēķinot piecenojumu precēm. “Iedzīvotāju mānīšana. Ja maksāju ar karti, nenotiek noapaļošana, ja skaidrā, tad notiek. Ja notiek visos gadījumos, tad ir papildu problēmas, veicot pašu noapaļošanu. Tas var radīt arī lieku čeku izsišanu. Cilvēki var mēģināt dalīt pirkumus,” uzskata Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs. Danusēviča ieskatā – ja šī vēlme ir, tad labāk vispār izņemt sīkās monētas no apgrozības, taču tas izraisītu cenu celšanos. Neoficiālas konsultācijas ar dalībvalstīm par iespējamu centralizētu noapaļošanas risinājumu sākusi Eiropas Komisija.
Komentāra ievietošanas noteikumi
|
|