Loreta, Dzidra,
Gunita, Dzidris
ZIŅAS
SPORTS
IZKLAIDE
VIDEO
VESELĪBA
IZGLĪTĪBA
LABDARĪBA
Laika ziņas Jelgavā
  • ZIŅAS
  • Jelgavas ziņas
  • Novadu ziņas
  • Politika
  • Komentāri
  • Ekonomikas ziņas
  • Kriminālās ziņas
  • Uzņēmēji runā
  • Dzīvesstils
  • Portāls ziņo
  • Aculiecinieks
  • Sēru ziņas
  • Arhīvs
  • Jurista vārds
  • SPORTS
  • IZKLAIDE
  • VIDEO
  • GRĀMATU APSKATS
  • VESELĪBA
  • IZGLĪTĪBA
  • LABDARĪBA
< Maijs
27282930123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031
1234567
Arhīva navigācija
APTAUJA
Ko darat, lai izvairītos no vīrusa saslimšanas? ..vairāk
Bieži mazgāju
rokas
Visu dezinficēju
Reti eju uz veikalu
Neapmeklēju
publiskas vietas
Neizmantoju
sabiedrisko
transportu
Visu augstāk
minēto
Nedaru neko -
paļaujos uz
imunitāti



Darbaspēka izmaksu dēļ zaudē konkurētspēju

Raksts publicēts: 2020.01.27. 09:33:54
Raksta autors: jelgavniekiem.lv

Nosūtīt
Ziņa redaktoram
Sagatavot izdrukai
Galerija (3)

Tiekoties šajā gadā pirmajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģionālās padomes (ZRP) sēdē, kura notika Pļaviņu novadā, uzņēmēji diskutēja par daudziem būtiskiem jautājumiem, sākot no stabilitātes un paredzamības nodokļu jomā līdz uzņēmēju finanšu sloga mazināšanai, piemēram, darba nespējas lapu apmaksas kārtības maiņai un darbaspēka nodokļiem.

Tikšanās laikā, kurā piedalījās Zemgales, tajā skaitā - Jelgavas, uzņēmēji un Pļaviņu un Aizkraukles novada pašvaldības pārstāvji, kārtējo reizi uzņēmēji uzsvēra tās problēmas, kas jau daudzus gadus traucē sekmīgai uzņēmējdarbības attīstībai. Starp tām tika minēts gan darbinieku trūkums, gan dažādu valsts institūciju subjektīvā normatīvo aktu tulkošana, gan darbaspēka izmaksas, kas šobrīd Latvijas uzņēmējus padara nekonkurētspējīgus citu valstu vidū.

«Latvijā, piemēram, virsstundu apmaksa ir 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundu darba likmes, bet Lietuvā un Igaunijā – 50%. Arī darba nespējas lapu apmaksa mūsu valstī darba devējiem izmaksā krietni dārgāk nekā kaimiņvalstīs, turklāt nesakārtotās likumdošanas dēļ Latvijā diezgan bieži darbiniekiem darba nespējas lapas tiek izsniegtas nepamatoti,» situāciju skaidroja LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa. Jāpiebilst, ka LTRK jau vairākus gadus cīnās par nepieciešamību samazināt dienu skaitu darba nespējas gadījumā, ko apmaksā darba devējs, jo, piemēram, Lietuvā darba devējs apmaksā tikai divas dienas, bet Latvijā – deviņas.

Konkurētspēju traucē arī darbaspēka izmaksas – pie mēneša neto algas 1000 eiro apmērā Latvijā darba devējam viens darba samaksas eiro izmaksā 1,74 eiro, Lietuvā – 1,62 eiro, bet Igaunijā – 1,56 eiro.

Kā norādīja LTRK politikas daļas direktora vietnieks Jānis Lielpēteris, ir vairāki būtiski aspekti, kas prasa nekavējošu rīcību no valdības un Saeimas puses. Pirmkārt, darbaspēka ievešana no trešajām valstīm. «Tas jau notiek šobrīd, tikai tādēļ, ka likumdošana neļauj darbiniekus piesaistīt pa tiešo no trešajām valstīm, Latvijas uzņēmēji tos «iepērk», izmantojot Polijas starpniecību, tādējādi Latvija zaudē nodokļu ieņēmumus,» skaidroja J.Lielpēteris. Savukārt tas, ka šobrīd jaunajiem vecākiem netiek dota legāla iespēja strādāt un saņemt bērnu kopšanas pabalstu pilnā apmērā, novedis pie tā, ka daudzi strādā nelegāli, tādējādi valsts atkal zaudē nodokļa ieņēmumus.

J.Lielpēteris vērsa uzmanību arī uz jauno reģionālo reformu un ierosinājumu novadus pārdēvēt par apriņķiem, jo šādas izmaiņas uzliks uzņēmējiem papildus finanšu slogu un samazinās līdzekļus, ko varētu ieguldīt, piemēram, uzņēmumu attīstībā vai darba atalgojuma palielināšanai.

Līdzīgi kā daudzas citas reizes, arī šoreiz uzņēmēji diskutēja par obligāto iepirkuma komponenti (OIK) elektroenerģijai. LTRK ZRP priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Upenieks norādīja, ka pats saskāries ne tikai ar OIK radīto slogu uzņēmumā, bet arī privāti, proti, tā kā viņš mājās ūdens uzsildei izmanto saules kolektoru radīto elektrību, viņam OIK jāmaksā dubultā – gan par saņemto, gan tālāk pārdodamo enerģiju. Uz to, ka šāda sistēma ir diskriminējoša, norādījis Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons, taču valdība izmaiņas šajā jomā ilgstoši tā arī neveic.

Gan Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs Aigars Lukss, gan Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums pieskārās jautājumam par pašvaldību ierobežotajā iespējām, atbalstīt uzņēmējdarbības attīstību. Tiesa, piemēram, Pļaviņu novadā jau vairākus gadus notiek konkurss «Es varu būt uzņēmējs», kurā tiek piešķirti granti uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai konkrētajā pašvaldībā. 2019.gadā šim konkursam saņemti septiņi pieteikumi, un uzvarētājs saņēmis 3500 eiro lielu grantu.

Vakara noslēgumā LTRK ZRP dalībnieki tika iepazīstināti ar Odzienas muižu, kura pamazām atgūst savus vēsturiskos vaibstus. Dalībnieki tur ne tikai iepazina muižas ansambli, bet arī baudīja vietējo saimnieču sarūpētos gardumus, tostarp ķirbju biezeņzupu un «Muižas desertu».

Vārds E-pasts
Komentārs
Piekrītu noteikumiem
Komentāra ievietošanas noteikumi
  • par forumā ievietoto ziņojumu saturu ir atbildīgi to autori;
  • forumā publicētie viedokļi neatspoguļo JELGAVNIEKIEM.LV viedokli;
  • portāla administratoram ir tiesības bez brīdinājuma dzēst rupjus, reliģiski, politiski, rasistiski vai kā citādi aizskarošus ziņojumus, kā arī komentārus, kuri neatbilst izvēlētajai tēmai.

AUTOdoc.lv

0.71905589103699 102(0) - 0.48665571212769 2020.05.27. 19:09 http://www.jelgavniekiem.lv/?act=10&art=48153 ip: 18.207.254.88 usememcache: 1